ANO Bēgļu aģentūra aprīļa sākumā ziņoja, ka Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši nedaudz vairāk par 10,6 miljoniem cilvēku. Polijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā publiskotie jaunie dati liecina, ka cilvēku plūsma turpinās un aizvadītās nedēļas laikā savu valsti pametuši gandrīz 400 tūkstoši ukraiņu.
Eksperti arī informēja, ka Polijā pašreiz dzīvo vairāk nekā pusotrs miljons kaimiņvalsts bēgļu, bet apmēram trīsarpus miljoni patvēruma meklētāju apmetušies citās Eiropas valstīs.
87% Ukrainas kara bēgļu ir sievietes un bērni.
Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu un septītā daļa no tām ir bērni. 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no tiem palīdzību meklējuši atkārtoti.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet kopš vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem; tikmēr vairāki analītiķi aizvien biežāk runā par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu.
