Pēc vairākas nedēļas ilgušās sabiedrības pretestības pensiju sistēmas reformai, aptaujas liecina, ka vairākums francūžu joprojām iebilst pret pensionēšanās vecuma palielināšanu no 62 uz 64 gadiem. Tādēļ streiki un protesti turpinās.
Bažas par nemieriem
Sagaidāms, ka ceturtdienas laikā protestos Francijā pulcēsies 400 000 līdz 600 000 cilvēku. Tas gan ir krietni mazāk nekā 1,3 miljoni, kas izgāja ielās pagājušajā mēnesī.
Ņemot vērā to, ka demonstrācijas reizēm pārvērtušās arī nekārtībās, Francijas drošības spēki nopietni gatavojušies sadursmēm. Sevišķi policija tam ir gatava Parīzē, kur, kā uzskata likumsargi, protestos iesaistīties aptuveni 1500 anarhistu un radikāļu. Taču sadursmes varētu izcelties arī Nantē un Rennā.
Vairākās pilsētās protestētāji sacēluši nelielas barikādes, kas jau kļuvusi par ierastu rīcību šo demonstrāciju laikā.
No rīta tika nobloķēta piekļuve naftas pārstrādes rūpnīcai pie Lionas, bet pie Parīzes tika nobloķēja atkritumu dedzinātava.
Dzelzceļa darbinieki uz īsu brīdi iebruka franču luksusa koncerna "Louis Vuitton" galvenajā mītnē. Arodbiedrības pārstāvji skaidroja, ka tā bijusi domāta kā simboliska akcija.
Protesti ietekmē izglītības nozari, atkritumu savākšanu, vilcienu un avio satiksmi, kā arī enerģētikas sektoru.
Reformas izgāšana ir maz ticama
Francijā pašlaik galvenā uzmanība nav pievērsta protestiem, bet gan Konstitucionālajai tiesai. Tā piektdien pieņems lēmumu par pensiju sistēmas reformas atbilstību likumiem. Protesti nedēļām ilgi noritēja mierīgi, bet 16. martā pārauga vardarbībā, jo valdība nolēma īstenot pensiju reformu bez apstiprināšanas parlamenta apakšpalātā.
Paredzams, ka Konstitucionālā tiesa lems par kādu no trim variantiem. Tiesa var atzīt reformu par atbilstīgu, noraidīt tās atbilstību likumiem, vai arī lemt, ka tajā nepieciešamas izmaiņas.
"Tiešām, izeja būtu, ja Konstitucionālā padome likumu noraidītu. Un viss. Un tas ļaus mums nomierināt situāciju Francijā," uzskata Dzelzceļa darbinieku arodbiedrības pārstāvis Fabiāns Vildjē.
"Jo mēs redzam, ka Makrons paņēma benzīna kannu, kur jau bija liesmas, un viņš turpina liet benzīnu uz mobilizācijas liesmām."
Valdība neslēpj savu pārliecību, ka tiesa dos zaļo gaismu reformas īstenošanai. Arī politikas novērotāji vērš uzmanību, ka reformas noraidīšana ir maz ticama, jo kopš Konstitucionālās tiesas izveides 1958. gadā noraidīti vien 17 likumi un tie bijuši maznozīmīgi. Bet, kā uzskata franču politikas pētniece Virdžīnija Martina, šī varētu būt laba iespēja tiesai vērst situāciju par labu.
"Šī varētu būt laba iespēja Konstitucionālajai tiesai modificēt tekstu, kas varētu palīdzēt atrisināt problēmas ne tikai prezidentam Makronam un premjerei, bet arī apmierināt arodbiedrības un ļaut visiem nonākt pie sarunu galda, lai atrastu visiem pieņemamāko veidu, ka virzīties uz priekšu ar reformu."
Makrons gatavs sarunām ar arodbiedrībām
Ja tiesa dos zaļo gaismu, tad Francijas prezidents Emanuels Makrons nekavējoties parakstītu likuma izmaiņas, tādējādi paverot tām iespēju stāties spēkā līdz šī gada beigām. Makrons skaidrojis, ka tiesas lēmums izbeigs demokrātiskās un konstitucionālās procedūras, taču publiskās debates gan turpināšoties.
Prezidents sacīja, ka pēc Konstitucionālās tiesas lēmuma uzaicinās arodbiedrību pārstāvjus uz sarunām.
Tikmēr par otras puses rīcību nav skaidrības, proti, vai arodbiedrības izsludinās jaunus streikus, ja tiesa atbalstīs reformu. Atkarībā no tiesas lēmuma arodbiedrības gan varētu aicināt uz masu demonstrācijām 1. maijā.
KONTEKSTS:
Francijas centriskā valdība vēlas paaugstināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem, kā arī pagarināt obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodu pilnas pensijas saņemšanai. Turklāt iecerēts likvidēt atsevišķu profesiju pensiju privilēģijas.
Valdība norāda, ka reforma ir nepieciešama, jo pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga un tuvākajā laikā tai draud deficīts.
Šī reforma ir ļoti nepopulāra – pret to iebilst gan sabiedrība, gan arī opozīcijas partijas. Visas lielākās valsts arodbiedrības bija sarīkojušas streikus, notika arī vērienīgi protesti.
Valdība, izmantojot pretrunīgi vērtēto konstitūcijas normu, izšķīrās nepopulāro likumprojektu par pensiju sistēmas reformu apstiprināt ar dekrētu, atsakoties no balsojuma Nacionālajā sapulcē. Tas izsaucis gan parlamenta deputātu, gan sabiedrības sašutumu, tomēr valdība izturēja pēc tam ierosināto neuzticības balsojumu.
