Ja tiesa atzīst Lepēnu par vainīgu, šāds sods varētu liegt viņai kandidēt 2027. gadā paredzētajās Francijas prezidenta vēlēšanās.
Prokurors Nikolā Barets lūdza, lai aizliegums darboties ar politiku saistītos amatos stātos spēkā uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas – pat ja aizstāvības komanda to pārsūdzēs.
Apsūdzībā teikts, ka Nacionālā apvienība un 27 partijas augstākās amatpersonas laikā no 2004. līdz 2016. gadam algojušas palīgus, taču viņus nodarbinājuši partijas vajadzībām, nevis darbam Eiropas Parlamentā, kas maksāja šo palīgu algas.
Lepēna apsūdzības noliedz un žurnālistiem sacīja, ka pieprasītais sods ir šokējošs, savukārt prokuratūra tā cenšas sagraut viņas partiju "Nacionālā apvienība".
"Mums ir ļoti daudz argumentu savai aizstāvībai. Manuprāt, šeit tiek apdraudēta parlamentārā brīvība. Es esmu apmierināta ar to, ka mums ir pietiekami daudz laika, lai pierādītu, ka mēs neesam pārkāpuši nekādus noteikumus – nedz politiskus, nedz Eiropas Parlamenta administratīvos noteikumus," viņa teica.
Papildus cietumsodam un aizliegumam ieņemt politiskus amatus "Nacionālās apvienības" līderei arī būs jāsamaksā naudas sods 300 000 eiro apmērā, vēstīja britu raidsabiedrība BBC.
Prokurors lūdza, lai aizliegums attiektos uz visiem apsūdzētajiem.
"Likums attiecas uz visiem," Barets sacīja tiesā.
Tikmēr "Nacionālās apvienības" priekšsēdētājs Džordans Bardella, kurš nav apsūdzētais šajā lietā, apsūdzības prasības nodēvēja par uzbrukumu demokrātijai.
"Prokuratūra nerīkojas taisnīgi," viņš rakstīja lietotnē "X". "Tā cenšas vajāt un atriebties Marinai Lepēnai."
Tiesas process pret amatpersonām turpināsies līdz 27. novembrim.
