Tramps visai ātri nosaucis daudzas personas, kas ieņems dažādus amatus jaunajā administrācijā. Šoreiz viņš bija nopietni gatavojies uzvarai vēlēšanās, tādēļ tagad komandas komplektēšana notiek raitāk, nekā tas bija pirmajā prezidentūras termiņā.
Aizsardzības ministra amatu uztic armijas veterānam, TV raidījuma vadītājam
Tramps paziņoja, ka aizsardzības ministra amatam izraudzīts 44 gadus vecais ASV armijas veterāns un telekanāla "Fox News" programmas vadītājs Pīts Hegsets. Viņš šajā medijā darbojies kopš 2014. gada un sadraudzējās ar Trampu, kurš regulāri piedalījās viņa programmā.
Viņš ir viens no "Fox News" programmas "Fox & Friends Weekend" vadītājiem un ir darbojies šajā telekanālā jau desmit gadus. Tieši televīzijā viņš sadraudzējās ar Trampu, kurš regulāri piedalījās šajā programmā.
Hegsets ir ASV armijas veterāns. Viņš bijis kājnieku kapteinis Armijas Nacionālajā gvardē un dienējis Afganistānā, Irākā un Gvantanamo līča bāzē Kubā.
Taču viņam trūkst augsta līmeņa militārās vai nacionālās drošības pieredzes, un viņa izraudzīšana var radīt jautājumus par piemērotību Pentagona vadītāja amatam.
Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs paudis cerību, ka Trampa administrācijas laikā turpināsies Ramšteinas grupas sanāksmes. Šādu cerību viņš paudis pēdējā telefona sarunā ar Pentagona vadītāju Loidu Ostinu, kuru Umerovs lūdzis šo jautājumu apspriest ar nākamo aizsardzības ministru.
Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktora amatam virzīs bijušo Trampa administrācijas nacionālās izlūkošanas direktoru Džonu Retklifu, bet Dienviddakotas gubernatore Kristi Noema izraudzīta iekšzemes drošības ministra amatam. Savukārt viņa bijušais Baltā nama kabineta sekretārs Bils Makginlijs kļūs par Baltā nama padomnieku.
Masks apņēmies samazināt birokrātiju un ASV valdības tēriņus
Ilgi tika prātots, vai un kur vieta atradīsies pasaules bagātākajam cilvēkam un Trampa sabiedrotajam – uzņēmējam Īlonam Maskam. Šī vieta viņam atradusies Valdības efektivitātes departamenta vadītāja krēslā. Tā ir jauna struktūra, kurai tiks uzdots samazināt federālās valdības līdzekļu izšķiešanu.
Masks šo departamentu vadīšot kopā ar uzņēmēju Viveku Ramasvami. Raksturojot to, ko tieši šis departaments darīs, Tramps skaidrojis, ka tas viņam palīdzēs izformēt valdības birokrātiju, samazināt pārmērīgus noteikumus, apcirpt izšķērdīgus tēriņus un restrukturizēt federālās aģentūras. Masks iepriekš izteicies, ka federālajā aparātā varot ietaupīt pat 2 triljonus dolāru jeb trešdaļu izdevumu.
Bijušais finanšu ministrs Lerijs Sammers gan tās uzskata par pilnīgām muļķībām.
"Visu cieņu, bet es uzskatu, ka tas ir idiotiski. Tas nav nopietns paziņojums. Kur viņi šo ietaupījumu iegūs? Šie cilvēki domā, kas tas ir kā bizness, bet, lūk, kur ir problēma – tikai 15% federālā budžeta ir paredzēti algām. Tātad, pat tad, ja jūs atlaižat visus cilvēkus, visas personas, kas strādā federālās valdības labā, jūs nevarēsiet ietaupīt neko tuvu 2 triljoniem dolāru."
Uzņēmējs Masks kļuva par svarīgu Trampa sabiedroto viņa priekšvēlēšanu kampaņas laikā un ziedoja šim mērķim vairāk nekā 100 miljonus ASV dolāru.
Demokrāti steidz apstiprināt "savus" tiesnešus
Tramps trešdien no Floridas atgriezīsies Vašingtonā, kur tiksies ar prezidentu Džo Baidenu Baltā nama Ovālajā kabinetā.
Baidens vēlas ar Trampu runāt par mierīgu varas nodošanu, kā arī citiem jautājumiem, tostarp uzsvērt nepieciešamību nākamai administrācijai atbalstīt Ukrainu.
Tramps arī varētu apmeklēt Kapitoliju, kur viņa Republikāņu partija ieguvusi kontroli pār Senātu un, iespējams, saglabās kontroli pār Pārstāvju palātu.
Demokrāti šonedēļ Senātā ir sākuši strādāt pie tā, lai apstiprinātu pēc iespējas vairāk jaunu, prezidenta Baidena izvirzītu federālo tiesnešu. Demokrāti vēlas to izdarīt, lai izvairītos no tukšu vakanču atstāšanas, kuras pēc stāšanās amatā 20. janvārī varētu sākt aizpildīt Tramps.
Senāts saskaņā ar šo vēlēšanu rezultātiem nonāks republikāņu kontrolē, tādēļ demokrātiem darba pilnas rokas. Kopumā Baidens ir paziņojis par vēl 30 tiesnešu kandidātiem, kuri gaida apstiprinājuma balsojumu Senātā.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notika 2024. gada 5. novembrī. Tajās uzvarēja bijušais ASV prezidents, republikāņu kandidāts Donalds Tramps, sakaujot līdzšinējo ASV viceprezidenti, demokrāti Kamalu Harisu. Tramps amatā stāsies nākamā gada 20. janvārī.
Neskatoties uz Trampam izvirzītajām apsūdzībām un notiesājošajam spriedumam, republikāņiem izdevies Trampu atgriezt valsts vadītāja amatā un arī pārņemt kontroli pār parlamenta augšpalātu Senātu.
Tramps pirmajā uzrunā solīja "zelta laikmetu" Amerikai, norādot, ka savas prezidentūras laikā ASV liks pirmajā vietā. Tikmēr Kamala Harisa, atzīstot zaudējumu vēlēšanās, aicināja amerikāņus pieņemt rezultātu, lai varētu īstenot miermīlīgu varas nodošanu Trampam.
Eksperti uzskata, ka Trampa panākumu atslēga vēlēšanu kampaņā bija konservatīvisms, kā arī ekonomikas un migrācijas jautājumu aktualizēšana.
