Jaunā ASV pretgaisa aizsardzības bāze atrodas Polijas ziemeļos Redzikovā, Baltijas jūras piekrastē. Tā stiprinās ASV un NATO sabiedroto spējas aizsargāties pret aizvien pieaugošiem ballistisko raķešu draudiem.
"Mēs varam droši teikt, ka ASV tagad arī tīri fiziski ir Polijas un visas Ziemeļatlantijas alianses drošības garants austrumu flangā laikā, kad notiek Krievijas iebrukums Ukrainā," paziņoja Polijas prezidents Andžejs Duda.
Bāze ir aprīkota ar sistēmu, kas spēj atklāt, izsekot un iznīcināt ballistiskās raķetes lidojuma sākotnējā fāzē. Tā sadarbojas ar līdzīgu bāzi Rumānijā un radariem Turcijā.
"NATO alianse nekad nav bijusi stiprāka, lielāka vai vienotāka. Polija ir neaizstājams ASV sabiedrotais, partneris un draugs. Mūsu sadarbība notiek daudzās nozarēs. Es ļoti lepojos ar mūsu kopīgajiem sasniegumiem," sacīja ASV vēstnieks Polijā Marks Bžezinskis.
"Pēc dažiem mēnešiem Baltajā namā būs jauna administrācija. Taču tas, kas nemainīsies, ir ciešās saites starp ASV un Poliju.
Ievēlētais prezidents Donalds Tramps ir Polijas draugs. Tramps ir bijis nelokāms šīs valsts un poļu tautas atbalstītājs. Esmu pārliecināts, ka ciešā partnerība starp mūsu valstīm turpināsies," uzsvēra ASV vēstnieks Polijā.
Bāze atrodas 230 kilometrus no Krievijas anklāva Kēnigsbergas (Kaļiņingradas). Kremlis to nosaucis par mēģinājumu pārvietot ASV militāro infrastruktūru tuvāk Krievijas robežām, lai ierobežotu Krieviju.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs brīdinājis, ka Krievija veiks atbildes pasākumus, lai nodrošinātu paritāti, bet neprecizēja, kas tas būtu.
Plāns izveidot kopējā NATO aizsardzības sistēmā iekļautu ASV pretraķešu bāzi radās jau ASV prezidenta Džordža Buša laikā, lai aizsargātu Eiropu no Irānas raķetēm. Polija amerikāņu bāzes klātbūtni savā teritorijā vienmēr ir uztvērusi kā aizsardzību pret Krievijas potenciālo agresiju, par ko pieauga bažas, kopš Kremlis iebrucis Ukrainā.
