Viņš aicināja sākt sarunas par Ukrainas iestāšanos jau šogad un palīdzēt arī Moldovai un Gruzijai kļūt par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Šajā EP debašu ciklā ES dalībvalstu vadītāji tiek aicināti runāt par Eiropas nākotni. Pirms mēneša EP deputātus uzrunāja Latvijas prezidents Egils Levits, bet otrdien EP ieradās Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Ceremoniālā daļa visiem ir vienāda – fotosesija ar EP prezidenti, īsa divpusējā tikšanās, parakstīšanās viesu grāmatā, neliels preses brīdis un tad debates ar deputātiem.

Bet runu saturs, protams, atšķiras. Lietuvas prezidents atgādināja par Lietuvas pieredzi ceļā uz neatkarības atjaunošanu un pievienošanos Eiropas Savienībai, kas savā ziņā atgādinot Ukrainas pašreizējo brīvības cīņu.

Nausēda uzsvēra Lietuvas milzīgo sabiedrības atbalstu Ukrainai un to, ka viņa valsts ziedo Ukrainai gandrīz 1,5% no sava kopprodukta.

Interesanti, ka vēlāk debatēs no Igaunijas deputāta izskanēja pārmetumi citām ES dalībvalstīm, ka tās palīdz pārāk maz – piemēram, Vācijas atbalsts veido 0,17% no tās IKP, bet Francijas – tikai 0,07%.

Nausēda pauda gandarījumu, ka ES dalībvalstis ir mācījušās no atziņas, ka vajadzēja Baltijas valstīs ieklausīties vairāk, kad tās runāja par draudiem, ko rada Krievija.

"Esmu gandarīts, ka Eiropa un citas brīvību mīlošas tautas nepadevās Krievijas meliem, dezinformācijai un iebaidīšanai. Mēs stāvējām vienoti un sniedzām palīdzīgu roku ukraiņiem, kad tas bija vajadzīgs visvairāk.

Pēc dažu šaubu pārvarēšanas mēs virzāmies uz priekšu ar lielāku apņēmību, spēku un noturību kā jebkad iepriekš."

Līdzīgi kā Levits pirms mēneša arī Nausēda arī uzsvēra nepieciešamību pēc starptautiska tribunāla, kurā Krievija tiktu tiesāta par pastrādātajiem kara noziegumiem. Nausēda runāja lietuviski, angliski un vāciski.

Atšķirībā no Levita viņš vairāk pievērsās arī šībrīža aktualitātēm – par migrāciju un ES ārējās robežās stiprināšanu, par kritiski svarīgajiem izejmateriāliem, brīdināja, ka Baltkrievija plāno iedarbināt otro atomelektrostaciju.