Analizējot ārvalstu ietekmes operācijas, ir būtiski paturēt prātā valstu ģeopolitiskās intereses. Kurš no ASV prezidenta kandidātiem konkrētajai valstij šķitis labvēlīgāks attiecībā pret tās politiskajiem, ekonomiskajiem mērķiem? Ja Kremļa dezinformācijas operāciju mērķis bija veicināt sabiedrības atbalstu vēlēšanās uzvarējušajam Donaldam Trampam, tad Irānas un Ķīnas gadījumā situācija nav tik viennozīmīga – šīm valstīm nav bijis izteikts favorīts.
Irānas ietekmes operāciju mērķis – šķelt jau tā polarizēto Amerikas sabiedrību
Irāna galvenokārt izvērsa savas dezinformācijas kampaņas, izmantojot viltus ziņu portālus. Ar Irānu saistīti grupējumi izveidoja šķietami reģionālas ziņu vietnes, radot iespaidu, ka tie ir neatkarīgi vietējie mediji. Šo viltus ziņu portālu mērķauditorija bija gan labējo, gan kreiso politisko spēku atbalstītāji, piedāvājot lasītājiem sensacionālus rakstus gan par Trampu, gan demokrātu kandidāti Kamalu Harisu.
Piemēram, irāņu kontrolētais "Nio Thinker" uzdevās par liberāli orientētu vietni, kurā tika zākāts un izsmiets Tramps. Savukārt "Savannah Time", izliekoties par Džordžijas štata Savannas pilsētā bāzētu konservatīvo mediju, publicēja rakstus, kas tieši tāpat vērsās pret demokrātiem un Harisu.
Šo ietekmes operāciju mērķis tātad nebija ietekmēt sabiedrības viedokli par labu vienam konkrētam kandidātam, bet gan veicināt pēc iespējas negatīvāku attieksmi pret otras partijas atbalstītājiem, tādējādi vēl vairāk šķeļot jau tā polarizēto sabiedrību Amerikā.
Jāņem vērā, ka šīs darbības tika izvērstas tieši svārstīgajos štatos, piemēram, jau minētajā Džordžijā, kā arī Mičiganā.
Mākslīgā intelekta kompānija "OpenAI" konstatēja, ka šo viltus ziņu saturs tika ģenerēts ar "OpenAI" rīku "ChatGPT". Kopumā tika identificēti pieci ar Irānu saistīti ziņu portāli, kas izmantoja "ChatGPT" pakalpojumus, tostarp jau minētajam "Nio Thinker" un "Savannah Time," kā arī "Westland Sun," kura mērķauditorija bija Mičiganas iedzīvotāji.
Kāpēc Irāna izvēlējās šādu pieeju? Atbilde ir pavisam vienkārša: tas samazina satura veidošanai nepieciešamos resursus – laiku un cilvēku skaitu. Pēcāk šo portālu raksti tika pavairoti arī ar sociālo mediju starpniecību.
Ķīna meklē veidus, kā dezinformāciju pielāgot nākotnei
Arī Ķīna izmantoja sociālos medijus, taču nedaudz citādi – galvenokārt okšķerējot un izzinot amerikāņu nostāju par dažādiem sabiedrībā pretrunīgiem jautājumiem – klimata pārmaiņām, imigrāciju, Krievijas sākto karu pret Ukrainu, Izraēlas un Palestīnas konfliktu un citus jautājumus.
Priekšvēlēšanu laiks ir īpaši piemērots šādai izpētei, jo tad cilvēki aktīvāk pauž savu viedokli un iesaistās politiskās diskusijās. Kā šī izpēte tika veikta? Gluži vienkārši – uzdodot lietotājiem jautājumus no viltus sociālo mediju kontiem. Ilustratīvs piemērs: tiek publicēts ieraksts ar apgalvojumu "ASV vajadzētu pārstāt šķērdēt naudu Ukrainas atbalstam. Kā jums šķiet?", un tam ir pievienots kāds Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski nievājošs, izsmejošs attēls. Atliek vien gaidīt cilvēku reakciju.
Ar šādu metodi Ķīna nošauj divus zaķus ar vienu šāvienu. Ja konkrētais jautājums tik tiešām sabiedrībā izsauc neviennozīmīgas reakcijas, tad komentāru sadaļā var aizsākties strīds starp abu politisko spēku atbalstītājiem. Tas savukārt var veicināt sabiedrības šķelšanos. Ņemot vērā, ka neviens no prezidenta kandidātiem nebija Ķīnai labvēlīgs, tad tieši tāds arī ir bijis ietekmes operāciju mērķis – polarizēt sabiedrību.
Turklāt šādas metodes izmantošana arī sniedz ieskatu, kurām sabiedrības grupām konkrēti jautājumi ir svarīgāki; kādi ir biežāk sastopamie viedokļi starp noteikta vecuma, dzimuma, etniskās grupas pārstāvjiem. Principā tas darbojas kā interešu, bažu, nostāju demogrāfiskā karte, kas ļauj labāk saprast to, kā dezinformācijas vēstījumus mērķtiecīgi pielāgot dažādām sabiedrības grupām. Tātad šo ASV priekšvēlēšanu laiku Ķīna ir pavadījusi arī ar skatu nākotnē, un atliek vien gaidīt, kā šī informācija tiks izmatota pēcāk.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notika 2024. gada 5. novembrī. Tajās uzvarēja bijušais ASV prezidents, republikāņu kandidāts Donalds Tramps, sakaujot līdzšinējo ASV viceprezidenti, demokrāti Kamalu Harisu. Tramps amatā stāsies nākamā gada 20. janvārī.
Neskatoties uz Trampam izvirzītajām apsūdzībām un notiesājošajam spriedumam, republikāņiem izdevies Trampu atgriezt valsts vadītāja amatā un arī pārņemt kontroli pār parlamenta augšpalātu Senātu.
Tramps pirmajā uzrunā solīja "zelta laikmetu" Amerikai, norādot, ka savas prezidentūras laikā ASV liks pirmajā vietā. Tikmēr Kamala Harisa, atzīstot zaudējumu vēlēšanās, aicināja amerikāņus pieņemt rezultātu, lai varētu īstenot miermīlīgu varas nodošanu Trampam.
Eksperti uzskata, ka Trampa panākumu atslēga vēlēšanu kampaņā bija konservatīvisms, kā arī ekonomikas un migrācijas jautājumu aktualizēšana.
