Ziņu aģentūras "Reuters" žurnālisti ir analizējuši internetā nopludinātos, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenos izlūkošanas ziņojumus un ir atraduši, ka tajos ir minēts aptuvenais kritušo un ievainoto Ukrainas un Krievijas karavīru skaits. Saskaņā ar šiem dokumentiem kopš 2022. gada 24. februāra karadarbībā varētu būt nogalināti vai ievainoti vismaz 354 000 abu pušu karavīri.

Krievija karā varētu būt zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus varētu būt guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju.

Savukārt Ukraina saskaņā ar iespējamām Pentagona aplēsēm varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.

"Reuters" žurnālisti secinājuši, ka šie skaitļi ir aptuveni desmit reizes lielāki nekā jebkuri publiski pieejamie dati, ko līdz šim ir sniegusi Ukraina un Krievija.

Tikmēr Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Danilovs par bīstamu ir nodēvējis laikraksta "The New York Times" publikāciju, kurā, atsaucoties uz šiem slepenajiem dokumentiem, ir teikts, ka Pentagons ir aplūkojis četrus iespējamus scenārijus, kas var būtiski izmainīt kara gaitu. Šie scenāriji ietver Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nāvi, Krievijas vadītāja Vladimira Putina nāvi, Krievijas bruņoto spēku vadības maiņu un Ukrainas uzbrukumu Kremlim.

Danilovs sacīja, ka šie ir apokaliptiski scenāriji un viņam esot bijis nepatīkami tos lasīt. Viņš arī nesaprotot, kāpēc kaut kas tāds izdevumam vispār ir bijis jāpublicē. Danilovs arī aicināja tiem nepievērst īpašu uzmanību.

Daudzus ir šokējis internetā izplatītais video, kurā, iespējams, ir redzams, kā Krievijas karavīrs nogriež galvu sagūstītam ukraiņu karavīram. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir apsolījis, ka vainīgais tiks atrasts un sodīts.

Krievijas ieslodzīto tiesību aizsardzības projekta "Gulagu.net" izveidotājs Vladimirs Osečkins ir paziņojis, ka video redzamo galvas nogriešanu ukraiņu karavīram veicot kāds Krievijas privātā algotņu grupējuma "Vagner" kaujinieks. To Osečkinam esot apstiprinājis bijušais "Vagner" kaujinieks Andrejs Medvedevs, kurš ir guvis patvērumu Norvēģijā.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet kopš vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem; tikmēr vairāki analītiķi aizvien biežāk runā par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu.