• 101. Ukrainas kara diena sākusies ar raķešu triecieniem Odesas apgabalā. Reģiona administrācijas vadītājs Serhijs Bratčuks norādījis, arvien lielāku nozīmi gūst Krievijas stratēģiskā aviācija, bet Melnajā jūrā dominē Krievijas kara flote.
• Ukrainas austrumu daļā karstākais punkts joprojām ir Severodonecka un Krievijas spēku uzbrukumi Slavjanskas virzienā. Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs situāciju raksturoja kā ļoti smagu.
• Viņš paziņojis arī, ka Krievijas karaspēks kontrolē vairs tikai pusi Severodoneckas. Savukārt Doncekas apgabala administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko piektdienas vakarā paziņojis, ka Krievijas karaspēks ieņēmis apmēram pusi Doneckas apgabala.
• Uzbrukumā Ukrainas austrumos Svjatohirskā nodegusi sena koka baznīca. Baznīcas teritorijā slēpušies ap 300 cilvēku, toskait 60 bērni.
• Mariupolē krievu okupanti sākuši māju nolīdzināšanu, un nešķirojot gruvešus kopā ar līķiem ved uz izgāztuvi, pavēstīja pilsētas mēra padomnieks Petro Andrjuščenko, norādot – krievi iznīcina pierādījumus.

• Ukraina un Krievija uz frontes līnijas Zaporižjas apgabalā veikušas nogalināto karavīru apmaiņu. Iepriekš sarunās vienojās, ka katra puse atgriezīs 160 militārpersonu mirstīgās atliekas. Apmaiņas operācija notika plašā drošības iestāžu uzraudzībā. 

• Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks prognozējis, ka ar pašreiz sakoncentrēto bruņojumu karš ar Krieviju varētu ieilgt uz diviem līdz sešiem mēnešiem.
• Karadarbībai turpinoties ar mainīgiem panākumiem, arvien biežāk izskan aicinājumi aktivizēt arī diplomātiskos centienus. Ukrainas puse uzskata, ka jauna sarunu kārta ar Krieviju tiks iniciēta tikai tad, kad Ukrainas pozīcijas nostiprināsies.

• ASV prezidents Džo Baidens atzinis, ka vienā brīdī nāksies problēmas risināt sarunu ceļā un šajās sarunās, neapšaubāmi, būs jāiesaistās arī Ukrainai. Līdz tam ASV turpinās piegādāt Ukrainai līdzekļus aizsardzībai.

• Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka viņš ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu kopš decembra runājis "simtiem stundu".

• Tikmēr CNN vēsta, ka  ASV, Lielbritānijas un Eiropas valstu amatpersonas pēdējās nedēļās ir regulāri tikušās, lai apspriestu veidus, kā sarunu ceļā izbeigt Krievijas uzsākto karu Ukrainā.

•  ANO Ukrainas krīzes koordinators Amids Avads paziņojis, ka Krievijas iebrukuma dēļ gandrīz 14 miljoni ukraiņu bijuši spiesti pamest savas mājas. ANO bažījas, ka līdz ar ziemas tuvošanos miljoniem ukraiņu dzīves būs pakļautas vēl lielākām briesmām.

• Ukrainā sestdien, 4. jūnijā, piemin bērnus, kuri gājuši bojā vai cietuši Krievijas iebrukuma rezultātā. Jaunākā informācija liecina, ka karā Ukrainā nogalināts 261 bērns un 465 guvuši dažādus ievainojumus.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.