Piekāpšanās Ukrainas drošības dēļ
Šāds noskaņojums ir pastiprinājies īpaši pēc Donalda Trampa ievēlēšanas, kurš ir solījis karu izbeigt un tagad, šķiet, strādā pie tā, kā to varētu panākt. Pesimistiskāks noskaņojums Ukrainas sabiedrotajos Eiropā pašlaik esot arī tādēļ, ka Trampa politika attiecībā uz Ukrainu nav skaidra, tostarp nav skaidrs, vai un cik liela būs amerikāņu turpmākā palīdzība Ukrainai. Ir bažas par ASV finansējuma samazināšanu.
Situāciju sliktāku padara arī Krievijas lēnie, bet stabilie panākumi jaunu apdzīvotu vietu okupēšanā. Ukrainas karaspēks atrodas aizsardzības pozīcijās.
Intervijas ar 10 esošajiem un bijušajiem diplomātiem no Eiropas un NATO apstiprina, ka, neskatoties uz pastāvīga atbalsta paziņojumiem, daži no Ukrainas sabiedrotajiem arvien vairāk vēlas likt pamatu sarunām starp Ukrainu un Krieviju, pat ja nav skaidrs to iespējamais iznākums.
Diplomāti vairs nerunā par to, ka teritoriālā piekāpšanās būtu īstenojama miera dēļ, bet gan Ukrainas drošības dēļ.
Bijušais Francijas vēstnieks Vašingtonā Žerārs Āro paudis viedokli, ka visi vairāk vai mazāk ir nonākuši pie šāda secinājuma, taču ir grūti to pateikt publiski, jo tas nozīmētu, ka "mēs apbalvosim agresiju" jeb padotos agresijas priekšā.
Aptauja: 58% ukraiņu iebilst pret Krievijas okupēto teritoriju atdošanu
Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta jaunākā aptauja, kas publicēta šonedēļ, liecina, ka lielākā daļa jeb 58% ukraiņu joprojām iebilst pret Krievijas ieņemto teritoriju atdošanu Maskavai apmaiņā pret mieru.
Taču arī ne mazums jeb 32% ukraiņu ir gatavi teritoriju atdošanai Krievijai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēris, ka par kādu teritoriju atdošanu nevar būt ne runas. Taču divas ukraiņu amatpersonas laikrakstam "The New York Times" izteikušās, ka Ukrainas interešu aizsardzība iespējamās sarunās būs atkarīga nevis no teritoriālajām robežām, bet gan no tā, kādas garantijas būs pamieram.
Ukrainas Augstākās radas Aizsardzības un izlūkošanas komitejas vadītājs Romāns Kostenko uzsvēris, ka sarunām jābalstās uz garantijām, savukārt cita augsta ranga Ukrainas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, atklāja, ka teritoriālais jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, bet tas joprojām ir otrs jautājums. Pirmais ir drošības garantijas.
Šobrīd nav skaidrs, kad un kā potenciālās miera sarunas notiks. Un arī tad, ja tās notiktu un vestu kara iesaldēšanas virzienā, vai Ukraina un Krievija šādam scenārijam maz ir gatava.
Pašlaik šķiet, ka Ukraina vēlas atgūt visas teritorijas, bet Krievija – iegūt visu Ukrainu.
Kā minimums, sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un padzīt ukraiņus no Kurskas apgabala.
Jāpiebilst, ka Tramps drīzumā iecels īpašo Ukrainas miera sūtni, kuram būs jāvada sarunas par kara izbeigšanu ar Krieviju.
Aptauja: Zelenskis ir atbildīgs par kara rezultātu
Tāpat jauni socioloģiskās aptaujas rezultāti liecina, ka par visvairāk atbildīgo cilvēku par kara rezultātiem valstī ukraiņi uzskata prezidentu Volodimiru Zelenski.
Socioloģiskās grupas ar nosaukumu "Vērtējums" aptaujā
58% respondentu atbildēja, ka tieši Zelenskis ir atbildīgs par to, kāds ir kara rezultāts.
Savukārt 49% uzskata, ka tā ir armija, bet 33% ukraiņu kā atbildīgāko nosauca Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieku Oleksandru Sirski.
Tikmēr Ukrainas prezidentam bijusi saruna ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, un kļuvis zināms, ka sarunas laikā Šolcs apstiprināja, ka līdz gada beigām piegādās sesto pretgaisa aizsardzības sistēmu IRIS-T. Kā zināms, pretgaisa aizsardzības spējas Ukrainai ir ļoti būtiskas daudzo Krievijas triecienu dēļ. Tiesa, izšķirošs ir arī dzīvais spēks, kā Ukrainai trūkst. Karavīriem arī būtu nepieciešama atpūta.
Par 20% samazinājušies ziedojumi
Tikmēr lielākās labdarības organizācijas Ukrainā ziņo par ziedojumu mazināšanos, ņemot vērā pieaugošo finansiālo spiedienu un nogurumu no kara. Šogad ziedots vismaz par 20% mazāk, vēsta aģentūra "Bloomberg".
Par ziedojumu sarukšanu vēsta tādas ievērojamas organizācijas kā "Come Back Alive" un "Serhija Pritula Fonds", kuru vada plaši pazīstamā Ukrainas televīzijas personība. Citas grupas, kas atbalsta bruņotos spēkus, ziņo par vēl straujāku kritumu.
Iepretim Ukrainas militārā budžeta apmēram, kas ir 50 miljardi dolāru, Pritula fonds šogad ziedojumos savācis 34 miljonus dolāru.
Kā iemeslus samazinājumam ziedojumu vācēji min ekonomiskās grūtības, dzīves dārdzību, ienākumu samazināšanos un to, ka ukraiņi pamet valsti.
Ziedojumu vācēji arī apgalvo, ka ziedotāju aktivitāti ietekmē dažādi notikumi – apšaudes Ukrainā, bezpilota lidaparātu triecieni Krievijā, elektroenerģijas padeves pārtraukumi, notikumu attīstība kaujas laukā un militārie panākumi vai neveiksmes.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.
