Preses konferenci sāka žurnālists no Igaunijas, kurš norādīja, ka Zelenskim bijusi grūta diena, un vaicāja, kura no Ukrainas karavīru varonīgajām darbībām būtu izceļama.

Volodimirs Zelenskis: Atbildot uz jūsu teikto par to, ka man ir bijusi grūta diena… Salīdzinot ar tiem, kas ir frontē, kas aizsargā valsti pirmajās līnijās un bērniem, kas mācās metro stacijā vai pazemē, bumbu patvertnēs, salīdzinājumā ar šo – šī nebija grūta diena.

Mēs cīnāmies par pastāvēšanu, par dzīvību, un mums ir zināma brīvības cena – tā ir ļoti augsta, un karš diemžēl vēl nav beidzies.

Tādēļ varonības akts ir būt Ukrainā un katru dienu cīnīties par to. Es domāju, tas ir tāds mūsu cilvēciskais ceļš, un tie, kas šo divu gadu garumā katru dienu atrodas pirmajās frontes līnijā, katru dienu viņi varonīgi, pamazām kustas uz priekšu līdz galvenajam mērķim – līdz taisnīgam mieram, ko mēs esam pelnījuši atbilstoši likumam gan juridiski, gan pēc goda likuma, pēc visiem likumiem. Esmu pārliecināts, ka arī pēc Dieva likuma.

Savukārt žurnāliste Ieva Vārna no "TV3" Zelenskim vaicāja, kādi ir galvenie riski, ko rada palīdzības kavēšanās no Rietumiem.

Zelenskis: Runājot par riskiem no tā, ka palīdzība tiek iekavēta, varam paņemt vienu piemēru – pretgaisa aizsardzību. Protams, es varētu runāt arī par sankcijām, finansēm, par sociālajām izmaksām un citiem izaicinājumiem, un katrā no tiem ir šī palīdzības kavēšanās ietekme, kas nav pozitīva. Mēs neesam pesimisti, esam normāli cilvēki. Karā esam reālisti, bet ar optimisma sajūtu, jo bez tā nebūs uzvaras.

Bet mēs gribētu, lai partneri būtu tieši reālisti un saprastu, kā tas ietekmē zaudējumus un riskus.

Tātad pretgaisa aizsardzība. Esmu pateicīgs visiem partneriem, kas snieguši iespēju cīnīties un izdzīvot, un tās ir dažādas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Bet, ja runājam par nopietnām raķešu apšaudēm, kad lido desmitiem raķešu un dronu, kas krīt uz galvas karavīriem, bērniem un visiem, tad šeit bez "Patriot" sistēmas nav iespējams izdzīvot. Protams, esmu pateicīgs, ka mums tās ir, bet, kā dzīvot mierīgi un gulēt, ja tu saproti, ka tev ir desmitiem tādu sistēmu, bet tu Ukrainai dod tikai septiņas… Cilvēki Ukrainā neaizietu bojā. Vai ar šo var sadzīvot normāli? 

Es jums godīgi kā cilvēks pateikšu, ka šo nesaprotu.

Partneriem ir zināms, ka ar dažiem ieročiem, ko tie snieguši, nepateikšu tagad tieši kādiem, diennakts laikā esam iznīcinājuši 12 helikopterus, kuri cēlās gaisā ar raķetēm. Mēs to izdarījām tādēļ, ka mums vienkārši bija, ar ko to izdarīt. Es runāju par tālas darbības rādiusa ieročiem un pretgaisa aizsardzību, jo tie ir ieroči, kas palīdzēja iznīcināt šos helikopterus… Un tā ir aizsardzība, tas nav karš, tas nav uzbrukums, tā ir daļa no mūsu aizsardzības.

Ja runājam par palīdzību no ASV vai Eiropas, tiek norādīts, ka palīdzēsim, bet palīdzība pienāks pēc mēneša vai diviem mēnešiem, bet mēs jūs atbalstām. Es jums atbildēšu – ļoti daudz līgumu, kuros mēs pērkam ieročus par savu naudu un, kad nav finansējuma, esam spiesti saprast, ka nevaram iedot pensionāriem pensiju. Es, protams, tagad nespiežu uz žēlumu, bet mēs nevaram nemaksāt pensijas, jo veci ļaudis mirs. Mums ir vairāk nekā 11 miljoni pensionāru. Būsim godīgi, pensionārus neatbalsta neviens cits, izņemot valsti. Mēs nevaram izmantot noteiktu finansiālo palīdzību aizsardzībai un karavīriem, un tas ir zināms, tādēļ 

mēs dodam pensijas, un tādēļ mēs nepērkam ieročus, un tas ir fakts.

 Un šajā laikā mēs esam saglabājuši kāda dzīvību, bet kāds par to ir atdevis savu dzīvību. Ir daudz tādu izaicinājumu katru dienu. Bet es negribu, lai mūs žēlotu, mēs esam stipri cilvēki.

Savukārt cita žurnāliste no Latvijas Zelenskim norādīja, ka Latvijā ir sabiedrības daļa, kas gaida Putinu un cer, ka šeit tomēr būs Krievija. Žurnāliste vaicāja Zelenskim, ko viņš teiktu šai sabiedrības daļai par to, kas notiek brīdī, kad ierodas krievi.

Zelenskis: Ir piemērs Ukrainā, un viss ir ļoti vienkārši. Krievija atnāca uz Krimu un anektēja to. Ja cilvēki neiznāktu sargāt savu brīvību un sevi, tad var zaudēt neatkarību un ļoti daudz ko. Kādam svarīgas ir tradīcijas, kādam valoda, vēl kādas vērtības, un visas vērtības ir svarīgas. Bet, ja paņemsi kaut ko savās rokās un iesi sevi aizstāvēt, tu tiksi nogalināts, līdz pienāks brīdis, kad noturēsies un cīnīsies par to, kas tev ir. Ja esi gatavs atdot savu valsti un visu, kas tev ir, un, kā minējāt, atdot Latviju kā Krievijas apgabalu – šādi iedzīvotāji necīnīsies. Bet es zinu, ka jūsu cilvēki cīnīsies, un tas nozīmē, ka viņus nogalinās. To tas nozīmē.

Ja cilvēki rēķinās, ka televizors viņus pasargās un dzīvo ar šiem naratīviem… Tā ir pasaka, kas nekad nepiepildīsies.

Visur, kur ir atnācis Putins, visur nekādas ekonomiskās izaugsmes nav. Zaudēta identitāte, iesaldēti konflikti.

Absolūti visur – Gruzija, Sīrijā nogalināti tūkstošiem cilvēku. Viņš to pašu dara Ukrainā. Scenārijs ir viens un tas pats.

Žurnālists no Ukrainas prezidentam vaicāja, vai ir kādas idejas par to, kā Baltijas valstis kopā ar Ukrainu varētu palīdzēt veicināt iestāšanos NATO.

Zelenskis: NATO–Ukrainas padome darbojas ļoti labi, un pēc Viļņas samita tas strādā labi. Esam šo instrumentu jau izmantojuši un redzam, cik ātri var noorganizēt tikšanos ar partneriem, un tas ir labi. Esam arī sākuši runas par drošības garantijām, pamatojoties uz septiņu valstu deklarāciju. Redzam, cik tas ir svarīgs jautājums, jo kavējas palīdzība no Eiropas Savienības un arī no Vašingtonas. Bet, ja tev ir drošības garantijas, kurās ietilpst ne tikai ieroči, bet arī finansiāls atbalsts, IT atbalsts un arī kiberatbalsts, ja ir tādas saprotamas garantijas, kur ir vienošanās un termiņi, tas noteikti palīdzēs.

Šis darbs par drošības garantijām nav ļoti viegls, bet ceru, ka tuvākajā laikā varēsim nodemonstrēt Ukrainas un citām sabiedrībām pirmo melnrakstu. Visu, protams, ne, jo ir lietas, ko nevar publiskot, bet pārsvarā varēsim parādīt kopīgas lietas, un domāju, ka vērtējums par drošības garantijām būs pozitīvs.

Runājot par šī gada NATO samitu, tie ir soļi līdz samitam, bet tik un tā vēlamies redzēt samitā reālu soli no NATO valstīm, kas pietuvinās Ukrainu NATO, lai nebūtu vilšanos. Un tas ir ļoti nepieciešams ne tikai mums, bet arī Vašingtonai, lai tas būtu izdevies un jaudīgs samits un parādītu, ka viņi nebaidās no Krievijas.

Jo mazāki ir soļi tuvināšanās sakarā, jo tas vairāk parāda, ka kādam ir bail no Krievijas, un to nedrīkst parādīt.

Tā būs ļoti liela kļūda. Tas vairos Krievijas prezidenta ambīcijas.

Savukārt žurnālists no Lietuvas Zelenskim vaicāja par to, cik liela ir varbūtība, ka Krievija īstenos kādu lielu izrāvienu frontē, un kāds ir risks tam, ka tuvākajā laikā frontē notiks eskalācija.

Zelenskis: Ja neticam baumām un naratīviem, ko izplata Krievija, tā nav spējusi kaut ko okupēt un aiziet kaut kur tālu. Runāsim reāli, proti, nevis paņemt kādas dažas mājas vai iznīcināt ciemu – mēs zinām tādus piemērus kā Bahmuta, ar ko tie lepojas, bet es nezinu, ar ko viņi lepojas, tur ir lauki. Es gribētu visiem paskaidrot, kas notiek ciemos, jo nekādu pilsētu pēc pirmās okupācijas viņi nav spējuši okupēt. Protams, ka viņi ir sarežģīts ienaidnieks, jo nebaidās nogalināt civiliedzīvotājus. Godīgi sakot, viņi nosprauž mērķus, kurus vēlas sasniegt par jebkuru cenu. Svarīgi ir tas, ka viņi var iznīcināt pilnīgi visu, un tāda ir taktika, un tad tur ienākt.

Bet kāpēc nav ieņemtas lielas pilsētas? Jo tur ir palikuši cilvēki, un viņi baidās. Protams, ka viņi nogalina kādu daļu cilvēku un iebiedē ar artilēriju, bet pilnīgi iznīcināt pilsētu viņi nevar, jo viņi baidās, ka tā būs vēl viena Buča. Ka tas būs vēl viens genocīds. Absolūts. Un Mariupole bija genocīds. Tagad viņi nevēlas tā "kļūdīties". Viņuprāt, "kļūdīties", tie ir viņu izteicieni.

Viņi šauj pa pilsētām, lai cilvēki bēgtu, un pēc tam [armija] varētu ienākt.

Tā ir atbilde uz to, kas būs, kad viņi ienāk jūsu ciemā. Viņi neienāk ciemā, viņi nav spējīgi to izdarīt. Viņi var iebiedēt, kā kara sākumā, bet pēc tam cilvēki visu saprata, atsita un izspieda.

Tādēļ situācija frontē ir ļoti sarežģīta, jo mums nepietiek ieroču. Un, ja krievi nekontrolētu debesis un ja mums būtu pietiekams pretgaisa aizsardzības spēks, mēs iznīcinātu viņu aviāciju. Mēs to esam mēģinājuši, un tas strādā. Kad tu iznīcini viņus debesīs, tu ej uz priekšu. Ukrainai nav plašu soļu uz priekšu, jo viņi kontrolē debesis, un viss. Un viņi nenāk uz priekšu, jo zina, ka ir jāiet caur tūkstošiem slepkavību, kas nepavisam nav vienkārši.

Vai viņi uzkrāj karaspēku? Jā. Viņi teica, ka pārņems Avdijivku. Tas nav izdevies. Mūsu puiši to aizsargā. Viņiem nav pat viena procenta domas par kara izbeigšanu un mieru. Tie nav viņu plāni. Viņi uzkrāj karaspēku. Vai mēs saprotam, kur tie to ņem? Protams, viņiem vēl ir 300 000 cietumnieku. Tas ir fakts, un tas ir nopietni, un viņi ar to rēķinās, jo viņus var nogalināt. Tā ir tāda taktika. Mēs to visu redzējām Bahmutā. Mēs iznīcinājām 20 000, jo viņi iznīcina arī savējos. Tādēļ viņi ir jaudīgi, jo šiem cilvēkiem nebija izejas. Mēs dzīvojam citā civilizācijā. Mēs nevaram vienkārši nogalināt cilvēkus par to, ka viņi neiet nogalināt citus. Tādēļ šie cilvēki gāja uz priekšu, jo aiz muguras tik un tā bija gaidāma nāve, bet priekšā – varbūt gūsts. Un 300 000 viņiem ir, un tas ir ļoti daudz.

Un nākamais, ko viņi dara ir, spiež uz jauniem vīriešiem, kas atrodas pagaidu okupētajās teritorijās un mobilizē viņus. Kādēļ? Jo šos cilvēkus Krievijā neskaitīs. Galvenais uzdevums – kustēties uz priekšu un lai atgrieztos Krievijā mazāk līķu un nebūtu rezonanses  sabiedrībā. Tāda ir taktika. Tādēļ mēs stāvam tur, kur esam. 50% no pirms diviem gadiem okupētās teritorijas mēs esam deokupējuši, lai cik tas nebūtu grūti. Mums ir ļoti sarežģīti ar šiem ieročiem iet uz priekšu. 

Ja atbrīvosim debesis, tad varēsim kustēties uz priekšu. Ja tas neizdosies, paliksim tur, kur esam.

Vai viņi gatavos pretuzbrukumu? Jā, viņi to darīs. Ņemot vērā, ka viens cilvēks gatavojas vēlēšanām, tad aptuveni ir noprotams, ka viņi vēlas kādas nelielas taktiskas uzvaras, lai informatīvi to pasniegtu un pēc tam gatavotos kaut kam lielākam.

Pilns preses konferences ieraksts ar tulkojumu latviešu valodā: