Ar alianses vadītāju sarunājās Latvijas Televīzijas žurnāliste Ina Strazdiņa.
Ina Strazdiņa: Drīz apritēs 1000 dienu, kopš Krievija sākusi asiņaino karu Ukrainā. Tas ir nežēlīgs, nepieņemams karš tepat pie mums Eiropā. Un tas ieilgst – nav nekādu zīmju no [Krievijas vadoņa Vladimira] Putina, ka viņš grasītos to pārtraukt. Vai, ņemot to vērā, NATO nevajadzētu tomēr būt radikālākai un vismaz atļaut Ukrainai mērķēt pa militārajiem objektiem Krievijā?
Marks Rute: Tas ir jautājums par ierobežojumiem un palīdzību Ukrainai ar ieročiem un aizsardzības ekipējumu. Kopējā NATO nostāja ir, ka ierobežojumiem nevajadzētu būt, taču, skaidrs, ka tā ir dalībvalstu kompetence, vai tos noteikt.
Esmu absolūti pārliecināts – mums ir jābūt drošiem, ka Ukrainai ir pārspēks un ka Putins neuzvarēs. Tāpēc mēs – Latvija un ikviens, kurš ir NATO, turpināsim gādāt, lai Ukrainai ir viss, kas tai ir vajadzīgs, lai atspiestu šo Krievijas iebrukumu.
Un vienu dienu – nav šaubu – būs miera sarunas. Bet tās būs tikai tad, kad prezidents Zelenskis un viņa komanda izlems to darīt un no spēka pozīcijām.
Cik optimistisks esat šobrīd, ka karš Ukrainā beigsies nākamgad?
Es nevaru prognozēt, vai tas beigsies nākamgad. Bet tas, ko es varu droši teikt – sabiedrotie turpinās Ukrainai palīdzēt ar visu, kas tai nepieciešams, lai gūtu pārsvaru, aizspiestu prom Krievijas armiju – īpaši no austrumu frontes, kas mēs redzam, virzās mazliet vairāk uz rietumiem.
Un tāpēc mums vēl vairāk ir jāpalīdz Ukrainas aizsardzībai. Bet mēs to jau darām. Un mēs zinām, ka jūs valsts, Latvija, ir patiešām šajā ziņā pirmajās līnijās. Jūs aizsardzībā ieguldāt vairāk nekā 3% [no iekšzemes kopprodukta] un nākamgad gatavojaties iet vēl tālāk, un tas patiešām ir izšķirīgi.
Vēlos piebilst, ka šis šāviens [militāro mācību laikā Ādažu militārajā bāzē], ko dzirdējām pirmīt, Ukrainā ir ikdienas realitāte. Mums, par laimi, tās ir tikai mācības. Bet, jūs jau minējāt izdevumus aizsardzībai. Drīz ASV būs jauna valdība, un mēs zinām, ka Donalds Tramps prasīs, lai Eiropa kopējā NATO drošībā iegulda vairāk. Ir valstis, kuras joprojām neiegulda pat divus procentus. Un, ja nemaldos, tad starp tām ir arī Nīderlanade, no kuras jūs pats esat.
Nē, Nīderlandes ieguldījums ir pāri diviem procentiem! Par laimi! Beidzot! Atzīstu – tas bija diezgan vēlu. Bet mēs esam pāri diviem procentiem.
Tad labi! Bet ir valstis, kurām vēl ir šis līmenis jāsasniedz.
Es tās mudināšu un darīšu visu iespējamo, lai iedrošinātu iet pāri šiem 2%. Un, starp citu, tas arī nav pietiekami. Mums šie procenti ir jāpalielina. Mēs to tuvākajās nedēļās un mēnešos izlemsim un par to būs debates. Bet,
ja vēlamies mūsu aliansi turēt stipru, un patlaban mēs esam spējīgi stāties pretī ikvienam ienaidniekam un uzbrucējam, mums ir jābūt arī drošiem, ka varam to darīt ilgtermiņā.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens bija Briselē, NATO mītnē, lai apliecinātu, ka solītais atbalsts Ukrainai būs līdz prezidenta Džo Baidena administrācijas beigām, un jūs arī tikāties. Cik droši varam būt, ka [jaunievēlētā ASV prezidenta] Donalda Trampa administrācija turpinās iesākto palīdzību?
Skaidrs, ka Trampa administrācija arī redzēs to, kas šobrīd notiek. Ka [Krievijas karā pret Ukrainu] iesaistās ziemeļkorejieši un ka pateicībā par iesaisti karā Ukrainā no Krievijas uz Ziemeļkoreju dodas raķešu tehnoloģijas.
Redzam Ķīnu, Irānu un citus iesaistāmies, un par to tiešām ir lielas bažas – arī ASV. Jo tas neapdraud tikai Latviju un NATO Eiropas daļu. Tas apdraud arī ASV.
Mums par to būs diskusijas un, iespējams, Eiropai tiešām vajadzēs darīt vairāk, kas, manuprāt, nav slikti, bet esmu absolūti pārliecināts, ka mēs visā šajā esam kopā, lai būtu droši, ka Ukraina uzvarēs.
