Pirms gandrīz trim gadiem notikušais Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā lika Eiropai apzināties, ka tā nav gatava sevi pilnvērtīgi aizstāvēt plaša militāra konflikta gadījumā. Šajā laikā Eiropa ir daudz paveikusi, lai mazinātu savu atkarību no ASV militārā atbalsta un būtībā no jauna izveidotu militārās rūpniecības nozari, kas pēc aukstā kara beigām bija atstāta novārtā.
Tomēr tik īsā laikā nav iespējams uzbūvēt to, kam būtu nepieciešami gadu desmiti. Taču Eiropai būs jāsasparojas, jo nav mazinājušies Krievijas draudi, bet papildu spiedienu rada Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās. Tramps ir draudējis samazināt vai pilnībā izbeigt militāro atbalstu Ukrainai, kā arī nesniegt palīdzību NATO sabiedrotajiem, kuri neieguldīs pietiekami daudz savā aizsardzībā.
ES ļoti nopietni uztver šos izaicinājumus, tāpēc nākamajā Eiropas Komisijas (EK) sastāvā darbu uzsāks jauns loceklis – aizsardzības komisārs. Šo posteni ieņems bijušais Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus.
Pagājušajā nedēļā, uzstājoties Eiropas Parlamentā, Kubiļus nosauca ES galvenos drošības izaicinājumus. Kā pirmo viņš izcēla ASV uzmanības pārvirzīšanu uz Ķīnu, ko amerikāņi uzskata par savu lielāko draudu. Tas nozīmē lielas daļas Eiropā izvietoto ASV militāro spēku pārsviešanu uz Klusā okeāna reģionu. Kā otro izaicinājumu Kubiļus nosauca ilgstoši nepietiekamos ieguldījumus ES dalībvalstu aizsardzībā, no kā izriet arī pārējie izaicinājumi.
"Trešais izaicinājums – Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgus joprojām ir ļoti sadrumstalots, kas noved pie neefektivitātes, dublēšanās un sadarbspējas trūkuma. Mūsu aizsardzības spējas atpaliek no tā, kas nepieciešams mūsu gatavībai," sacīja Kubiļus.
Eiropas valstu uzdevums turpmākajos gados būs ne tikai ievērojami palielināt ieguldījumus aizsardzībā, bet arī veicināt bruņojuma ražošanu. Taču tas būs jādara pārdomāti un saskaņoti.
Bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi savā ziņojumā par ES konkurētspēju brīdināja, ka bloka aizsardzības tirgus var piedzīvot piegāžu krīzi, ja dalībvalstis nesaskaņos savus aizsardzības izdevumu un ieroču iepirkumu plānus.
Arī eksperti norāda, ka Eiropas aizsardzības nozare pašlaik ir pārāk sadrumstalota, tāpēc dalībvalstīm un ražotājiem būtu jāpaplašina sadarbība, lai sekmētu militāro pētniecību un padarītu efektīvāku bruņojuma ražošanu. To uzsvēra arī Igs d'Aržontrē, kurš vada vienu no Eiropā lielākajām militārās nozares izstādēm "Euronaval".
"Mēs nevaram pieļaut, ka Spānija vienatnē īsteno savus projektus, vai Itālija un Francija strādā atsevišķi, ja vēlamies, lai mums būtu Eiropas jūras kara flote, kas spēj apmierināt nākotnes karadarbības prasības. Mēs visi sapņojam par Eiropas kara kuģi kā kopīgu projektu. Vairākas valstis ir mēģinājušas uzsākt šo projektu, taču tas nekad nav izdevies. Cerams, ka kādu dienu mēs to paveiksim," d’Aržontrē sacīja telekanālam "Euronews".
Eiropas Aizsardzības aģentūra paziņojusi, ka vairākas ES dalībvalstis ir sākušas darbu pie nākamās paaudzes karakuģa, kas varētu nonākt bloka bruņojumā ap 2040. gadu.
