Moldovas valdība uzskata, ka aiz protestiem stāv Maskava, kas mēģina destabilizēt un vājināt Moldovu.
Protestētājus no dažādām pilsētām sapulcināja prokrieviskā oligarha Ilana Šora partija, kas demonstrantiem pat samaksājusi. Tam pierādījumus guvuši arī žurnālisti.
Pētnieciskā žurnāliste Natālija Zaharešu stāsta: viņa iefiltrējusies protestētāju rindās un noskaidrojusi, ka par līdzdalību protestos maksāts ap 20 eiro.
Moldovas pretkorupcijas iestādes uzskata, ka protesti finansēti arī ar Krievijas naudu. Šors ir iekļauts ASV sankciju sarakstos kā cilvēks, kurš strādā Krievijas interesēs.
Moldovas valdība tāpēc aicinājusi viņa partiju pasludināt par nelikumīgu. Šors pats aizbēdzis uz savu dzimteni Izraēlu pēc tam, kad pirms vairākiem gadiem tika apsūdzēts Moldovas banku apzagšanā.
Kā sarunā ar LTV norāda Valērijs Paša, politikas pētnieks no Moldovas, Šoram ir kontakti pašās augstākajās Maskavas aprindās.
"Šoram ir laba draudzība ar Kremļa preses sekretāru Dmitriju Peskovu. Abu ģimenes kopā pavada atvaļinājumus. Pirms diviem gadiem viņiem bija atvaļinājums, kas tika apmaksāts ar naudu, ko Šors nozaga Moldovas bankām," stāsta domnīcas "WatchDog.MD" politikas eksperts Paša.
"Viņš ir starptautisks noziedzinieks. Šajā ziņā viņš ir tāds klasisks tipāžs, ko nolīgst krievu specdienesti."
Ar Šora partijas atbalstu organizētie protesti pēdējo mēnešu laikā kļuvuši par regulāriem. Taču Krievijas centieni iejaukties Moldovas iekšpolitikā bijuši ilgstoši.
"Tas nav nekas jauns. Tikai tagad par to atklāti runā valdībā, kas iepriekš nenotika. Pirmais mēģinājums sarīkot apvērsumu bija jau 2005. gadā. Tad bija iejaukšanās katrās vēlēšanās. Pagājušogad arī bija centieni destabilizēt valsti," skaidro Paša.
Protestu laikā izjaukta arī ar Krievijas specdienestiem saistīta valsts destabilizācijas operācija. Kāds Moldovas drošības spēku aģents bija iefiltrējies grupējumā, kurā bija iesaistīti cilvēki no Krievijas, kas, pēc viņa teiktā, saņēmuši ļoti konkrētu instruktāžu.
Tāpat Moldovas robežsardze liegusi iebraukšanu valstī vairāk nekā 180 ārvalstniekiem, kuru vidū, iespējams, bijis arī krievu algtoņu "Vagner" grupas pārstāvis. To, ka Maskava cenšas destabilizēt Moldovu, nesen atzina arī ASV.
"Ko viņi vēlas ar to panākt? Turēt Moldovu pelēkajā zonā, tās sabiedrību sadalītu, neļaut valstij veltīt savu enerģiju un resursus reformām un integrācijai Eiropas Savienībā," secina Paša.
Kā norāda eksperts, prokrieviskais sentiments Moldovā pēdējos gados būtiski mazinājies, īpaši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Taču spriedze starp Krieviju un Ukrainas kaimiņvalsti Moldovu, kas pērn ieguva Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, kopš tā laika tikai augusi.
KONTEKSTS:
Krievija tiek apsūdzēta par centieniem destabilizēt Moldovu, lai gāztu tās proeiropeisko valdību un nodibinātu prokrievisku režīmu.
Moldovā kopš 2020. gada decembra pie varas ir prezidente Maija Sandu, kas par savu mērķi pasludinājusi Moldovas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Pirmais solis tika sperts 2022. gada vasarā, kad Moldova līdz ar Ukrainu ieguva ES kandidātvalsts statusu.
Moldovas tuvināšanās Rietumiem nav pa prātam Krievijai, kas brīdinājusi Moldovu "neatkārtot Ukrainas kļūdas". Maskavas retorika palielinājusi bažas, ka Moldova varētu kļūt par nākamo Krievijas agresijas mērķi.
Krievija jau vairāk nekā 30 gadu atbalsta Piedņestras separātistus, kas atsakās pakļauties Kišiņevas varai.
