Krievijas–Ukrainas frontes konfigurācija, kāda pašlaik ir izveidojusies, ir diezgan netipiska. "Parasti kaujas darbība sākas visā kopējās robežas garumā. Ja esam iebrukuši, tad esam iebrukuši un mums nav tāda reģiona, kur karadarbības it kā vispār nav. Kādēļ mūsdienās tas notiek? Vienkārši pieejamo cilvēku skaits abās frontes pusēs ir mazāks, kopējā robeža ir ļoti gara. Un tādēļ tas ir diezgan netipiski," skaidroja Kuzmins.

Vienlaikus tas ir arī vispārizplatīts kaujas darbības paņēmiens – mēģināt uzbrukt tur, kur pretinieks to negaida. "Šeit varbūt var skatīties gandrīz par jebkurām 20. gadsimta kaujām, kur kādā brīdī ir nolemts, ka mēs uzbruksim šeit tāpēc, ka pretinieks mūs šajā vietā negaida. Un mēs gūsim panākumus, kas ietekmē kaujas gaitu tajos iecirkņos, kur tā bija aktīvāka iepriekš," sacīja Kuzmins.

Izsakot minējumus par ukraiņu operācijas mērķiem, vēsturnieks norādīja uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pausto, kur saskatāmi mājieni par politiskiem mērķiem un spiedienu uz Krievijas vadību.

KONTEKSTS:

6. augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Ukraina bija devusi rīkojumu evakuēt ap 6000 cilvēku no apdzīvotām vietām Sumu apgabalā Ukrainā – netālu no Kurskas. Savukārt Krievija Kurskas apgabalā izsludināja ārkārtas situāciju režīmu.

Ukraina joprojām izvairīgi komentē ziņas par šo militāro operāciju, bet norāda – Krievijā tiek iznīcināts ierastais dzīves formāts, Krievijai karš jāsajūt pašai.

Analītiķi uzskata, ka Ukraina ar šo militāro operāciju cenšas sasniegt vairākus mērķus.