"Igaunijas krievvalodīgo kopiena ir ļoti dažāda. Viņu dzīves vide ir atšķirīga. Mēs nevaram salīdzināt krievvalodīgos iedzīvotājus Tartu, Mārdu, Sillamē, Narvā vai Tallinā. Viņiem ir dažādas intereses, dažāds integrācijas līmenis," norāda Sinisalu.
"Un vēl jāsaka, ka tam, cik labi cilvēks apguvis igauņu valodu un kāda ir viņa pilsonība, bieži vien nav nekāda sakara ar to, kāda ir viņa attieksme pret Igaunijas valsti un Igaunijas valsts politisko kursu," spriež Sinisalu.
"Tādēļ viss ir krietni daudzslāņaināk, un visas runas par "piekto kolonnu" vajadzētu atstāt malā. To apstiprina arī pētījumi, ko gadu desmitu laikā veikuši Tartu Universitātes zinātnieki," vēsta KAPO priekšnieks.
Viņš atsaucas arī uz Polijas zinātnieku izstrādāto "20–60–20" principu, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.ee.
"Saskaņā ar šo modeli jebkurā organizācijā, jebkurā etniskā grupā ir ap 20% cilvēku, kas vienmēr ir pret kaut ko. Viņi neatbalsta pārmaiņas un sliecas uz protestiem. Savukārt lielākā grupa ir 60% sabiedrības, kas nogaida, kādu virzienu izvēlēsies vairākums. Un tad ir 20% progresīvo, kas vēlas un atbalsta pārmaiņas," vēsta Sinisalu.
Piemērojot šo principu Igaunijas krievvalodīgo kopienai, Sinisalu spriež, ka 20% varētu būt tādi, kas ir negatīvi noskaņoti pret Igaunijas valsts īstenoto politiku un atbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu.
No tiem puse ir gatavi aktīvi paust savu attieksmi, bet otra puse ir pasīvie atbalstītāji. Sinisalu norāda, ka Igaunijas konstitūcija garantē tiesības paust brīvi savus uzskatus.
Igaunijas drošības dienesti pagājušogad izraidīja no valsts vairākus krievu aktīvistus, ko vainoja par Igaunijas drošības apdraudēšanu. Sinisalu norāda, ka daļa no viņiem centušies apstrīdēt šos lēmumus tiesā, jo patiesībā vēlas dzīvot eiropeiskā valstī, nevis Putina režīma Krievijā.
KAPO ziņojumā arī secināts, ka Krievijas izlūkdienesti centušies savervēt aģentus Ukrainas kara bēgļu vidū. Pārsvarā tas noticis vēl bēgļu gaitās Krievijā, no kurienes daudzi ukraiņu bēgļi devās uz Igauniju. Ukraiņiem izteikti draudi, bet dažkārt piedāvāta arī finansiāla atlīdzība par darbošanos Krievijas labā. Igaunija pagājušogad uzņēma ap 45 000 kara bēgļu no Ukrainas.
