Moldovas valdība apņēmusies neļaut Krievijai destabilizēt situāciju valstī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Moldovas prokrieviskie spēki turpina organizēt demonstrācijas galvaspilsētā Kišiņevā, izskanot bažām, ka šādi ar Krievijas palīdzību notiek centieni destabilizēt situāciju valstī. 

Moldovas valdība gan ir apņēmības pilna novērst risku, un savu darbu dara arī drošības iestādes, kas ne tikai aiztur aizdomīgas personas protestos un galvaspilsētas lidostā, bet arī vērsās pret šo destabilizējošo aktivitāšu plānotājiem. Notiekošajam seko līdzi arī ārvalstīs, un šonedēļ par situāciju Moldovā debatēs arī Eiropas Parlaments.

Moldovas valdība apņēmusies neļaut Krievijai destabilizēt situāciju valstī
00:00 / 02:17
Lejuplādēt

Saglabājoties spriedzei Kišiņevas un Maskavas attiecībās, Moldovas prokrieviskā oligarha Ilana Šora partija pēdējo nedēļu laikā organizējusi vairākas demonstrācijas pret Kišiņevas prorietumniecisko valdību. Tajās piedalās daudz vecāka gadagājuma cilvēku.

"Mēs esam simtprocentīgi atkarīgi no Krievijas enerģētikas. Tāpēc mums jādraudzējas ar Krieviju," apgalvo kāds protestētājs.

Daudzi izsaka prokrievisko spēku izplatīto vēstījumu, ka Moldovas valdība ved valsti pretī konfliktam ar Krieviju. Pastāv aizdomas, ka Šors cilvēkiem maksā naudu par dalību šajās demonstrācijās.

Pētnieciskā žurnāliste Natālija Zaharešu stāsta: viņa iefiltrējusies protestētāju rindās un noskaidrojusi, ka par līdzdalību protestos maksāts ap 20 eiro.

Arī aizvadītajā svētdienā Kišiņevā ar pareizticīgo ikonām, valdību nosodošiem plakātiem un Moldovas karogiem pulcējās cilvēki.

Moldovas prezidente Maija Sandu ir publiski brīdinājusi, ka Krievija cenšas destabilizēt viņas vadīto valsti un, iespējams, pat gatavo valsts apvērsumu.

Latvijas vēstnieks Moldovā Uldis Mikuts norāda, ka Moldovas tagadējā vara ir aboslūti skaidri proeiropeiska, orientēta uz reformu īstenošanu.

Moldovas prezidentes Sandu izveidotajai Rīcības un solidaritātes partijai (PAS) ir 63 no 101 vietas parlamentā. Tas ir pārliecinošs vairākums, kas ļauj īstenot proeiropeisku programmu.

Moldāvu žurnāliste Kišiņevā Diāna Popa uzskata, ka protesti apliecina Maskavas centienus destabilizēt Moldovu.

"Protesti notiek katru nedēļu, dažreiz pat divas reizes nedēļā. Satraucošas bija ziņas par to, ka Kišiņevas lidostā tika aizturētas vairākas personas, kas atgriezās no Turcijas. Tiek norādīts, ka Turcijā tās izgājušas militāro apmācību, ko apmaksājusi prokrieviskā oligarha Ilana Šora partija. Tā, protams, to noliedz, bet Moldovas amatpersonas ir drošas, ka to koordinējis Kremlis."

Valdība gan ir pārliecināta, ka tā tiks galā ar destabilizējošajām aktivitātēm. To uzsver arī Moldovas parlamenta vicespīkers Mihails Popsojs.

"Kremlis izmanto šos oligarhus, lai mēģinātu destabilizēt situāciju Moldovā. Viņi atrod un savāc resursus, lai ar tiem maksātu par šiem protestiem.

Esmu pārliecināts, ka mēs spēsim ne tikai tikt galā ar šiem izaicinājumiem, bet arī virzīties tuvāk mērķim, ko Moldovas vēlētāji ir noteikuši – virzīties uz integrāciju Eiropā."

Tiesa gan, Moldovas drošības struktūrām pēdējās dienās ir darba pilnas rokas. Piemēram, protestos notiek sadursmes, kuru rezultātā tiek aizturēti cilvēki. Tāpat policija vēl nesen saņēma ziņojumus par pilsētā it kā novietotiem spridzekļiem, tādēļ pat tika evakuēta Kišiņevas lidosta. Tāpat policija izjaukusi plānotu operāciju, kuras gaitā bija iecerēts "organizēt destabilizējošas darbības un masu nekārtības".

"Lai arī tūlītēju militāru vai cita veida nopietnu draudu nav, tomēr nevar izslēgt dažādas provokācijas," secina Latvijas vēstnieks Mikuts.

KONTEKSTS:

Krievija tiek apsūdzēta par centieniem destabilizēt Moldovu, lai gāztu tās proeiropeisko valdību un nodibinātu prokrievisku režīmu.

Moldovā kopš 2020. gada decembra pie varas ir prezidente Maija Sandu, kas par savu mērķi pasludinājusi Moldovas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Pirmais solis tika sperts 2022. gada vasarā, kad Moldova līdz ar Ukrainu ieguva ES kandidātvalsts statusu.

Moldovas tuvināšanās Rietumiem nav pa prātam Krievijai, kas brīdinājusi Moldovu "neatkārtot Ukrainas kļūdas". Maskavas retorika palielinājusi bažas, ka Moldova varētu kļūt par nākamo Krievijas agresijas mērķi.

Krievija jau vairāk nekā 30 gadu atbalsta Piedņestras separātistus, kas atsakās pakļauties Kišiņevas varai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti