Makrona centriskās valdības rosinātais likumprojekts sākotnēji paredzēja aktīvāku imigrantu izraidīšanu, kā arī viņu integrācijas veicināšanu. Bija plānots ierobežot imigrantu iespējas pārvest uz Franciju ģimenes locekļus, tiesības iegūt pilsonību piedzimstot, kā arī tiesības uz sociālajiem pabalstiem. Tajā bija arī normas par ātrāku patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, bīstamu ārvalstnieku izraidīšanu un imigrantu statusa regulējumu nozarēs, kurās trūkst darbaspēka.
Taču labējie politiķi parlamenta augšpalātā – Senātā – panāca izmaiņas, kas paredzēja lielāku vērību veltīt policejiskajiem pasākumiem, un to kritizēja gan paši labējie, gan kreisie. Pēc lēmuma iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns izteica vēlmi atkāpties, bet prezidents noraidīja viņa piedāvājumu un uzdeva meklēt jaunus veidus, kā izkļūt no strupceļa.
Likumprojektam bija iesniegti 2600 labojumi, un to iespējams nosūtīt atpakaļ Senātam vai arī valdība to atsauks.
