Vardarbībā Sudānā nogalināti vairāk nekā 600 cilvēku, tai skaitā civiliedzīvotāji, un tās dēļ simtiem tūkstoši cilvēku pametuši savas mājas.
Cilvēktiesību padome, kuras sastāvā ir 47 ANO dalībvalstis, pieņēma rezolūciju ar nelielu balsu pārsvaru, 18 valstīm balsojot par, 15 balsojot pret un 14 valstīm atturoties.
Starp 15 valstīm, kas balsoja pret šo rezolūciju, pārsvarā bija arābu un Āfrikas valstis, ieskaitot pašu Sudānu.
Tās uzskatīja šo rezolūciju par potenciālu šķērsli sarunām par konflikta atrisināšanu, kuras notiek Saūda Arābijā.
Vairums rietumvalstu balsoja par šo rezolūciju, kuras projektu izstrādāja ASV un Eiropa.
Atklājot Cilvēktiesību padomes sēdi, ANO augstais cilvēktiesību komisārs Folkers Tirks apsūdzēja abas karojošās puses starptautisko humāno tiesību pārkāpšanā. Viņš kritizēja Sudānas armiju par uzbrukumiem biezi apdzīvotos rajonos, kā arī kritizēja RSF par daudzu ēku ieņemšanu galvaspilsētā Hartūmā, tās izmantojot par operāciju bāzēm.
ANO ir paudusi bažas par krustugunīs nonākušo civiliedzīvotāju ciešanām un satraukumu par pārtikas drošību un palīdzības piegādēm, kā arī aicinājusi atbalstīt Sudānas kaimiņvalstis, kas uzņēmušas daudzus no kaujām Sudānā bēgošos.
ASV vēstniece ANO Cilvēktiesību padomē Mišela Teilore nosodīja uzbrukumus slimnīcām un veselības aprūpes sniedzējiem.
Kauju laikā daudzas slimnīcas Hartūmā ir cietušas no postījumiem un bija spiestas pārtraukt darbību.
