Zināms, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Zelenskis arī norādīja, ka operācijas laikā padevušies simtiem Krievijas karavīru.
Krievija uz Kursku pārceļ vienības no Ukrainas austrumu frontes
Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kaščūns, kurš vakar viesojās Kijivā, izteicies, ka Krievija pārsviežot vienības uz Kursku arī no Karaļaučiem jeb Kaļiņingradas.
"Ļaujiet man izteikt cieņu par jūsu manevriem ziemeļos. Būtu labi, ja jums būtu ļauts izmantot arī tālās darbības ieročus ienaidnieka teritorijā – es to lobēšu. Mēs tagad redzam, kā viņi pārdislocē savu karaspēku no Kaļiņingradas uz Kursku, un es lietuviešiem saku - paskatieties, kā ukraiņi cīnās par jums. Jo viņu cīņas dēļ Krievijai jāizved savs karaspēks no Kaļiņingradas. Mēs to pat saucam par Kaļiņingradas demilitarizāciju, kas notiek, pateicoties jūsu karavīru drosmei. Tas ir lielisks solis, kas paver jaunu lappusi," viņš teica.
Zināms, ka Lietuva šomēnes nodos Ukrainai bruņutransportierus, tuva darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas ar raķetēm, pretdronu sistēmas un vēl citu militāro palīdzību kopumā 15 miljonu eiro vērtībā. Lietuva arī apsver iespēju investēt Ukrainas aizsardzības rūpniecības nozarē, piemēram, artilērijas sistēmu un dronu ražošanā.
Līdz šim apstiprinājies, ka Krievija pārsviež uz Kursku vienības no Ukrainas austrumu frontes. Kā vēsta Ukrainas mediji, dažviet Ukrainas virzība ir apgrūtināta un notiek nostiprināšanas ieņemtajās pozīcijās. Drīzumā vajadzētu būt apstiprinājumam, ka Ukrainas kontrolē pilnībā nonākusi Sudžas pilsēta.
Mediji arī vēsta, ka Ukrainas karavīri par operāciju uzzinājuši aptuveni diennakti pirms tās sākuma. Teju visi karavīri, kas atgriezušies no kaujām Kurskas apgabalā, žurnālistiem pieklājīgi atsaka intervijas, jo jāsaglabā slepenība par apgabalā notiekošo.
Tomēr divi karavīri raidsabiedrībai BBC pastāstīja, ka ieiet apgabalā bijis viegli un Krievijas armija izrādījusi vien nelielu pretestību. Tas nozīmējot, ka pārsteiguma elements ir nostrādājis.
Vietējie iedzīvotāji ukraiņiem nepretojoties, un attieksme pret ukraiņiem esot negatīva vai arī nekāda. Daži arī cenšoties maldināt ukraiņu karavīrus par Krievijas karavīru pozīcijām.
Informācija par to, cik lielu teritoriju kontrolē Ukraina, joprojām ir tā, ko nedēļas sākumā izplatīja Ukrainas armijas virspavēlnieks ģenerālis Oleksandrs Sirskis, proti, ka ukraiņi Kurskas apgabalā kontrolējot 1000 kvadrātkilometru lielu teritoriju. ASV domnīcas Kara studiju institūts analītiķi gan raugās skeptiski uz šādu paziņojumu, pieļaujot, ka kontrolētās teritorijas apmērs ir mazāks.
Jāņem vērā, ka arī Ukraina reizēm tīši var publicēt neprecīzu informāciju par militārajām aktivitātēm vai ieguvumiem, lai maldinātu ienaidnieku. Kamēr norit operācijas aktīvā fāze, nevajadzētu cerēt, ka no Kurskas apgabala par ukraiņu aktivitātēm būs pieejams liels informācijas apjoms.
Jūtamas izmaiņas uzbrukumu intensitātē novēro arī Harkivas pilsētā, kas iepriekšējos mēnešus visvairāk cieta no Krievijas aviācijas un artilērijas uzbrukumiem.
"Jūtam ievērojamu kritumu vadāmo bumbu uzbrukumos. Ne tik sen dienā piedzīvojām kādus 30 līdz 60 uzbrukumus, bet tagad ne vairāk kā desmit. Bet tomēr ienaidnieks turpina uzbrukt," sacīja Harkivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs.
Harkivas apgabala militārās administrācijas vadītājs arī apgalvoja, ka Krievijas karaspēks uz Kurskas apgabalu pārdislocējis vairākas vienības, kas bija paredzētas uzbrukumu pastiprināšanai Vovčanskā.
Ukraina: Kijiva nav ieinteresēta paturēt iegūto teritoriju Kurskā
Krievijas informācijai uzticēties nevar. Tā turpina izplatīt sabiedrībai propagandu, norādot, ka Ukrainai it kā ir lieli zaudējumi, ka tās uzbrukumi tiekot veiksmīgi atsisti un notiekošais tiek raksturots kā terorisms vai avantūra, nevis karš.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba izteicies, ka Kijiva nav ieinteresēta paturēt iegūto Krievijas teritoriju pēc ofensīvas beigām, taču operācija turpināšoties, līdz Krievija piekritīs taisnīgam mieram.
Krievija turpina iedzīvotāju evakuāciju no Ukrainas pierobežas
Tikmēr Krievija turpina savu iedzīvotāju evakuāciju no pierobežas rajoniem, kā arī pārsviež spēkus no Ukrainas un citām teritorijām.
Savas mājas pēdējo dienu laikā pametuši aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas iedzīvotāju. Daļa evakuāciju notiek koordinēti, daļa pašu spēkiem.
Daļa evakuēto – ap 200 cilvēku – nonākuši Maskavā, bet apgabala gubernatora pienākumu izpildītājs Aleksejs Smirnovs izteicies, ka no Kurskas apgabala evakuētie tiks izmitināti Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās Zaporižjas apgabalā. Mājas pametuši arī daļa Belgorodas apgabalā dzīvojošo cilvēku. Krievija turpina izplatīt sabiedrībai propagandu, norādot, ka Ukrainai ir lieli zaudējumi, tās uzbrukumi tiek veiksmīgi atsisti un notiekošais ir terorisms vai avantūra, nevis karš.
Kamēr aktīvas kaujas uz zemes notiek gan Kurskas apgabalā, gan Ukrainas austrumos, tiek īstenoti arī uzbrukumi no gaisa. Šonakt Ukrainas droni uzbrukuši Krievijas Voroņežas, Ļipeckas un Kurskas apgabalos. Voroņežā dronu uzbrukums vērsts pret pilsētas nomalē esošo militāro aerodromu. Par uzbrukuma mērķi kļuvis arī militārais lidlauks Borisogļebskā, apmēram 200 kilometrus uz austrumiem no Voroņežas.
Par Ukrainas operāciju Kurskas apgabalā pirmo reizi publiski izteicies arī ASV prezidents Džo Baidens, kurš norādījis, ka Ukrainas karaspēka ieiešana apgabalā rada reālu dilemmu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Baidens vien piebilda, ka amerikāņi uztur tiešus un pastāvīgus kontaktus ar ukraiņiem, un tas esot viss, ko viņš pagaidām teikšot par Krievijā notiekošo, kamēr situācija vēl ir aktīva.
Krievijas Belgorodas apgabalā izsludināta ārkārtējā situācija
Krievijas Belgorodas apgabalā no trešdienas spēkā ir reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms, trešdienas rītā platformā "Telegram" pavēstīja apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs.
Situācija Belgorodas apgabalā, ko Krievijas karaspēks jau vairāk nekā divus gadus izmanto triecieniem Ukrainai, joprojām ir ārkārtīgi saspringta, atzina gubernators. Gladkovs arī norādīja, ka varasiestādes grasās vērsties valdības komisijā ar lūgumu izsludināt federālo ārkārtējo stāvokli.
Gubernators arī norādīja, ka reģionā turpinās bērnu evakuācija "uz drošām bērnu veselības nometnēm". Pašlaik tur atrodas pieci tūkstoši bērnu no Belgorodas apgabala, viņš piebilda.
Naktī uz sestdienu Krievijas Brjanskas, Kurskas un Belgorodas apgabalos tika ieviests "pretterorisma operācijas" režīms.
Belgorodas apgabals dienvidos un rietumos robežojas ar Ukrainu, bet ziemeļos un ziemeļrietumos – ar Kurskas apgabalu, kur iegājusi Ukrainas armija.
Kurskas apgabalā reģionālais ārkārtējais stāvoklis tika ieviests 7. augustā, savukārt federālais ārkārtējais stāvoklis šajā reģionā ir spēkā kopš 9. augusta.
