"Krievijas acīmredzamā spēja ģenerēt spēkus ar ātrumu, kas ir vienlīdzīgs Krievijas zaudējumiem, visticamāk, dos Krievijas karaspēkam iespēju papildināt daļas, ko Krievijas pavēlniecība degradācijas dēļ atvilkusi no frontes līnijas, bet pēc tam šīs papildinātās daļas nogādā atpakaļ frontē," teikts domnīcas jaunākajā apskatā.
"Krievijas bruņotie spēki saglabā iniciatīvu visos Ukrainas austrumos, un tas, ka nav ukraiņu pretuzbrukuma operāciju, visticamāk, izbeigs spiedienu uz operatīvo izvēršanu, kas iepriekš daļēji ierobežoja krievu iespējas veikt rotāciju," norāda ISW eksperti.
Krievijas karaspēks nav pārņēmis iniciatīvu kaujaslaukā Hersonas apgabalā, un vienības, kas darbojas līdzās ukraiņu placdarmam Dņepras austrumu (kreisajā) krastā, degradējas, redzamu centienu veikt rotāciju operatīvā līmenī tur nav, bet, šķiet, taktiskā līmenī rotācija tomēr tiek īstenota.
ISW arī norādīja, ka Krievijas karaspēkā kopš 2023. gada vasaras nav manītas sūdzības par rotācijas trūkumu.
Krievijas spējas veikt rotāciju operatīvā līmenī var ļaut Krievijas karaspēkam uzturēt Ukrainas austrumos savu lokalizēto uzbrukumu operāciju vispārējo tempu tuvākajā nākotnē, bet nav skaidrs, vai Krievijas karaspēks spēs veikt efektīvu rotāciju ilgtermiņa perspektīvā, Ukrainas pretuzbrukuma operācijas aktivizācijas vai Krievijas uzbrukuma gadījumā.
"Nav skaidrs, vai patlabanējā Krievijas kriptomobilizācijas kampaņa, kas lielā mērā balstās brīvprātīgo vervēšanā, ieslodzīto un migrantu piespiedu mobilizācijā, spēs nodrošināt personālsastāva skaita palielināšanu, kas ir nepieciešams rotācijas īstenošanai Krievijas uzbrukuma darbību aktivizācijas gadījumā," norāda ISW.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
