Šo posteni iepriekšējos piecus gados ieņēma Spānijas pārstāvis Žuzeps Borels, bet pirms tam tajā darbojās itāliete Federika Mogerīni. Interesanti, ka 47 gadus vecā Kallasa būs ES komisāre jau otrajā paaudzē – viņas tēvs Sīms Kallass savulaik arī ir bijis gan Igaunijas premjers, gan ES komisārs.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta komitejas izvaicāja 20 topošos komisārus, bet otrdien pienākusi kārta pēdējiem sešiem, kuri kandidē uz EK viceprezidentu posteņiem.
Kallasas izvaicāšana notika dienas pirmajā pusē, un klātesošie Eiropas Parlamenta deputāti kandidātei uzdeva jautājumus par plašu tēmu loku, sākot no Eiropas mēroga jautājumiem un beidzot ar pasaules mēroga izaicinājumiem.
Krievija posta Ukrainu, un Krievijai par to būtu jāsamaksā
Uzsākot sesiju, Kallasa solīja strādāt pie tā, lai nodrošinātu Eiropas Savienības ģeopolitisko un ekonomisko drošību.
Kallasas stingrais atbalsts Ukrainai raisījis arī kritiku par pārāk lielu koncentrēšanos uz Krieviju. Tāpēc viņa jau pašā runas sākumā uzsvēra nepieciešamību fokusēties uz Ķīnu, Ziemeļkoreju un Irānu kā valstīm, kas cenšas mainīt "uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību".
Kallasa atzīmēja, ka Ķīna tagad vairāk kļuvusi par sāncensi. Proti, Eiropas atkarība no Ķīnas svarīgās nozarēs ir ievainojamība, un nepieciešams mazināt šos riskus. Iespējams, Kallasas spilgtākā atziņa, kas izskanēja vienā teikumā – šobrīd, kad pasaule ir liesmās, Eiropas Savienībai ir jābūt vienotai.
Daudzi jautājumi bija saistīti arī ar Krievijas agresiju Ukrainā un kā Eiropai vajadzētu rīkoties. Kallasa teica, ka Ukraina ir jāatbalsta tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, un Ķīnai par tās sniegto atbalstu Krievijai karā pret Ukrainu ir jāizjūt augstāka cena.
Vaicāta par to, ko Eiropai vajadzētu darīt ar iesaldētajiem Krievijas aktīviem, Kallasa sniedza šādu atbildi:
"Ja runā par Krievijas aktīvu konfiscēšanu, es neizmantotu vārdu "konfiskācija". Mēs atzīstam, ka Krievijai ir likumīgas pretenzijas pret mums, jo mēs kontrolējam viņu aktīvus. Taču arī Ukrainai ir likumīgas pretenzijas pret Krieviju, jo katru dienu viņi posta Ukrainu," secina Kallasa.
"Un ja šīs pretenzijas tiek nokārtotas, Krievija vēlāk var pieprasīt to, kas būs palicis pāri. Bet, ņemot vērā notiekošo, es šaubos, ka kaut kas var palikt pāri pēc Ukrainas rekonstrukcijas.
Mūsu nodokļu maksātāji vaicā: kāpēc mums par to jāmaksā? Mums to nevajadzētu, jo mēs nepostam valstis. Tiem, kas posta – un Krievija posta Ukrainu –, ir jāmaksā."
Krievijai jāzaudē, lai būtu mazāk karu
Savukārt uz kādas spāņu eiroparlamentārietes jautājumu, ar kuru būtībā Kallasu pozicionē kā bruņoto konfliktu turpinātāju, Kallasa noraidīja tajā ietvertos pārmetumus.
"Esmu par mieru. Jautājums – kas ir miera stratēģija un kas ir kara stratēģija? Minskas vienošanās nenesa mieru. Tā atnesa vairāk karu. Tāpēc mums ir jābūt pozīcijā, kurā Krievija zaudē savu pēdējo koloniālo karu, kurā tā vairs nebūtu spējīga veikt kādu karu. Ja agresija kaut kur atmaksājas, tā kalpo par pamudinājumu to veikt citur.
Mums būs vairāk karu, jo visi agresori, to vidū iespējamie, uzmanīgi seko līdzi un atzīmē: šis atmaksājas, dodamies pēc kaimiņvalstu teritorijām. Tas ir tas, pret ko mēs cīnāmies."
"Visi grib mieru. Bet ir atšķirības starp mieru un mieru. Mēs gribam ilgtspējīgu mieru," uzsver Kallasa. "Tāpēc mēs sakām, ka Ukraina ir jāatbalsta un ka nevaram padoties Krievijai."
Kallasai uzdeva kritisku jautājumu par Ungārijas prezidentūru ES Padomē, bet no tā viņa izvairījās. Tāpat viņa arī skaidri neatbildēja, kā plāno veidot attiecības jauno Donalda Trampa administrāciju, īpaši saistībā ar Ukrainu.
Tā vietā viņa runāja par "lielo bildi" – ka ASV nevar atļauties koncentrēties tikai uz Ķīnu un pamest Ukrainu. Un Ķīnai ir "jāsajūt cena" par tās atbalstu Krievijas karam.
Interesanti, ka neviens deputāts neuzdeva jautājumus par ES attiecībām ar Gruziju.
Starp citiem tematiem, kas tika pārrunāti, vērts atzīmēt, ka Kallasa ir atzinusi problēmas ar Eiropas Ārējās darbības dienesta budžetu. Viņasprāt, Eiropas Savienība nevar atļauties slēgt pārstāvniecības, toties solījusi veikt auditu, lai spētu rast līdzekļu ietaupījumus.
Komisāru apstiprināšana gaidāma mēneša beigās
Vienlaikus ar Kallasu notika Itālijas pārstāvja Rafaēles Fito iztaujāšana. Viņš izvirzīts kohēzijas un reformu komisāra amatam. Fito nācās uzsvērt, ka savā darbā viņš nebūs saistīts ar labējo Itālijas premjerministri Džordžiju Meloni, un atbildēt uz neērtiem ideoloģisko pretinieku jautājumiem. Tāpat viņš iestājās par daudz tiešāku ES fondu finansējuma pārdali pilsētām.
Pēcpusdienā notiek Rumānijas pārstāves Roksanas Minzatu, kura tiek virzīta priekšsēdētājas izpildvietnieces amatam, kas atbild par cilvēkiem, prasmēm un sagatavotību, kā arī bijušā Francijas ārlietu ministra Stefana Sežurna izvaicāšana. Viņš tiek virzīts par izaugsmi un industriālo stratēģiju atbildīgā EK viceprezidenta amatam.
Sežurns paudis nepieciešamību reformēt ES publisko iepirkumu nosacījumus, lai ieviestu principu, ka konkursos uzvar labākais, nevis lētākais piedāvājums.
Visticamāk, ka otrdien iztaujāto kandidātu apstiprināšana nenotiks tuvākajā laikā. Kā no rīta vēstīja izdevums "Politico", tad otrdien vēl nav sagaidāms lēmums par šo kandidātu apstiprināšanu. To plānots pieņemt pēc tam, kad pēc visu kandidātu iztaujāšanas beigām tiks rīkotas tā saucamās izvērtēšanas sanāksmes.
Balsojums par pilna Eiropas Komisijas komisāru sastāva apstiprināšanu sagaidāms mēneša beigās notiekošās Eiropas Parlamenta plenārsesijas laikā Strasbūrā.
