Saskaņā ar Izraēlas mediju sniegtajām aplēsēm lielākā demonstrācija sestdien notika Telavivā un tā pulcēja aptuveni 200 000 protestētāju. Daudzi no protestētājiem vicināja zili baltos Izraēlas karogus, rokās turēja dažādus plakātus un izmantoja taures. Protesti notika arī citviet valstī. Vēl vismaz 50 000 izraēliešu protestēja Haifas pilsētā valsts ziemeļos un vēl vismaz 10 000 Bēršebā. Kopumā valstī protestos piedalījies pusmiljons cilvēku, tādēļ sestdienas demonstrācijas nodēvētas par lielākajām valsts vēsturē. Protesti līdz šim ir bijuši gan miermīlīgi, gan pārauguši sadursmēs. Protestētāji iepriekš arī būvējuši barikādes un pat centušies aizkavēt premjera Benjamina Netanjahu izlidošanu uz vizīti Romā. Kā norāda viena no protestētājām, spiediens uz valdību gan valsts iekšpusē, gan no ārpuses pieaug: "Mūsu demokrātija ir viena no vissvarīgākajām lietām šai valstī, un bez šīs demokrātijas mēs nonāksim lielās nepatikšanās.
Mēs nevaram uzticēties esošajai valdībai un nevaram uzticēties arī politiķiem ar neierobežotu varu, jo neierobežota vara viņus pilnībā samaitās."
Ne tikai šī sieviete, bet arī citi protestētāji ir apņēmības pilni turpināt protestus un ir pārliecināti par savu uzvaru: "Jaunās valdības spertie soļi rada reālas, taustāmas un tūlītējas briesmas valstij, un mēs tās bez šaubām apturēsim."
Valdība apgalvo, ka varas nelīdzsvarotība ir devusi tiesnešiem un valdības juridiskajiem konsultantiem pārāk lielu ietekmi pār likumdošanu un pārvaldību. Viens no pretrunīgāk vērtētajiem ierosinājumiem ir klauzula, kas dos Izraēlas parlamentam Knesetam pilnvaras atcelt Augstākās tiesas spriedumus, kas noraida Kneseta pieņemtos likumprojektus. Tādā veidā parlamenta vairākums varēs panākt tādu likumprojektu pieņemšanu, kurus tiesa atzinusi par antikonstitucionāliem. Plānots arī reformēt tiesnešu atlases komisiju, iesaistot tajā divus pārstāvjus, kurus izvēlējies tieslietu ministrs, nevis valsts juristu asociācija.
Kritiķi uzskata, ka plānotās reformas, kas jau turpina virzību cauri parlamentam, politizēs tiesu sistēmu un var novest pie autoritāras valdības.
Par spīti protestiem, premjerministra Benjamina Netanjahu stingri labējā valdība nākamnedēļ gatavojas turpināt reformu virzību, izvairoties no aicinājumiem ieturēt pauzi un uzsākt sarunas par reformu saturu. Netanjahu norādījis, ka opozīcija, kas stāvot aiz protestiem, nemaz nevēloties iesaistīties diskusijās. Tieslietu ministrs Jarivs Levins paziņojis, ka koalīcija plāno pieņemt galvenos reformu elementus pirms parlamenta pārtraukuma 2. aprīlī.
