Pirmajā kārtā uzvar sociāldemokrāti
Lietuvas Seims, kurā ir 141 deputāts, tiek ievēlēts uz četriem gadiem. 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 deputātu – vienmandāta apgabalos. Lai iekļūtu parlamentā politiskajām partijām ir jāpārvar 5% slieksnis, bet partiju apvienībām – 7% slieksnis.
Balsu skaitīšana noslēdzās agrās pirmdienas rīta stundās.
Kā liecina Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati, tad daudzmandātu apgabalā sociāldemokrāti ir ieguvuši 19,36% vēlētāju atbalstu jeb 18 vietas no 70, kuras tiek ievēlētas no daudzmandātu apgabala.
Līdzšinējās valdošās koalīcijas virzītājspēks – premjerministres Ingrīdas Šimonītes vadītā konservatīvā "Tēvzemes savienība–Lietuvas kristīgie demokrāti" – ieguvuši 17,96% vēlētāju atbalstu un attiecīgi 17 vietas parlamentā. Bet 15% vēlētāju atbalstu ir saņēmusi labēji populistiskā partija "Nemunas rītausma", kura ieguvusi 14 vietas Seimā.
Parlamentā iekļūs arī bijušā premjera Sauļus Skverneļa vadītā "Demokrātiskā savienība "Lietuvas vārdā"", Zemnieku un zaļo savienība, kā arī šobrīd valdošajā koalīcijā ietilpstošā Liberāļu kustība.
Cits pašreizējās koalīcijas spēks – Brīvības partija – nav pārvarējusi 5% atzīmi, lai tiktu ievēlēta Lietuvas parlamentā pēc partiju sarakstiem jeb daudzmandātu apgabalā. Kas interesanti, Lietuvā partiju apvienībām ir jāpārvar 7% slieksnis, lai tās tiktu ievēlētas parlamentā. Tā ka Zemnieku un zaļo savienība par mata tiesu – ar 7,02% – ir iekļuvusi Seimā.
Kas attiecas uz vienmandāta apgabaliem, tad vēlēšanu uzvarētājs tika noteikts tikai astoņos apgabalos. Tātad pēc divām nedēļām kļūs zināmi pārējo 63 Seima deputātu vārdi. Daudzviet par uzvaru nāksies pacīnīties kristīgajiem demokrātiem un sociāldemokrātiem. Vēlēšanu otrajā kārtā sacenšas divi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti.
Sociāldemokrātu līdere pauž gatavību strādāt ar Demokrātu savienību un Zemnieku un zaļo savienību
Sociāldemokrātiskā partija ir pirmās kārtas uzvarētāji, taču otrā kārta izšķirs galīgo vietu sadalījumu Lietuvas Seimā.
Sociāldemokrātu līdere Vilija Blinkevičūte paudusi, ka valdošo koalīciju vajadzētu veidot trim partijām – sociāldemokrātiem, Demokrātiskajai savienībai "Lietuvas vārdā" un Zemnieku un zaļo savienībai. Viņa noliedza, ka būtu gatava ņemt koalīcijā līdz šim pie varas esošos kristīgos demokrātus, kā arī populistisko "Nemunas rītausmu".
Vēlu svētdienas vakarā Blinkevičūte tikās ar Skverneli. Pēc tam sociāldemokrāte paziņoja par plāniem veidot koalīciju kopīgi ar Demokrātu savienību, kā arī savstarpēju atbalstu viens otram vēlēšanu otrajā kārtā. Blinkevičūte arī aicinājusi koalīcijā iesaistīties Liberāļu savienību.
"Godīgi sakot, jūtos ļoti priecīga par rezultātiem, lai gan priekšā vēl daudz darba. Tie parāda, ka Lietuvas cilvēki vēlas pārmaiņas, ka tās patiešām ir vajadzīgas. Tas atspoguļojās reģionos, bet arī lielajās pilsētās. Acīmredzami, ka cilvēkus neapmierināja iepriekšējā vai, drīzāk, pašreizējā valdošā vairākuma politika dažādās jomās," viņa teica pirmdien notikušajā preses konferencē.
Blinkevičūte arī atzina, ka ir jāveic nopietns darbs uz balsojuma otro kārtu, cerot uz labiem rādītājiem. Politiķi gan iepriecina tas, ka visās lielpilsētās vēlēšanu otrajā kārtā ir iekļuvuši sociāldemokrāti. Bet pats balsojuma pirmās kārtas iznākums, pēc Blinkevičūtes domām, parāda, ka lietuvieši vēlas pārmaiņas.
"Fakts ir tāds, ka pat pēc otrās kārtas abām pusēm varētu būt grūti iegūt ērtu vairākumu. Reiz pat bija mazākuma valdība, pat ja tā nebija ideāla. Konservatīvie atbalstīja sociāldemokrātus. Tika pieņemti arī lēmumi, kas bija vajadzīgi, bet varbūt ne pārāk gudri. Lieta tāda, ka mēs neaizveram durvis nekādiem Lietuvas nākotnei svarīgiem lēmumiem," tikmēr pauda Lietuvas premjerministre un partijas "Tēvzemes savienība" vadītāja Ingrīda Šimonīte.
Savukārt bijušais valdības vadītājs Skvernelis, kurš vada politisko spēku "Lietuvas vārdā", preses konferencē pauda viedokli, ka vairāk paredzama būtu tāda koalīcija, kurā ietilpst Liberāļu savienība, nekā kurā būtu Zemnieku un zaļo savienība. Vienlaikus viņš uzskata, ka ir jāsagaida vēlēšanu otrās kārtas iznākums. Vaicāts par sadarbību ar "Nemunas rītausmu" jaunajā koalīcijā, Skvernelis paziņoja, ka tas būs atkarīgs no kopīgi pieņemta lēmuma ar sociāldemokrātiem.
Līdz šim valdošās konservatīvās "Tēvzemes savienības" pārstāvis Mindaugs Linge svētdienas naktī, vēl pirms tika saskaitītas visas balsis paziņoja, ka šāds politiskā spēka rezultāts bija sagaidāms.
"Tēvzemes savienības" saraksta līdere un premjerministre Šimonīte pirmdien sabiedriskā medija rīkotā preses konferencē izteica cerību, ka konservatīvie vēl varēs izveidot jaunu koalīcijas valdību, paužot gatavību strādāt arī mazākumā. Uz jautājumu, vai konservatīvo retorika ir ietekmējusi partijas "Nemunas rītausma" labos rādītajus, Šimonīte atbildēja noraidoši. Tikmēr partijas "Nemunas rītausma" līderis Remiģijs Žemaitaitis paziņoja, ka otrdienas vakarā partija pieņems lēmumu par to, kurus kandidātus atbalstīt vienmandāta apgabalos vēlēšanu otrajā kārtā, īpaši ņemot vērā to politiķu rīcību.
Savukārt partijas "Nemunas rītausma" līderis Remigijs Žemaitaitis sava spēka sniegumu raksturoja kā lielu uzvaru.
Nākamā koalīcija, visticamāk, būs centriski kreisa, prognozē eksperti.
"Es domāju, ka lielākā iespējamība ir, ka mums būs centriski kreisa koalīcija, un ka sociāldemokrāti būs šīs koalīcijas kodols, bet pašreiz valdošie Konservatīvie nonāks opozīcijā. Protams, nekas nebūs līdz galam zināms līdz otrajai kārtai, kamēr nebūs saskaitītas visas balsis, bet izskatās, ka mums būs šī svārstība no centriski labējas uz centriski kreisu valdību," sacīja ziņu portāla "15min.lt" galvenais redaktors Vaidots Benušis.
Otrā vēlēšanu kārta var izmainīt spēku samēru
Par to, ko varētu sagaidīt pēc pirmās vēlēšanu kārtas, Latvijas Radio lūdza komentāru Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta profesoram Ramūnam Vilpišauskam. Politologa vērtējumā galvenais šo vēlēšanu secinājums, kas, visticamāk, būs spēkā arī pēc vēlēšanu otrās kārtas, ir tas, ka centriskās partijas dominēs, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm, kur nesen notika vēlēšanas un tajās triumfēja dažādi labēji, populistiski spēki. Savukārt līdz šim valdošie konservatīvie kristīgie demokrāti, visticamāk, nonāks opozīcijā. Taču šobrīd nav skaidrs, kāds varētu būt nākamās valdošās koalīcijas sastāvs.
Vilpišausks norādīja: "Mēs jau zinām, ka sociāldemokrāti mēģinās veidot kreisi centrisku koalīciju ar bijušā premjerministra Sauļus Skverneļa "Demokrātisko savienību". Bet viņiem nebūs pietiekams mandātu skaits pat pēc otrās kārtas. Tāpēc viņiem varētu būt vajadzīgi viens vai, visticamāk, divi, ja ne pat vairāk koalīcijas partneri. Iespējamie partneri varētu būt Liberāļu kustība, ja viņi lemj mainīt savus labējos principus apmaiņā pret palikšanu pie varas. Un tas būtu visai iespējams, īpaši ņemot vērā, ka partijas biedri, kas ievēlēti vienmandāta apgabalos, ir tradicionāli kreisi politiķi – sociāli konservatīvi, bet ekonomiski kreisi. Viņus varētu kārdināt iespēja pievienoties šai koalīcijai. Cits jautājums ir par Lietuvas Zemnieku un zaļo savienību, kas knapi iekļuva parlamentā. Kopš šķīrās viņu ceļi ar bijušo premjerministru Sauļu Skverneli, ir jautājums, vai Ramūnas Karbauska kungs izlems pievienoties jaunajai kreisi centriskajai koalīcijai. Ja tā, vairākuma izveidei varētu pietikt, bet ne obligāti. Tā ir jautājuma zīme. Nākamais jautājums – vajadzība jaunajai koalīcijai iespējami paļauties uz "Nemunas rītausmu", (..) un tad varētu būt dažādi veidi, kā nodrošināt šīs partijas atbalstu bez iekļaušanas valdībā, lai nebūtu pārāk toksiski mūsu ārzemju sabiedrotajiem un prezidentam Gitanam Nausēdam valdības apstiprināšanai."
Lietuvas parlamenta vēlēšanas parāda to, ka matemātikai ir liela nozīme un vēlētāju rokās ir izšķirt iespējamās jaunās koalīcijas sastāvu.
Ko varētu izmainīt vēlēšanu otrā kārta? Otrā vēlēšanu kārta var izmainīt spēku samēru. Piemēram, sociāldemokrāti var palielināt savu pārstāvniecību Seimā, kas pavērtu viņiem iespējas izveidot koalīciju. To, ka sociāldemokrātiem vairumā vienmandāta apgabalu ir vislielākās izredzes gūt uzvaru, norādīja Klaipēdas Universitātes lektore Gabriele Burbulīte-Ciskarišvili sarunā ar aģentūru BNS.
Sabiedriskajai raidorganizācijai LRT Kauņas Tehnoloģiju universitātes politologs Aiņus Lašs pauda prognozi, ka pēc vēlēšanu otrās kārtas sociāldemokrātiem Seimā būs 43 vietas, kamēr kristīgajiem demokrātiem – 36.
Latvijas Radio arī devās ielās, lai uzrunātu Viļņas iedzīvotājus par balsojuma iznākumu. Uzrunātie sacīja:
"Es laikam neesmu tas labākais cilvēks, kam to vaicāt. Es nezinu, es domāju, ka esmu vīlusies. Partija, par kuru es balsoju, neuzvarēja."
"To varēja sagaidīt, jo parasti Lietuvā pirmajā vietā ir vai nu konservatīvie, vai sociāldemokrāti. Tā kā šogad bija kārta viņiem [sociāldemokrātiem], man šķiet. Līdz ar to, domāju, tas bija sagaidāms."
"Mēs to gaidījām. Bet pats skumjākais, ka cilvēki nobalsoja par "Nemunas rītausmu". Ļoti žēl. Jo saprotiet, ka es neesmu par viņiem. Mana partija ir otrajā vietā. Ļoti labi, ka visa vate – prokremliskie un visādi tamlīdzīgi nav tikuši. Tas ir ļoti labi. Protams, žēl, ka neiekļuva Brīvības partija."