14. aprīlis. Karš Ukrainā: Hersonā briest humānā katastrofa; nogrimst slavenais Krievijas karakuģis (teksta tiešraides arhīvs)

Krievijas karaspēks jau 50. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.

> Teksta tiešraides sākums 


14.04.2022 23.12

Krievijas Aizsardzības ministrija ceturtdien vakarā paziņojusi, ka Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseris "Moskva", kas tika vilkts uz ostu, vētras izraisītos viļņos nogrimis, vēstī Krievijas ziņu aģentūras.

Iepriekš Ukrainas varasiestādes vēstīja, ka uz karakuģi izšauts ar divām ukraiņu raķetēm "Neptun", bet Krievija to neatzina un apgalvoja, ka uz kuģa bija izcēlies ugunsgrēks un sprāgusi munīcija.

Savukārt ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Džons Kērbijs iepriekš vēstīja, ka "Moskva" turas virs ūdens un saviem spēkiem virzās pāri Melnajai jūrai.

"Mēs neesam īsti droši, kas tur notika. Pēc mūsu vērtējuma, uz kreisera bija vismaz viens sprādziens un tas nodarīja plašus bojājumus kuģim," sacīja Kērbijs.

Kreiseris "Moskva" februārī kļuva bēdīgi slavens, kad tas uzaicināja Ukrainas robežsargus Čūsku salā padoties, bet viņi atteicās to darīt un "pasūtīja" šo kuģi.


14.04.2022 22.55

Ukrainas parlaments ceturtdien ar jaunu likumu aizliedzis simboliku, ko Krievijas karaspēks izmanto karā pret Ukrainu, un Krievijas neonacistiskā totalitārā režīma propagandu, bet pašu Krieviju atzinis par teroristisku valsti.

Ukrainas likumdošana tiek papildināta ar terminu "teroristiska valsts" un "Krievijas neonacistiskā totalitārā režīma militārā iebrukuma Ukrainā simbolika".

Dokumentā noteikts, ka burti "Z" un "V" tiek atzīti par Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā simboliem, ja to izmantošana atbilst likumdošanā noteiktām pazīmēm.


14.04.2022 22.40

Kijivas piepilsētas Bučas mērs Anatolijs Fedoruks aģentūrai "UNIAN" pastāstīja, ka vienā no masu kapiem, kas atrodas pie Apustuļa Andreja baznīcas, atrasti jau 73 cilvēku līķi.

Pēc viņa teiktā, no pilsētā atrastajiem 403 līķiem, identificēti 167, un notiek pārējo mirušo atpazīšana.

Bučā pastrādātās zvērības atklājās aprīļa sākumā, kad Krievijas karaspēks pameta Kijivas apgabalu, un nelielās pilsētas ielās atrasti desmitiem mirušo. Ukraina un rietumvalstis Krievijas karaspēku vaino Bučas civiliedzīvotāju masveida slepkavībās.

70 gadu vecā Nadja Trubačaņinova pie plastmasas maisa, kurā ievietots viņas dēla Vadima līķis. Ukrainas pilsētā Bučā marta beigās Vadimu nogalināja Krievijas karavīri

14.04.2022 21.13

Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja, ka katra jauna informācija par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un tās nežēlīgajām kara metodēm sekmē papildu elementus rietumvalstu sankciju noteikšanā pret agresoru, kā arī dod impulsu jauna bruņojuma piegādē un arī virza uz priekšu kara noziegumu izmeklēšanas procesu, lai sauktu pie atbildības vainīgos.

Viņš norādīja, ka arī tās valstis, kas šaubās saistībā ar sankciju noteikšanu pret Krievijas energoresursiem, izjūt lielu spiedienu, taču dienu no dienas spiediens uz valdībām palielinās, kas sekmē valdību apņēmīgāku rīcību. Kļava pauda pārliecību, ka agrāk vai vēlāk rietumvalstis nonāks arī pie sankcijām pret Krievijas energoresursiem.


14.04.2022 20.30

Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseris "Moskva" pēc eksplozijas turas virs ūdens un saviem spēkiem virzās pāri Melnajai jūrai, ceturtdien paziņoja ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Džons Kērbijs.

Viņš piebilda, ka šobrīd ASV nevar noteikt, vai karakuģim trāpījušas raķetes.

"Mēs neesam īsti droši, kas tur notika. Pēc mūsu vērtējuma, uz kreisera bija vismaz viens sprādziens un tas nodarīja plašus bojājumus kuģim,"

sacīja Kērbijs.


14.04.2022 20.22

Zemessardzes štāba virsnieks, kapteinis Jānis Slaidiņš Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" atzina, ka ir redzams – Krievija Voroņežā un Ļipeckā velk klāt rezerves un tur ierodas aviācija, bumbvedēji, iznīcinātāji, tāpēc tiklīdz rezerves pienāks un karaspēks saformēsies, var gaidīt, ka Krievija veidos iebrukumus, lai nostiprinātos tā dēvētajā Donbasa teritorijā.

Viņš arī norādīja, ka pagaidām ziņas par ķīmisko ieroču izmantošanu nav apstiprinājušās, taču ir pielietoti tādi ieroči, kas ir aizliegti ar konvencijām, piemēram, kasešu bumbas, aviācijas bumbas ar laika degli, kas nesprāgst uzreiz un apdraud civiliedzīvotājus.


14.04.2022 17.46

Saistībā ar Ukrainas nepieciešamību aizstāvēties Krievijas sāktajā karā Latvija nosūtījusi Ukrainai palīdzību aptuveni trešdaļas apjomā no sava aizsardzības budžeta, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par”).

Latvija arī turpina sniegt palīdzību Ukrainai, piemēram, piegādājot dronus un apmācot tos lietot.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

14.04.2022 16.55

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadītājs Tedross Adhanoms Gebrejesuss kritizējis starptautisko sabiedrību par nepietiekamu palīdzību karadarbības plosīto reģionu iedzīvotājiem. Pēc viņa domām, lielais atbalsts, ko rietumvalstis pašlaik sniedz Ukrainai, varētu liecināt, ka balto cilvēku dzīvības tiek vērtētas augstāk par melnādaino dzīvībām.

PVO vadītājs uzsver, ka ir svarīgi palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem, pret kuriem vērsts Krievijas uzbrukums. Taču nedrīkst aizmirst par citiem konfliktiem, kur upuru skaits ir vēl lielāks nekā Ukrainā.

“Protams, Ukrainai pievērstā uzmanība ir ļoti svarīga, jo tas ietekmē visu pasauli. Taču pat neliela daļa no tā visa netiek sniegta Tigrajai, Jemenai, Afganistānai, Sīrijai un citiem.

Man jāsaka tieši un atklāti: pasaule neizturas pret cilvēkiem līdzvērtīgi. Daži ir vienlīdzīgāki par citiem. Un mani tas sāpina. Jo es to redzu. To ir ļoti grūti pieņemt, bet tā notiek,” atzina Gebrejesuss.


14.04.2022 15.06

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs izklāstījis savu reakciju uz ziņām par iespējamo Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO (abas ziemeļvalstis jau šovasar varētu iesniegt NATO attiecīgu pieteikumu).

“Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Krievijai būs vairāk oficiāli reģistrētu ienaidnieku,” raksta Medvedevs.

Viņš apgalvo, ka no Krievijas pozīcijām neesot īpašas nozīmes, vai NATO ir 30 vai 32 dalībvalstis, turklāt Zviedrija un Somija ir salīdzinoši nelielas valstis. Taču tādējādi Krievijas sauszemes robeža ar NATO kļūs vairāk nekā divas reizes garāka.

Medvedevs apgalvo, ka tādā gadījumā Krievijai nāksies pastiprināt savus spēkus Somu jūras līča apkaimē, attīstīt pretraķešu aizsardzību šajā reģionā. Tādā gadījumā arī nevarot būt ne runas par Baltijas jūras kā no atomieročiem brīvas zonas statusu, jo Krievijai esot “jāatjauno spēku līdzsvars”.

Medvedevs gan spriež, ka Somijas un Zviedrijas iespējamā pievienošanās NATO atšķiras no Ukrainas situācijas, jo Krievijai ar šīm valstīm neesot teritoriālu strīdu.

Jāatgādina, ka Ziemas kara rezultātā PSRS un Krievija kā tās mantiniece piesavinājās ap 10% pirmskara Somijas teritorijas.

Medvedevs arī izteica netiešus draudus Somijai un Zviedrijai, norādot, ka neviens nevēlas, lai tuvumā tiktu izvietoti “Iskander” raķešu kompleksi, hiperskaņas raķetes un kuģi ar atomieročiem.

“Cerēsim, ka uzvarēs mūsu ziemeļu kaimiņu veselais saprāts. Bet ja ne, tad, kā teikt, “viņš pats atnāca”,” Medvedevs savu vēstījumu nobeidz ar draudīgu citātu no filmas “Briljantu roka”.


14.04.2022 13.17

Vien trešdien Ukrainā svinīgi tika izdota pastmarka, kas veltīta Čūsku salas robežsargu nu jau leģendārajam teicienam, kas pasūta dažas mājas tālāk Krievijas karakuģi. Šis Krievijas karakuģis ir Krievijas Melnās jūras kara flotes flagmanis „Moskva”, kurš tagad, iespējams, jau atrodas jūras dzelmē.

Par kreisera „Moskva” likteni tiek saņemtas ļoti pretrunīgas ziņas. Ukrainas puse apgalvo, ka sākotnēji karakuģa uzmanības piesaistei ir izmantots bezpilota lidaparāts „Bayraktar”, bet pēc tam pa šo karakuģi ir izšautas divas raķetes „Neptun”, kuras kuģim nodarījušas pamatīgus bojājumus, un tas aizdedzies. Pēc atsevišķām ziņām karakuģis ir nogrimis.

Krievijas aizsardzības ministrija savukārt norādījusi, ka uz kuģa „Moskva” ir noticis ugunsgrēks, kura dēļ ir notikusi munīcijas detonācija. Lai arī kuģis esot nopietni cietis, ekipāža esot pilnībā evakuēta. Pēc citām ziņām izglābti ir vien 50 jūrnieki, un tas ir ļoti mazs skaits, ņemot vērā, ka kuģa apkalpe tiek rēķināta no 510 līdz pat 758 cilvēkiem. Tāpat tiek minēts, ka pilnīga apkalpes evakuācija var nozīmēt tikai to, ka kuģis tiešām vairs nav spējīgs izpildīt savas funkcijas. Interesanti, ka Krievijas Aizsardzības ministrijas šī rīta ziņojumā gan par šo notikumu runāts netiek.

Viens no pirmajiem, kurš pastāstīja par triecienu krievu karakuģim, bija Odesas apgabala administrācijas vadītājs Sergejs Bratčuks. Pēc viņa vārdiem, informācija ir pretrunīga un, visticamāk, tuvākajā laikā neviens patiesību neuzzinās.

"Mēs šeit Ukrainā vismaz pašlaik neuzzināsim par to, kādi tieši bojājumi ir nodarīti kuģim un cik krievu jūrnieku ir gājuši bojā vai guvuši ievainojumus. Tāpēc, ka viņi to neteiks. Atcerieties zemūdeni „Kursk”. Toreiz Putins teica – tā nogrima! Es neņemos apgalvot, kas tieši kalpoja par iemeslu nopietnajiem bojājumiem uz kreisera „Moskva”, bet viens ir skaidrs – tas dega. Paldies Ukrainas bruņotajiem spēkiem un visiem, kuri ir iesaistīti šīs mūsu valsts vēstures veidošanā. Es jau iepriekš esmu teicis, ka Melnās jūras piekraste nav viesmīlīga krievu okupantiem, un šīs prognozes ir piepildījušās, pateicoties mūsu vienotībai un mūsu bruņotajiem spēkiem," norādīja Bratčuks.


14.04.2022 12.58

Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjuščenko vēsta, ka Krievijas okupanti liekot Mariupoles civiliedzīvotājiem nēsāt baltus rokas apsējus, lai viņus varētu atpazīt. Baltas lentes ap roku kā savējo atpazīšanas zīmi lieto arī Krievijas karavīri. Andrjuščenko uzskata, ka tādējādi okupanti izmanto Mariupoles civiliedzīvotājus kā mānekli, lai pievilinātu ukraiņu snaiperus. Viņš to raksturo kā kārtējo okupantu cinisma izpausmi.


14.04.2022 12.47

ASV prezidents Džo Baidens un viņa lielākais kritiķis Donalds Tramps ļoti reti ir vienisprātis, tomēr vienā jautājumā viņu domas saskan: abi ir nosaukuši Ukrainā pastrādātos Krievijas karaspēka noziegumus par genocīdu. Otrdien šo terminu attiecībā uz Ukrainā notiekošo lietoja Baidens, bet trešdien TV kanāla “Fox News” ēterā arī Tramps atzina, ka Ukrainā notiek genocīds.

Jāatgādina, ka pāris dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Tramps novērtēja Putina izteikto ultimātu Ukrainai kā “ģeniālu” soli. Tramps piebilda, ka nekas tāds nebūtu iespējams, ja ASV prezidenta amatā būtu viņš, nevis Baidens.

Savas prezidentūras laikā Tramps tika asi kritizēts par pielaidīgo izturēšanos pret Putinu un citiem autoritāriem vadoņiem.

“Es zinu, ka viņš vienmēr ir gribējis Ukrainu. Es viņam teicu: “Tu to nevari darīt. Tu to nedarīsi.” Bet es redzēju, ka viņš to grib," par Putina nodomiem teica Tramps.


14.04.2022 12.31

Taksometru pakalpojumu sniedzējs “Uber” paziņojis, ka atsāk darbu Ukrainas galvaspilsētā Kijivā. Uzņēmums arīdzan vēsta, ka neiekasēs komisijas maksu par pakalpojumiem, tādējādi visa par braucienu samaksātā nauda paliks šoferiem. “Uber” turpina darbu arī citās Ukrainas pilsētās, kur nenotiek aktīva karadarbība: Ļvivā, Ivanofrankivskā, Vinnicā u.c. Par darbības paplašināšanu Ukrainā paziņojis arī konkurējošais uzņēmums “Bolt”, kura pakalpojumi būs pieejami 28 pilsētās.


14.04.2022 11.26

Latvijā 66% respondentu kopumā atbalsta pret Krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas, rāda jaunākie dati SKDS aptaujā, kas veikta pēc Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pasūtījuma.

Turklāt 52% respondentu sankcijas atbalsta neatkarīgi no tā, cik lielā mērā tas ietekmētu viņu labklājību.

Savukārt 27% Latvijas iedzīvotāju pret Krieviju vērstās sankcijas neatbalsta. 


14.04.2022 11.24

Eiropas Komisija (EK) brīdinājusi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, ka pakļaušanās Krievijas prezidenta Vladimira Putina prasībai "nedraudzīgajām valstīm" par Krievijas gāzi maksāt rubļos pārkāps ES sankcijas, kas tika noteiktas Maskavai pēc iebrukuma Ukrainā, ziņo aģentūra "Bloomberg".

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31. martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1. aprīļa pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos. Putins uzsvēra, ka gadījumā, ja gāzes pircēji atteiksies par gāzi norēķināties rubļos, Krievija to uzskatīs par līguma pārkāpumu.

EK, analizējot Putina dekrētu, secinājusi, ka tas būtiski maina procedūru un rada jaunu tiesisko situāciju. Jaunais process nodotu pilnu kontroli Krievijas valstij attiecībā uz to, kad darījums tiek pabeigts un kurā brīdī pircējs tiek atbrīvots no atbildības. Tas arī dotu Krievijai kontroli pār piemērojamo valūtas kursu, ko Maskava varētu manipulēt sev par labu, norādījusi EK.

EK brīdinājusi, ka šī jaunā metode pircējam var radīt jaunas izmaksas, jo darījumu pilnībā kontrolētu Krievija, "Bloomberg" atklāja informēts avots.

Ar šo mehānismu tiktu pārkāpti arī ierobežojošie pasākumi, ko ES īstenojusi, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un kas attiecas uz Krievijas valdību, tās centrālo banku un to pilnvarotajām personām. Šis process var ietekmēt arī citus aizliegumus dažādiem naudas tirgus instrumentiem, ko var emitēt "Gazprombank".

Lielākā daļa ES dalībvalstu ir paziņojušas, ka nemaksās par gāzi rubļos. Arī Vācija trešdien atkārtoti pauda iebildumus pret Krievijas prasībām. EK vairākkārt ir paziņojusi, ka līgumi, par kuriem panākta vienošanās, ir jāievēro un gandrīz visos tajos ir skaidri noteikta samaksa eiro vai dolāros, un bloks reaģēs uz jebkuru Krievijas mēģinājumu apiet sankcijas.

Taču lēmumu par to, kā maksāt par piegādēm, galu galā pieņems uzņēmumi, kas pērk gāzi no Krievijas, un tie nonāks sarežģītā situācijā, jo Eiropas uzņēmumiem ir jāievēro visas spēkā esošās sankcijas.


14.04.2022 11.13

Ukrainas bruņotie spēki ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" trešdien sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri "Moskva", nodarot tam nopietnus bojājumus. Tā lietotnē "Telegram" paziņojis Odesas apgabala valsts administrācijas vadītājs Maksims Marčenko.

Kreiseris "Moskva" februārī kļuva bēdīgi slavens, kad tas uzaicināja Ukrainas robežsargus Čūsku salā padoties, bet viņi atteicās to darīt un rupji ''pasūtīja'' šo kuģi.

Krievijas puse apstiprinājusi, ka uz karakuģa ir izcēlies ugunsgrēks, pēc kura ir detonējusi arī munīcija.


14.04.2022 09.58

Neskatoties uz Krievijas militāro spēku Ukrainā nodarītajiem postījumiem, valdība un valsts turpina funkcionēt. Tomēr neskaidrība par valsti un tās ekonomikas nākotni saglabājas augsta, jo karadarbība turpinās un tai šobrīd nav saredzams gals.

Piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozējis, ka Ukrainas ekonomika šogad varētu samazināties par 25% līdz 35%, salīdzinot ar 3,4% izaugsmi pērn, ko nodrošināja rekordielā graudu raža un spēcīgs iekšzemes patēriņš. Fonds brīdināja, ka iebrukums valstī varētu novest Ukrainas tautsaimniecību smagā recesijā. 

Savukārt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka marta beigās norādīja, ka Ukrainas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 20%. Banka skaidroja, ka tās prognozes balstītas uz pieņēmumu, ka tuvākajos mēnešos tiks panākts pamiers, bet neilgi pēc tam sāksies Ukrainas atjaunošanas darbi. Šādā scenārijā Ukrainas ekonomika nākamgad varētu pieaugt par 23%.

Pesimistiskākās prognozes izteikusi Pasaules Banka. Tā lēš, ka Ukrainas IKP šogad samazināsies teju uz pusi jeb par 45%. Pasaules Bankas viceprezidente Anna Bjerde norādīja, ka Krievijas iebrukums dod smagu triecienu Ukrainas ekonomikai un ir nodarījis milzīgus postījumus infrastruktūrai. Ekonomikas krituma galīgais apmērs būšot atkarīgs no "kara ilguma un intensitātes".

Ekonomikas politikas pētījumu centra pētnieki lēš, ka Ukrainas atjaunošanas kopējās izmaksas ir aptuveni 200–500 miljardi eiro, kas esot līdzīgi pašas Ukrainas valdības aprēķiniem.


14.04.2022 08.33

Ukraiņu lauksaimnieki un arī romu tautības pārstāvji esot nozaguši vismaz 200 Krievijas tanku, atsaucoties uz projektā “Oryx” apkopotajiem datiem, vēsta “Unian”. 

Vienlaikus tiek atzīts, ka Ukraina ir arī zaudējusi vismaz 110 tanku. Un tas nozīmē, ka Ukrainai varētu būt par 90 tankiem vairāk nekā bija pirms kara, ar noteikumu, ka daļa no tiem jau nav pārstrādāti metāllūžņos. 

Krievijas okupācijas spēku tanks Mariupoles pilsētā

14.04.2022 07.49

Līdz 9. maijam viena “taustāma uzvara”, ko Krievijas spēki varētu gūt Ukrainā, ir Mariupoles ieņemšana. To Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja bijušais Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs. 

“Mariupolē ir šī šausmīgā situācija saistībā ar to, kas notiek no humānā viedokļa, ar šo stāvokli, kādā ir civiliedzīvotāji, kuri tur ir palikuši. Tā situācija attīstīsies kā līdz šim, bez lielām izmaiņām, jo Ukrainai ir ļoti maz iespēju ietekmēt to, kas tur notiek,” pauda Rajevs. 


14.04.2022 07.41

Nu jau vairāk nekā mēnesi Hersonas pilsēta un lielākā daļa Hersonas apgabala atrodas okupācijā, un šeit tuvojas humānā katastrofa, vēsta ziņu aģentūra “Unian”. 

Daudzviet reģionā nav elektroenerģijas, trūkst pārtikas produktu, nemaz nerunājot par medikamentiem. Turklāt turpinās arī aktīvistu nolaupīšana Krievijas spēku joprojām kontrolētajās teritorijās. 

Ukrainas parlamenta cilvēktiesību pārstāve Ludmila Denisovas paskaidrojusi, ka pašlaik par nolaupītiem vai sagūstītiem tiek uzskatīti vismaz 137 cilvēki, tostarp 4 žurnālisti. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka arī Hersonā krievu okupanti ir izveidojuši īpašu cietumu šo cilvēku spīdzināšanai.


14.04.2022 07.36

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo paziņojis, ka uzskata par pareizu Ukrainā notiekošo saukt par Krievijas īstenotu genocīdu. Līdzīgi kā ASV prezidents Džo Baidens, arī Trudo norādījis, ka ir oficiāli procesi, kā noskaidrot genocīdu, taču viens ir pilnīgi noteikti skaidrs – Krievijas Federācija pastrādā kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci un par tiem ir atbildīgs Vladimirs Putins.

Tikmēr ASV Valsts sekretāra vietniece Viktorija Nulanda prognozējusi, ka tad, kad visi pierādījumi tiks apkopoti, mēs galu galā līdz genocīda konstatācijai tomēr nonāksim, jo Ukrainā notiekošais ir apzināta Ukrainas un tās iedzīvotāju iznīcināšana.


14.04.2022 07.13

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija sniegs Ukrainai plašākus izlūkošanas datus, kas potenciāli varētu palīdzēt tai atgūt Donbasu un Krimu. Tā ziņoja ASV laikraksts "The Wall Street Journal", atsaucoties uz Baidena administrācijas augstām amatpersonām.

Laikrakstā raksts vēlāk rediģēts, dzēšot tekstu par potenciālo Donbasa un Krimas atgūšanu, tomēr sākotnējā versija saglabājās "Google" kešatmiņā.

Jaunie norādījumi par paplašinātu izlūkošanas datu nodošanu parādījās pēc tam, kad ASV nolēma piegādāt Ukrainai jaunu militāro palīdzību 800 miljonu ASV dolāru apmērā, kurā būs arī helikopteri, bruņumašīnas un artilērijas sistēmas.


14.04.2022 07.03

Krievija zaudējusi iespēju turpināt ražot hiperskaņas aviācijas raķešu kompleksus "Kinžal". Tā paziņojis Ukrainas Militāri tiesisko pētījumu centra vadītājs Oleksandrs Musijenko.

Pēc tam, kad Rietumi ieviesa papildu sankcijas tieši pret Krievijas aizsardzības rūpniecības sektoru, tas faktiski zaudē piekļuvi galvenajiem elementiem, kas nepieciešami mūsdienīga bruņojuma modernizācijai un ražošanai, skaidroja Musijenko. No darījumiem ar Krieviju izvairoties pat Āzijas valstis, ar kurām Krievija mēģinājusi nodibināt kontaktus.


14.04.2022 06.58

Francija līdz šim ir sniegusi Ukrainai militāro palīdzību 100 miljonu eiro apmērā un plāno jaunas ieroču piegādes, – tas kļuvis zināms, atsaucoties uz Francijas aizsardzības ministres Floransas Parlī paziņojumu pēc sarunas ar savu Ukrainas kolēģi Oleksiju Reznikovu, vēstī LETA.

Parīze līdz šim nebija nosaukusi Ukrainai sniegtās militārās palīdzības vērtību.

Francijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā precizēts, ka ir runa par "aizsardzības līdzekļiem, optiski elektronisko aprīkojumu, ieročiem un munīciju, bruņojuma sistēmām saskaņā ar Ukrainas puses minētajām vajadzībām".

Tika atzīmēts, ka šī summa neietilpst līdzekļos, kurus piešķīrusi Eiropas Savienība un Eiropas Miera atbalsta fonds. Kopējais šo Ukrainai piešķirto līdzekļu apjoms jau ir sasniedzis 1,5 miljardus eiro, un pēdējā pakete 500 miljonu eiro apmērā tika apstiprināta 13. aprīlī. 

"Kamēr šis konflikts turpināsies, Francija gatavojas kopā ar partneriem sniegt Ukrainai ilgstošu militāru palīdzību, ko atbalsta mūsu aizsardzības rūpniecības mobilizācija. Ir runa par to, ka ir kopīgi jāsavāc tas, kas atbilst Ukrainas vajadzībām, un jākoordinē šī palīdzība ar sabiedrotajiem un partneriem (..) Francija ir noskaņota palīdzēt Ukrainai pretoties šai agresijai un radīt apstākļus taisnīgam un ilgstošam mieram," teikts Francijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā. 


14.04.2022 06.34

Krievijas armijas aplenktajā Mariupolē turpinās smagas kaujas, un Ukrainas jūras kājniekiem izdevies izlauzties pie brīvprātīgo  “Azov” pulka. Diemžēl daļa karavīru cīņu laikā krituši Krievijas armijas gūstā. 

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārstāvis trešdien informēja, ka apvienošanās notikusi sarežģītas un ļoti riskantas speciālas operācijas laikā.  Pilsētas aizstāvji patlaban ir nopietni nostiprinājuši savu aizsardzības rajonu. Vēlāk amatpersona atzina, ka daļu 36. jūras kājnieku brigādes karavīru pretinieks  tomēr sagūstījis. 

Pretošanās turpinās arī ienaidnieka ieņemtajos apgabalos, un, piemēram, Melitopolē nezināmi ukraiņu patrioti trīs nedēļu laikā likvidējuši apmēram 70 krievu okupantus. 


14.04.2022 06.14

Krievijas karaspēks vakar ar artilēriju apšaudījis Ukrainas pilsētas Harkivas dzīvojamos rajonus, nogalinot četrus civiliedzīvotājus un vēl 10 ievainojot. Tā paziņojis Harkivas apgabala valsts administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs. Viņš arī informēja, ka Harkivas apgabalā vēl arvien ir sarežģīta situācija Izjumas virzienā.


14.04.2022 06.07

Ukrainas bruņotie spēki ar divām pretkuģu raķetēm "Neptune" trešdien sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri "Moskva", nodarot tam nopietnus bojājumus. Tā lietotnē "Telegram" paziņojis Odesas apgabala valsts administrācijas vadītājs Maksims Marčenko.

Kreiseris "Moskva" ir daļa no Krievijas Melnās jūras flotes 30. virsūdens kuģu divīzijas. Kreiseris "Moskva" februārī kļuva bēdīgi slavens, kad tas uzaicināja Ukrainas robežsargus Čūsku salā padoties, bet viņi atteicās to darīt un ''pasūtīja'' šo kuģi.


Baidens vaino Krieviju genocīdā pret Ukrainu; Kijivā Baltijas valstu un Polijas līderu vizīte. 13. aprīli.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt