Harkivas apgabalā sāk piespiedu cilvēku evakuāciju

Harkivas apgabala militārā administrācija pieņēma lēmumu par piespiedu cilvēku evakuāciju no Borivskas kopienas. Tā atrodas Izjumas rajonā netālu no frontes virziena, kuru Krievija Harkivas apgabalā atklāja šā gada maijā. Lai arī nekur tālu Krievijai visa šī vairāk nekā pusgada laikā nav izdevies pavirzīties uz priekšu, fronte ir turpat pie Kupjanskas, tomēr apšaudes un uzbrukumi ar vadāmajām aviobumbām ir tik intensīvi, ka apdzīvotās vietas pakāpeniski tiek vienkārši iznīcinātas un ukraiņu vietvarām vairs nav iespējams tur nodrošināt dzīvošanai piemērotus apstākļus.

"Ienaidnieks turpina apšaudīt mūsu teritorijas. Visvairāk apšaudes ir Kupjanskas virzienā. Tur ienaidnieks arī turpina iebrukumu. Tur panākumu nav. Ziemeļos mūsu teritorijai – Vovčanskas, Lipcu, Zoločivskas virzienos - ienaidnieks tāpat mēģina tikt dziļāk mūsu teritorijā," sacīja Harkivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Olehs Siņegubovs.

Amatpersona arī norādīja, ka no Kupjanskas pilsētas notiek pastiprināta cilvēku evakuācija un kreisajā krastā palikušas tikai 150 personas:

"Evakuācijas sākumā - pirms mēneša - tur vēl bija pusotrs tūkstotis cilvēku. Un šodien ir izziņota piespiedu evakuācija no Borisivkas virziena – desmit apdzīvotas vietas. Tā ir piespiedu evakuācija visiem pieaugušajiem, jo ienaidnieks nepārtraukti apšauda mūsu apdzīvotās vietas."

Cilvēki aizvien pamet mājas negribīgi

Jau sākoties Krievijas atkārtotam iebrukumam Harkivas apgabalā, tika sākta plaša iedzīvotāju evakuācija no tuvākajām apdzīvotajām vietām, un tā faktiski visu laiku ir turpinājusies, bet cilvēki izbrauc ļoti negribīgi un tiešām tikai tad, kad fronte jau pavisam tuvu ir pienākusi.

Kā informēja Siņegubovs, pašā Kupjanskas rajonā joprojām mīt vairāki tūkstoši cilvēku, kurus vēl vajadzētu evakuēt, jo šobrīd tur ir pavisam grūti nodrošināt civilizētus apstākļus.

Harkivā, kuru nemitīgi apšauda, gan ir iespējams nodrošināt siltumu, ūdeni un elektrību, bet Kupjanskā situācija ir krietni grūtāka, un tikai daļā apdzīvotās vietas aizvien ir elektrība un ūdens. 

"Ja uz Harkivas pilsētu atlido "FAB 250", "FAB 500", tad tur lido "FAB 500" un "FAB" pusotru tonnu smagi. Līdz ar to postījumi ir ļoti lieli. Vēl visu apgrūtina tas, ka pilsētas kreisajā krastā vairs nevaram izmantot glābšanas dienesta specializēto tehniku gruvešu atrakšanai, jo ienaidnieks tēmē tieši pa mūsu vienībām," skaidroja Siņegubovs.

Sarežģīta situācija arī Doneckas apgabalā

Ļoti smaga, sarežģīta situācija ir arī blakus esošajā Doneckas apgabalā.

Šobrīd ļoti smaga situācija ir arī Kurahoves pilsētā. "DeepState" eksperti prognozējuši, ka arī tās ieņemšana ir tikai laika jautājums. Tāpat turpinās sīvas sadursmes Pokrovskas, Toreckas virzienos. Un faktiski arī tur visur, kur fronte tuvojas, notiek cilvēku evakuācija, jo apstākļi dzīvošanai tur kļūst arvien sliktāki.

Otrdien tikai vienas dienas laikā vien no Doneckas apgabala piefrontes ciemiem evakuēti 257 cilvēki, tajā skaitā 16 bērni. Un par to, cik nopietna ir situācija, liecina arī tas, ka otrdien Krievija 21 reizi apšaudīja dažādas apdzīvotas vietas Doneckas apgabalā.

Diemžēl tur bieži tiek ievainoti un arī iet bojā civiliedzīvotāji.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO)) saskaitījusi, ka Doneckas apgabals šobrīd ir viens no līderiem ievainoto un nogalināto civiliedzīvotāju skaita ziņā.

Evakuējot civiliedzīvotājus, prioritāte vienmēr ir izvest ģimenes ar bērniem, taču cilvēki brauc prom ļoti negribīgi un cenšas palikt līdz pēdējam. Dažkārt pat slēpjas no tiem, kas viņus grib izvest – piemēram, neatrodas mājās, kad viņiem atbrauc pakaļ. Tāpēc vietējām administrācijām tas rada lielus izaicinājumus. Un tas pats ir arī citās piefrontes vietās – Zaporižjas, Mikolajivas, Hersonas apgabalos.

Cilvēkus no piefrontes pārsvarā evakuē uz vietām valsts iekšienē

Pārsvarā cilvēkus evakuē uz citiem apgabaliem valsts iekšienē. Valsts vidienē un rietumos esošie apgabali uzņem šos cilvēkus, bet apstākļi ir sarežģīti, jo pārvietotajām personām nereti vienīgā iespējamā apmešanās vieta ir kopmītnes un tur ir dažādi sadzīviski izaicinājumi.

Tāpat sākt dzīvi no nulles jaunā vietā ir patiešām grūti – it sevišķi, ja tie ir vecāka gadagājuma cilvēki. Un viens ir evakuēties vasarā, pavisam kas cits – to darīt ziemā.

Valsts kopumā sagatavojusies ziemas sezonai

Šobrīd gan valstī kopumā apkures sezona ir veiksmīgi uzsākta. Vismaz visas lielās pilsētas un arī puslīdz lielās apdzīvotās vietas ir nodrošinātas ar siltumu. Pamatā arī visur, izņemot atsevišķus piefrontes posmus, ir pilnībā nodrošināta arī elektrība.

Visu vasaru notika ļoti intensīvi remondarbi, lai novērstu Krievijas postījumus energoapgādes infrastuktūrai.

"Pirmā prioritāte ir ziemas pārlaišana. Reģioni ir veiksmīgi sākuši apkures sezonu. Kopā ar vietvarām darīsim visu iespējamo, lai tas turpinātos plānotajā režīmā," sacīja Ukrainas premjers Deniss Šmihaļs. "Darbojas valsts atbalsta programmas un iniciatīvas – enerģētikas granti un aizdevumi, subsīdijas un kredīti, lai nodrošinātu rezerves energoapgādi un izveidotu dalītās ražošanas sistēmas."

Šie te atbalsta pasākumi, ko premjers piemin, ir patiešām plaši un dažādi –  gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem, gan arī maziem un lieliem uzņēmējiem ir iespējas tikt gan pie kredītiem ar īpaši labvēlīgiem nosacījumiem, piemēram, bez procentiem, gan citiem atbalsta mehānismiem, lai varētu nodrošināties ziemai. Arī ar jaudām enerģijas uzkrāšanai, gan arī enegoapgādes sistēmas decentralizācijai, kas palīdzētu nodrošināties iespējamām situācijām, kad Krievija atkal uzbruks.

Ukrainā rīkojas, lai nebūtu tā, kā, piemēram, 2022. gada novembrī, kad postījumu rezultātā valsts uz brīdi gandrīz pilnībā palika tumsā un pat ar ļoti vājiem sakariem.

Mācību gads turpinās arī piefrontes pilsētās

Iepriekšējā mācību sezonā no aptuveni 4 miljoniem bērnu ap 900 tūkstošiem mācījās attālināti – viņi bijuši vai nu ārzemēs, vai vietās, kur skolas ir iznīcinātas vai tās vēl ir, bet nav patvertnes, kurā slēpties gaisa uzlidojumu laikā, un arī tur mācības tiek organizētas attālināti.

Vadoties pēc šā gada sākumā pieejamajiem datiem, Krievijas uzbrukumos Ukrainā kopumā iznīcinātas vairāk nekā 200 skolas – tās sagrautas pilnībā, bet 1600 skolām nodarīti dažādu pakāpju postījumi.

Pēdējā gada laikā arī lieli resursi tiek veltīti, lai skolas – kur tas ir iespējams – savestu kārtībā un pielāgotu tam, lai bērni varētu atgriezties klātienes mācībās.

Būtisks priekšnosacījums tam bija izveidot patvertnes gaisa uzlidojumiem. Skolas, kur nav šādas patvertnes, nevar organizēt mācības klātienē, līdz ar to ieguldīti lieli resursi, lai pēc iespējas vairāk bērnu varētu atgriezties klātienes mācībās.

Valdības plāns šoruden bija līdz 2024. gada beigām klātienes mācībās atgriezt 300 tūkstošus skolēnu.

Otrdien arī premjers Deniss Šmihaļs informēja, ka 7,5 miljardi hrivnu, kas ir vairāk nekā 170 miljoni eiro, valdība atvēlējusi patvertņu izbūvei piefrontes rajonu skolās. Tāpat lieli resursi veltīti, lai nopirku skolas autobusus, jo piefrontes rajonos satiksmes organizācija šobrīd ir sarežģīta un daudziem bērniem vienkārši nav iespēju aizbraukt līdz skolai – pat tad, ja tur tagad ir izbūvētas drošas patvertnes, kur slēpties uzbrukumu laikā.

Kopumā Ukraina šobrīd plāno iegādāties vairāk nekā 500 skolēnu autobusus un vairāk nekā 400 jau ir iepirkti.

Tāpat tiek domāts par atbalstu tiem bērniem, kas tomēr vēl nevar atgriezties pie mācībām klātienē, – izdalīts vairāk nekā 240 tūkstošu ierīču attālinātam darbam.

Un paralēli tam visam valdība arī mēģina atbalstīt pedagogus, kuri jau trešo pilna apmēra kara ziemu strādā ļoti sarežģītos apstākļos.

"No 2025. gada 1. janvāra nodrošināsim ikmēneša piemaksas pie algas skolotājiem 1000 hrivnu (22 eiro) apmērā "uz rokas". No 2025. gada 1. septembra mēs palielināsim šo maksājumu līdz 2000 hrivnām  (45 eiro) "uz rokas" katram skolotājam. Šis lēmums ir daļa no mūsu atbalsta tiem, kas šodien māca un izglīto jauniešus, kas būs Ukrainas nākotne," sacīja Ukrainas premjers.

Atbalsts nav liels, bet vismaz kāds papildu atbalsts. Valstī šobrīd faktiski visi valsts iekšējie ienākumi veltīti, lai finansētu armiju, maksātu algas karavīriem un gādātu munīciju un ieročus, kā arī kopumā nodrošinātu valsts aizsardzību.