Līdz šim oficiāli ir nosaukti tikai daži cilvēki, kurus ir plānots iecelt amatos Trampa topošajā administrācijā. Viena no viņiem ir Sūzija Vailsa, kura kļūs par Baltā nama personāla vadītāju – pirmo sievieti šajā amatā.
Vailsa bija Trampa priekšvēlēšanu kampaņas vadītāja. Acīmredzot, Trampa ļoti labie rezultāti vēlēšanās ir galvenais iemesls, kāpēc Vailsa iegūs ietekmīgo amatu.
Tāpat ir zināms, ka atbildīgais par ASV robežu aizsardzību un cīņu pret nelegālo imigrāciju būs Toms Homens. Viņš Trampa iepriekšējās prezidentūras laikā ieņēma ASV Imigrācijas un muitas dienesta direktora amatu.
Savukārt par ASV nākamo vēstnieci ANO Tramps ir nominējis Elisu Stefaniku, kura kopš 2015. gada ir Kongresa Pārstāvju palātas deputāte un viena no Trampa politikas redzamākajām atbalstītājām Kongresā.
Tāpat ir zināms, ka Tramps ir izraudzījies citu Pārstāvju palātas deputātu Lī Zeldinu par ASV Vides aizsardzības aģentūras nākamo vadītāju.
Sagaidāms, ka ar Zeldina gādību Tramps mīkstinās prezidenta Džo Baidena valdīšanas laikā ieviestos ierobežojumus fosilo energoresursu ieguvei, kā arī mazinās citus ierobežojumus, ko Tramps uzskata par šķēršļiem biznesam.
Ir vēl virkne ietekmīgu amatu, kuriem Tramps oficiāli nevienu nav nominējis, tomēr vairāki avoti jaunievēlētā prezidenta aprindās apgalvo, ka atsevišķiem posteņiem ir noskatītas konkrētas personas.
Ir kļuvis zināms, ka Tramps ir aicinājis kongresmeni Maiku Volcu kļūt par viņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos.
Volcs ir Afganistānas kara veterāns un ir ieņēmis augsta ranga amatus ASV Aizsardzības ministrijā. Viņš ir zināms kā skaļš Ķīnas kritiķis.
Volcam attiecībā uz Ukrainu ir bijusi rezervēta attieksme pret plašāku ASV militārās palīdzības sniegšanu šai valstij pilna mēroga karā pret Krieviju. Viņaprāt, Eiropai būtu ievērojami jāpalielina atbalsts Ukrainai, lai nodrošinātu reģiona stabilitāti. Volcs arī ir atbalstījis miera plānu, kura mērķis būtu tuvināt Ukrainu NATO, vienlaikus diplomātiski izolējot Krieviju.
Tikmēr ASV valsts sekretāra jeb ārlietu ministra krēslā Tramps vēloties redzēt ilggadējo ASV Senāta deputātu Marko Rubio.
Rubio bija viens no Trampa sāncenšiem uz Republikāņu partijas nomināciju 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās. Toreiz priekšvēlēšanu kampaņas laikā Rubio un Tramps apmainījās ar savstarpējiem apvainojumiem, taču vēlāk Rubio no Trampa kritiķa kļuva par viņa atbalstītāju.
Arī Rubio ir pazīstams kā Ķīnas kritiķis, kurš ir atbalstījis augstākus tarifus no Ķīnas ievestajām precēm, kā arī ir aicinājis ierobežot ASV radīto augsto tehnoloģiju eksportu uz Ķīnu.
Ja Rubio kļūs par valsts sekretāru, tad viens no viņa pirmajiem uzdevumiem būs definēt ASV turpmāko politiku attiecībā uz Krievijas karu Ukrainā.
Rubio nesenās intervijās ir teicis, ka karš Ukrainā būs jāizbeidz sarunu ceļā un ka Ukraina nevar cerēt atgūt visas Krievijas okupētās teritorijas. Viņš ir arī balsojis pret papildu ASV militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Tomēr telekanāla CNN analītiķis Džims Šuto norādīja, ka Rubio nav pieskaitāms pie tiem republikāņiem, kuri ir uzskatāmi par draudzīgiem Krievijai.
"Rubio ir skeptiski noskaņots pret papildu palīdzību Ukrainai. Viņš, tāpat kā citi republikāņi, ir teicis, ka ir pienācis laiks izbeigt karu. Taču viņš nav republikānis, kas slavē Krieviju, viņš nav republikānis, kas noliedz Krievijas vainu iebrukumā. Pat ja viņš ir bijis skeptisks attiecībā uz papildu palīdzību, viņš nav no tā republikāņu partijas spārna, kas apšaubīja, vai ASV vispār bija tur jāiesaistās," sacīja Šuto.
Vēl viens nozīmīgs amats, kam būs ietekme uz ASV tālāko lomu karā Ukrainā, būs aizsardzības ministrs. Iepriekš saistībā ar šo amatu tika locīts bijušā valsts sekretāra Maika Pompeo vārds, taču Tramps paziņoja, ka Pompeo nestrādās viņa administrācijā.
Medijos ir izskanējis, ka aizsardzības ministra krēslu varētu ieņemt vai nu kongresmenis Maiks Rodžerss, vai arī atvaļinātais ASV armijas ģenerālleitnants Kīts Kelogs.
Baltā nama galvenais padomnieks imigrācijas jautājumos varētu būt Stīvens Millers. Trampa pirmās administrācijas laikā Millers bija prezidenta vecākais padomnieks un galvenais prezidenta runu autors. Viņš paudis, ka plašas nedokumentēto migrantu deportācijas sāksies uzreiz pēc Trampa stāšanās amatā.
Republikāņiem būs ne tikai savs prezidents, bet, visticamāk, arī kontrole pār Kongresu, tādēļ gaidāms – lai pieņemtu grozījumus un jaunus likumus, šķēršļu būs maz.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notika 2024. gada 5. novembrī. Tajās uzvarēja bijušais ASV prezidents, republikāņu kandidāts Donalds Tramps, sakaujot līdzšinējo ASV viceprezidenti, demokrāti Kamalu Harisu. Tramps amatā stāsies nākamā gada 20. janvārī.
Neskatoties uz Trampam izvirzītajām apsūdzībām un notiesājošajam spriedumam, republikāņiem izdevies Trampu atgriezt valsts vadītāja amatā un arī pārņemt kontroli pār parlamenta augšpalātu Senātu.
Tramps pirmajā uzrunā solīja "zelta laikmetu" Amerikai, norādot, ka savas prezidentūras laikā ASV liks pirmajā vietā. Tikmēr Kamala Harisa, atzīstot zaudējumu vēlēšanās, aicināja amerikāņus pieņemt rezultātu, lai varētu īstenot miermīlīgu varas nodošanu Trampam.
Eksperti uzskata, ka Trampa panākumu atslēga vēlēšanu kampaņā bija konservatīvisms, kā arī ekonomikas un migrācijas jautājumu aktualizēšana.
