"Klusie telefoni" no "Mar-A-Lago"
Nedēļā, kas pagājusi kopš Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanām, pasaule uzmanīgi lasījusi sociālo tīklu ierakstus un ausījusies pēc telefona zvaniem, tverot signālus, kas varētu ļaut nojaust nākamā Baltā nama saimnieka ārpolitikas kursu.
Pēcvēlēšanu dienā Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Vladimirs Putins nedomājot apsveikt ar ievēlēšanu Krievijai naidīgas valsts līderi. Tomēr jau nākamajā dienā, 7. novembrī, tiekoties ar ārpolitikas ekspertiem tā saucamajā Valdaja diskusiju kluba konferencē Melnās jūras kūrortā Sočos, agresorvalsts vadonis izteica Trampam komplimentu par vīrišķīgu uzvedību, atentātā gūstot vieglu ievainojumu, un, it kā starp citu, arī apsveica.
Svētdien, 10. novembrī, laikrakstā "The Washington Post" parādījās raksts ar apgalvojumu, ka tai pašā 7. novembrī Tramps un Putins sazvanījušies un runājuši par Ukrainas kara problemātiku. Īstu skaidrību par to, vai jau sākta solītā miera panākšana triecientempos, laikraksta anonīmais avots gan nevieš, no sarunas satura atklājot vien to, ka jaunievēlētais prezidents ieteicis savam daudzreiz pārvēlētajam sarunbiedram pārāk neaizrauties ar agresijas eskalāciju.
Kremlis Peskova personā sarunas faktu noliedzis, un to nav apstiprinājis arī neviens no republikāņu līdera komandas.
Galu galā tiek minēts, ka pēc Savienoto Valstu likumiem šāda pašdarbība starpvalstu attiecībās amatu vēl oficiāli neieņēmušai personai varot sagādāt kārtējo kriminālapsūdzību.
Toties jau oficiāli tiek atzīta Donalda Trampa telefonsaruna ar Volodimiru Zelenski, kas esot bijusi visumā laipnā tonī ieturēta. Kādā brīdī dialogam kā trešais pievienojies arī multimiljardieris Īlons Masks, kurš šobrīd pastāvīgi uzturoties Trampu ģimenes rezidencē "Mar-a-lago" Floridā, kur notiekot jaunās administrācijas konstruēšana.
Gaidāmas nopietnas pārmaiņas
Pēdējās nedēļas laikā sākusies arī aktīva svarīgāko amatu dalīšana. Jau minētajam Maskam pārī ar vēl vienu spilgtu politisko biznesmeni Viveku Ramasvami tikšot uzticēta jaunveidojamas valsts struktūras – Valdības efektivitātes departamenta – vadība ar uzdevumu nojaukt traucējošo birokrātiju, likvidēt nevajadzīgus regulējumus, apcirpt pārmērīgos tēriņus un pārstrukturēt valsts aģentūras.
"Tramps ir ļoti nopietni paredzējis tiešām īstenot savus solījumus un pamatīgi ķerties klāt dziļās valsts dekonstrukcijai, izpurināt visu šo administratīvo sistēmu. Kas tur iznāks, kā tas varētu izpausties, – grūti spriest," atzina Liniņš.
Andžāns vērtēja, ka ASV administrācijas sistēma varētu piedzīvot masveida atlaišanu. Galu galā tieši tā Masks rīkojās, savulaik pārņemot vadību pār "Twitter".
"Maskam ir diezgan tāda inovatīva domāšana. Viņš apgriež lietas otrādi, nogriež nevajadzīgās lietas, un es domāju, ka tas notiks arī ar birokrātiju, un to viņš darīs kopā ar Viveku Ramasvami, kurš arī ir tāds ārkārtīgi enerģisks kandidāts, indiešu izcelsmes bagātnieks. Viņš kandidēja arī uz prezidenta amatu, bet izstājās. Viņš arī ārkārtīgi kritisks pret Ukrainu bija. Viņi abi divi darbosies, un es domāju, ka tās būs diezgan lielas pārmaiņas ASV, jo tur tiešām daudz ko var uzlabot," pauda Andžāns.
Tramps primāri vērtē lojalitāti
"Es teiktu, ka Tramps parāda diezgan stingru konsekvenci un to, ka lojalitāte dominē pāri visam citam. Ir skaidrs, ka lojalitāte un uzticība "MAGA" ("Make America Great Again") kustībai ir galvenie jautājumi," runājot par līdz šim sadalītajiem amatiem, pauda Andžāns.
Andžāns piekrita, ka acīmredzami – lojalitāte Trampam ir svarīgāka par kompetenci. Viņš norādīja, ka domnīcas ASV izstrādā datubāzes ar dažādu amatu kandidātiem, kas ir pārbaudīti un atzīti par lojāliem un uzticīgiem Trampa idejām.
"Arī diezgan lielā ātrumā tie amati tiek sadalīti. Paskatieties, tikai nedēļa ir pagājusi, bet svarīgākie amati jau ir aizpildīti. Es domāju, ka tie ir pārbaudīti cilvēki, kuri zinās, kas ir jādara un pretī nerunās," atzina Andžāns.
Nav apstiprinājusies agrāk izskanējusī informācija, ka ārlietu resoru nākamajā administrācijā atkal varētu vadīt Ukrainai simpatizējošais Maiks Pompeo; tāpat Trampa komandā nav atradusies vieta agrākajai Savienoto Valstu pārstāvei ANO Nikijai Heilijai.
"Tas skaidri parāda, ka nebūs, kā iepriekš tika teikts, pieaugušo komandā. Tas var būt tā nievājoši izklausījās, bet patiešām: cilvēku, kas Trampam nepiekrīt, viņu vienkārši vairāk nebūs Trampa komandā. Tas, es domāju, ir pilnīgi skaidrs," norādīja Andžāns.
Dažu kandidātu kompetence – apšaubāma
"Manu uzmanību savukārt pievērsa Pīts Hegsets – nākamais aizsardzības ministrs. Ja mēs paskatāmies uz šī kunga personību, viņš ir salīdzinoši jauns, 44 gadi, viņš pats ir bijis Afganistānā, kaut ko tātad viņš ir darījis, bet viņam ir tikai kapteiņa dienesta pakāpe. Nu labi, mums Latvijā 90. gados arī bija viens atvaļinātais kapteinis – Olģerts Pavlovskis – īsu brīdi par aizsardzības ministru, bet
lielajai Amerikai ar tās lielo militāro jaudu, ja aizsardzības ministrs būs tikai bijušais kapteinis… Nu tas ir krietni par zemu," pauda Kapustāns.
Viņš norādīja, ka Hegsetam nav augsta mēroga komandiera iemaņu vai prakses, un pēdējos gados viņš vairāk darbojies "FOX News" televīzijas kanālā, vadot dažādus raidījumus un kļūstot par televīzijas personību.
"Kaut kāda neliela izpratne par militārām lietām viņam ir, bet nu tāda augsta līmeņa stratēģiska izpratne viņam vienkārši nav bijusi. Varētu būt pamats zināmām bažām par to, cik viņš veiksmīgi varēs vadīt militāro pavēlniecību," norādīja Kapustāns.
Liniņš gan sprieda, ka Hegsets nebūs ne pirmais, ne droši vien pēdējais "kaprālis, kurš tiek augstā valdības amatā". Tas tikai vēlreiz apliecina to, ka Trampam vissvarīgākā ir lojalitāte.
Trampa prioritāte ārpolitikā, visticamāk, būs Ķīna
Valsts sekretāra portfeli Tramps nolēmis piešķirt senatoram no Floridas – Marko Rubio, kuram līdz šim bijusi globāli aktīvas, pat agresīvas amerikāņu ārpolitikas aizstāvja reputācija, tomēr viņš bija starp tiem senatoriem, kuri bloķēja palīdzības piešķiršanu Ukrainai.
"Runājot par tiem republikāņiem, kas ir līdz šim balsojuši it kā atturīgi pret Ukrainu, tas tomēr automātiski nenozīmē, ka viņi tūlīt būtu Krievijas atbalstītāji.
Te mums ir jāskatās, ka viņi bija opozīcijā, bet tagad, kad viņiem būs jāpārstāv ASV nacionālās intereses, būs interesanti redzēt, kāda būs viņu pozīcija tagad," analizēja Kapustāns.
Ietekmīgais nacionālās drošības padomnieka amats, domājams, tiks armijas un nacionālās gvardes veterānam, Floridas kongresmenim Maiklam Volcam, kurš pazīstams ar savu Ķīnai nedraudzīgo viedokli. Krievijas un Ukrainas sakarā viņš paudis, ka šim karam būtu jābeidzas diplomātiska risinājuma ceļā, taču atzīmējis arī, ka Savienotās Valstis varot visai ātri dabūt Vladimiru Putinu pie sarunu galda, panākot naftas produktu strauju palētināšanos.
Andžāns norādīja, ka nacionālā drošības padomnieka amats ir ārkārtīgi ietekmīgs. Iespējams, pat ietekmīgāks nekā valsts sekretāra amats.
"Tas, ko mēs redzam no kandidatūrām un apstiprinātajiem amatiem, ir tas, ka tie noteikti sekos līdzi Trampa uzstādījumiem un, es domāju, ka Ķīna būs viņam pats, pats galvenais jautājums, kas jau parādījies daudzviet.
Ja lasām "The Heritage Foundation" sagatavoto projektu "2025", kas ir tāda kā rokasgrāmata Trampa prezidentūrai, tur ir ārpolitikas prioritātes izklāstītas ļoti skaidras. Piecas valstis tajā iezīmēti kā galvenie riski, un tā secība ir tāda, ka pirmā ir Ķīna, otrā Irāna, trešā Venecuēla, ceturtā tikai Krievija un piektā Ziemeļkoreja. Tas diezgan skaidri iezīmē, ka Ķīna būs galvenais fokuss," skaidroja Andžāns.
Brīvas rokas Izraēlai vai tomēr ne?
Andžāns norādīja, ka jaunā administrācija būs arī ārkārtīgi atbalstoša Izraēlai. Uz to norāda jau vien tas, ka par nākamo Savienoto Valstu vēstnieku Izraēlā iecelts tai nepārprotami simpatizējošais bijušais Arkanzasas gubernators Maiks Hakebijs.
"Es domāju, Izraēlai būs pilnīgi brīvas rokas darīt, ko tā grib, kā tā grib Gazā un Libānā, tāpat arī Irānā. Ļoti iespējams, ka būs tiešām vēl stingrāka nostāja pret Irānu," pauda Andžāns.
Izraēlai jau par Trampa pirmās prezidentūras periodu būtu grēks sūdzēties: atceramies kaut vai tikai amerikāņu vēstniecības pārcelšanu uz Jeruzalemi, Izraēlas suverenitātes atzīšanu pār Golānas augstienēm un līdzdalību tā saucamās Ābrama vienošanās panākšanā, kas pēc desmitgadēm normalizēja Izraēlas attiecības ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Bahreinu, Maroku un Sudānu.
"Šeit var būt divi pilnīgi dažādi aspekti jeb virzība. No vienas puses, Izraēla ļoti priecājas, pašreizējā valdība un finanšu ministrs jau ir paziņojis, ka tagad Izraēlai ir iespēja anektēt okupēto Rietumkrastu, tātad papildināt savas teritorijas jeb, citiem vārdiem sakot, noņemt tās palestīniešiem.
Mēs zinām, ka Tramps tiešām ir lielāks Izraēlas atbalstītājs, teiksim, nekā pašreizējais prezidents, bet politikā viss nav tik vienkārši. Tramps ir deklarējis, ka viņš ir par mieru, nevis par karu," analizēja Kapustāns.
Arī laikrakstā "The Washington Post" citētais Kalifornijas Universitātes Izraēlas studiju profesors Dovs Vaksmans paudis, ka no Trampa administrācijas varot sagaidīt arī aktīvāku atbalsta samazināšanu Izraēlai, ar kuru Baidens līdz šim tikai biedējis Izraēlu.
"Trampa princips tomēr ir veicināt mieru, un, no tāda viedokļa raugoties, varbūt, ka tiešām tas atbalsts Izraēlai var būt kaut kāds tāds citādāks," sprieda Kapustāns.
Liniņš norādīja, ka Izraēlai pavisam noteikti Trampa administrācijas laikā būs stingrāks un pamatīgāks ASV diplomātiskais atbalsts visā, ko tā dara Libānā, Sīrijā un, protams, arī Gazā, pretdarbojoties teroristiskajiem grupējumiem.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notika 2024. gada 5. novembrī. Tajās uzvarēja bijušais ASV prezidents, republikāņu kandidāts Donalds Tramps, sakaujot līdzšinējo ASV viceprezidenti, demokrāti Kamalu Harisu. Tramps amatā stāsies nākamā gada 20. janvārī.
Neskatoties uz Trampam izvirzītajām apsūdzībām un notiesājošajam spriedumam, republikāņiem izdevies Trampu atgriezt valsts vadītāja amatā un arī pārņemt kontroli pār parlamenta augšpalātu Senātu.
Tramps pirmajā uzrunā solīja "zelta laikmetu" Amerikai, norādot, ka savas prezidentūras laikā ASV liks pirmajā vietā. Tikmēr Kamala Harisa, atzīstot zaudējumu vēlēšanās, aicināja amerikāņus pieņemt rezultātu, lai varētu īstenot miermīlīgu varas nodošanu Trampam.
Eksperti uzskata, ka Trampa panākumu atslēga vēlēšanu kampaņā bija konservatīvisms, kā arī ekonomikas un migrācijas jautājumu aktualizēšana.
