NATO dalībvalstis ir  vienojušās par plānu, kas nosaka, kā NATO vadīs drošības palīdzības un apmācību koordināciju Ukrainai. Tas ļautu NATO līderiem Vašingtonas samitā jūlijā dot tam zaļo gaismu, un tas uzliks NATO atbalstu Ukrainai uz stingrāka pamata turpmākajiem gadiem.

Tas nozīmē – NATO pārraudzīs Ukrainas bruņoto spēku apmācības objektos sabiedrotajās valstīs; atbalstīs Ukrainu, plānojot un koordinējot ziedojumus; koordinēs militārā aprīkojuma nodošanu un remontu; sniegs atbalstu Ukrainas bruņoto spēku ilgtermiņa attīstībai.

Piektdien bija arī NATO Kodolieroču plānošanas grupas tikšanās, un, kā izteicās ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins, tā bija produktīva un visi joprojām ir vienoti par šo kritisko tēmu. 

Žurnālisti vaicāja NATO ģenerālsekretāram Stoltenbergam, kā viņš vērtē Putina šodienas izteikumus – ka Krievija pārtrauks karu un sāks miera sarunas, ja Ukraina izvedīs savus spēkus no saviem četriem reģioniem, uz kuriem pretendē Maskava.

"Ne jau Ukrainai ir jāizved karaspēks no Ukrainas teritorijas, bet gan Krievijai ir jāizved savu spēki no okupētās Ukrainas zemes. Šis priekšlikums pēc būtības nozīmē, ka Krievijai ir tiesības okupēt vēl plašākas Ukrainas teritorijas, visus četrus reģionus, kas – kā viņi saka – nav ukraiņu. Tas parāda, ka

šis priekšlikums nav godprātīgs – tas nav miera piedāvājums, tas ir piedāvājums lielākai agresijai, lielākai okupācijai," par Kremļa piedāvāto miera plānu teica Stoltenbergs.

Nedēļas nogalē Šveicē notiks miera samits, kurā piedalīsies Zelenskis un izklāstīs savu miera plānu. Viņam ir 10 punktu plāns, kas ietver pilnīgu Krievijas karaspēka izvešanu no tās starptautiski atzītās teritorijas, tostarp anektētās Krimas pussalas, kā daļu no jebkura miera līguma. Krievija nav uzaicināta uz samitu Šveicē.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.