Pirmo reizi Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana 20 gadu ilgās valdīšanas laikā opozīcijai tiek lēstas reālas izredzes pārspēt Erdoganu. Uz to cerīgi raugās opozīcijas atbalstītāji. Viņi noguruši no Erdogana ilgās valdīšanas, kuras laikā valsts slīdējusi arvien dziļākā autoritārismā.
Jaunākās aptaujas liecina, ka cīņa starp rietumnieciski noskaņoto Kiličdaroglu un pašreizējo prezidentu Erdoganu būs ļoti sīva.
Kopīgā cīņā pret Erdoganu spēkiem apvienojušās sešas opozīcijas partijas, izvirzot vienotu kandidātu, proeiropeiski noskaņoto Republikāņu partijas līderi Kemalu Kiličdaroglu. Viņš ir Turcijas opozīcijas redzamākā seja un vēlēšanās ar Turcijas ilggadējo līderi cīkstējies jau iepriekš.
Kiličdarolu solījis atcelt Erdogana ieviesto prezidentālo sistēmu, kas nocementējusi viena cilvēka varu, un atgriezt valsti pie parlamentāras demokrātijas.
Eksperti uzskata, ka Erdogans savu krēslu var arī zaudēt.
Šajās vēlēšanās cīnās ne tikai divi līderi, bet divas dažādas vīzijas. Viena ir reliģioza, viena cilvēka rokās koncentrēta izpildvara. Otra – demokrātiskāka, iekļaujošāka iekārta.
Opozīcijas izredzes palielina arī trešā kandidāta Muharema Indžes negaidītais lēmums vien dažas dienas pirms balsojuma izstāties no cīņas. Bija bažas, ka viņa kandidatūra varētu šķelt opozīcijas balsis.
Dzīvot Turcijā kļuvis ļoti dārgi. Tieši tas vēlētājus pirms nozīmīgā balsojuma satrauc visvairāk.
Vēlēšanas notiek laikā, kad valsts ekonomika piedzīvo strauju lejupslīdi, rekordaugstu inflāciju un valsts vēl atgūstas no traģiskajām zemestrīcēm.
Erdogans solījis pagaidu atvieglojumus krīzē visvairāk skartajiem, kā arī palielināt minimālo algu un pensijas. Nedēļas nogalē izšķirsies, vai ar šiem solījumiem būs bijis gana.
Stambulā dzīvojošais frizieris Erdals dzīvo uz bankrota robežas. Viņš jau ilgus gadus ir salona īpašnieks, bet tik dziļā krīzē nonācis pirmoreiz – lai apmaksātu parādus, viņam nākas aizņemties. Līdz šim viņš atbalstīja Erdoganu, bet šogad balsos par opozīciju.
"Mums ir bijusi tā pati valdība jau 20 gadus. Pirmie 10 bija veiksmīgi, bet pēdējos 10 tā nogājusi no kursa.
Es to sauktu par saindēšanos ar varu. Ekonomiskā krīze, kas attīstās pēdējā laikā, mūs skārusi ļoti dziļi."
Ja neviens no kandidātiem svētdien negūs pārliecinošu uzvaru, abi līderi pēc divām nedēļām sacentīsies otrajā vēlēšanu kartā. Tāpēc iespējams, ka intriga par Turcijas likteni saglabāsies līdz pat mēneša beigām.
KONTEKSTS:
14. maijā Turcijā notiks gan prezidenta, gan parlamenta vēlēšanas. Uz prezidenta amatu pretendē arī tagadējais valsts vadītājs Redžeps Tajips Erdogans, kurš Turcijā ir pie varas jau kopš 2003. gada. Opozīcija viņu asi kritizē par demokrātijas ierobežošanu un politisko pretinieku vajāšanu.
Lai mēģinātu pārspēt Erdoganu, lielākās opozīcijas partijas vienojušās atbalstīt kopīgu prezidenta amata kandidātu: 74 gadus veco Kemalu Kiličdaroglu, kurš ir Republikāņu tautas partijas līderis. Viņš sola veicināt demokrātiju Turcijā un stiprināt saites ar Rietumiem.
Ja prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā neviens no kandidātiem neiegūs vismaz 50% balsu, pēc divām nedēļām, 28. maijā, tiks rīkota otrā kārta.
