12.04.2022 23.43

ASV ir ticama informācija, ka Krievija var pielietot ķīmiskās kaujas vielas Ukrainā uzbrukumā aplenktajai Mariupolei, otrdien pavēstīja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Bet viņš turpināja: "Mums ir ticama informācija, ka Krievijas spēki var pielietot dažādas dumpja kontroles vielas, arī asaru gāzi, kas ir sajaukta ar ķīmiskām kaujas vielām, kas var izraisīt spēcīgus simptomus, lai Marioupoles ieņemšanas agresīvās kampaņas gaitā vājinātu un padarītu nespēcīgus pozīcijās nocietinājušos Ukrainas karotājus un civilistus."

12.04.2022 22.31

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska "Telegram" kanālā otrdien publicēts attēls ar prokrievisko politiķi un par "Putina kūmu" dēvēto Viktoru Medvedčuku, kurš 27. februārī aizbēga no mājas aresta.

Zelenska publicētajā attēlā Medvedčuks redzams kamuflāžas tērpā un saslēgts rokudzelžos.

Ierakstā Zelenska kanālā teikts: "Pateicoties Ukrainas drošības dienestam veikta specoperācija. Malači! Detaļas vēlāk."

Medvedčuks tiek uzskatīts par Krievijas ietekmīgāko politisko sabiedroto Kijivā.

12.04.2022 22.04

Ukrainas bēgļus piedāvāts izmitināt Latvijas Rakstnieku savienībai piederošajā Dubultu rakstnieku namā, taču Jūrmalas pašvaldība vairs neplāno izmitināt bēgļus – pilsēta esot uzņēmusi vairāk, nekā pienāktos salīdzinājumā ar citām pašvaldībām.

12.04.2022 19.28

Francijas prezidenta amata kandidāte Marina Lepēna paziņojusi, ka kopumā atbalsta sankcijas pret Krieviju, taču ne attiecībā pret Krievijas naftas un gāzes importu. Lepēna skaidro, ka raizējas par energoresursu sadārdzināšanās ietekmi uz Francijas iedzīvotājiem.

Lepēnai jau gadiem ilgi nācies taisnoties par saiknēm ar Krievijā valdošo Vladimira Putina režīmu. Viņas partija ir saņēmusi aizdevumu no bankas, kas saistīta ar Krieviju.

Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta notiks 24. aprīlī. Lepēna ir apņēmības pilna pacīnīties ar tagadējo Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.

12.04.2022 17.30

Ukrainas amatpersonu rīcībā ir nonākusi informācija, ka Doneckas apgabala pilsētā Volnovahā, ko ieņēmuši Krievijas okupanti, mācības vietējā skolā atsākušās krievu valodā un pēc Krievijas skolu mācību programmas. Ukraina uzsver, ka šāda okupantu rīcība ir pretrunā ANO konvencijai par bērna tiesībām.

12.04.2022 15.56

Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu paziņoja, ka Ukrainas pilsētā Bučā notikušais slaktiņš esot Lielbritānijas specdienestu sarīkota “psiholoģiskā operācija”.

Krievijas un Baltkrievijas specdienestu rīcībā esot visa informācija par to, kā “angļu provokatori” ieradušies Ukrainā.

Lukašenko izteikumi ir nekaunīgi meli, jo Ukrainas varasiestādes jau savākušas daudz pierādījumu, kas apliecina Krievijas okupantu atbildību par cilviliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un citās Kijivas apgabala pilsētās. Arī izdzīvojušie iedzīvotāji stāsta, ka kara noziegumus pastrādājuši tieši Krievijas karavīri.

Ukrainas amatpersonas ziņo, ka Bučā nogalināti vairāk nekā 400 civiliedzīvotāju.

Lukašenko savā runā arīdzan izteica apgalvojumus, ka Ukraina esot gatavojusies triecienam, kas būtu vērsts pret Krievijas teritoriju, bet Krievijas karaspēks viņus apsteidzis. Arī šie Baltkrievijas diktatora izteikumi ir meli, Lukašenko apgalvojumiem nav nekādu pierādījumu.

12.04.2022 15.16

Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Gaidajs vēsta, ka šajās dienās tika paredzēts Krievijas okupācijas spēku ofensīvas sākums, taču okupantu plānus izjaukuši sliktie laika apstākļi. Ukrainas austrumos sācies stiprs un ilgstošs lietus, kas apgrūtina okupantu tehnikas pārvietošanos. Gaidajs norāda, ka šajā apvidū nav daudz smagajai tehnikai piemērotu ceļu, tādēļ Krievijas kara tehnikai nākas izkārtoties kolonnās, kas savukārt ir viegls mērķis Ukrainas aizstāvjiem.

Ukrainas karaspēka vadība arī informē, ka pie Melnās jūras ostas pilsētas Odesas vērojams vētrains laiks, tādēļ Krievijas okupantiem šobrīd liegta iespēja izsēdināt savu desantu Ukrainas piekrastē. Tomēr saglabājas risks, ka okupanti apšaudīs Ukrainas piekrastes pilsētas no karakuģiem un no savām bāzēm Krimā.

12.04.2022 15.07

Ukrainas varasiestādes aizturējušas cilvēku kontrabandistus, kas atraduši jaunu peļņas avotu: noziedznieki par maksu piedāvā nelegāli šķērsot Ukrainas robežu vīriešiem, kas vēlas izkļūt no Ukrainas, lai netiktu iesaukti dienestā un nebūtu jāiesaistās karā pret Krieviju. Šāds “pakalpojums” maksājot 4500 dolāru.

12.04.2022 15.01

Neparastu protesta veidu izdomājušas Krievijas feministu kustības “Feministu pretkara pretošanās” aktīvistes. Kā protesta vēstījumu izplatīšanas līdzekli viņas izmanto Krievijas rubļu naudaszīmes, kas tiek palaistas apgrozībā. Uz naudaszīmēm tiek rakstīti dažādi pretkara saukļi, piemēram: “Ar šo naudu Tu maksā nodokļus. Nodokļus iztērēs Ukrainas civiliedzīvotāju slepkavošanai. Vai Tevi tas tiešām apmierina?”; “Krievijas karaspēks nogalinājis 5000 Mariupoles iedzīvotāju”; “Bučas traģēdija ir Krievijas karavīru roku darbs”; “Mēs par karu maksājam ar savu nākotni!”.

12.04.2022 14.18

Britu ķīmisko ieroču pētnieks Dens Kašeta norāda, ka Mariupoles pilsētas aizstāvju saindēšanos varēja izraisīt arī karadarbība industriālā vidē, kur ir daudz dažādu indīgu vielu, tādēļ nevajadzētu steigties izdarīt secinājumu, ka Krievija pret ukraiņu karavīriem izmantojusi aizliegtos ķīmiskos ieročus.

Mariupoles aizstāvji sūdzējušies par elpas trūkumu un citiem saindēšanās simptomiem. Brīvprātīgo pulka “Azov” vadība pavēstījusi, ka Krievija ar bezpilota lidaparātu veikusi ķīmisko ieroču uzbrukumu virs “Azovstaļ” rūpnīcas, kur ir ukraiņu cīnītāju pozīcijas.

Ķīmisko ieroču eksperts Kašeta spriež, ka šādus simptomus var izraisīt arī saindēšanās ar degošas plastmasas un citu indīgu vielu dūmiem, kas Mariupolē izplatās Krievijas uzbrukuma dēļ.

Also, look at the broader environment. Mariupol is one big toxic burn pit at the moment. Somehow we're supposed to assume that one small drone payload of something is tragically unhealthier than the rest of this mess of an environment

— Dan Kaszeta 🇺🇦 (@DanKaszeta) April 12, 2022

12.04.2022 14.01

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko otrdien (Kosmonautikas dienā) apmeklēja kosmodromu Krievijas Tālo Austrumu reģionā.

Putins uzdevis Krievijas kosmosa aģentūrai parūpēties, lai arī kāds Baltkrievijas kosmonauts varētu doties lidojumā ar Krievijas kosmosa kuģi.

Putins savā runā pieskārās arī tagadējām aktualitātēm un pavēstīja, ka Krievijas “speciālās militārās operācijas” mērķi Ukrainā noteikti tikšot sasniegti.

Neraugoties uz lieliem zaudējumiem, ko Krievijas okupantu armija cietusi Ukrainā, Putins uzslavēja Krievijas karaspēku, kas rīkojas “efektīvi”, “rezultatīvi pielieto modernākos ieroču veidus”.

Putins arīdzan apgalvoja, ka Krievija negrasās izolēties no apkārtējās pasaules.

“Mēs netaisāmies izolēties, bet mūsdienu pasaulē vispār nav iespējams stingri izolēt nevienu, bet ar tik milzīgu valsti kā Krievija to pavisam noteikti nevar izdarīt,” teica Putins.

12.04.2022 13.05

Somijas telekomunikāciju uzņēmums “Nokia” paziņojis, ka pilnībā aiziet no Krievijas tirgus. Uzņēmums jau pēc karadarbības sākuma pārtrauca piegādes Krievijai, bet tagad nolēmis pilnībā pārtraukt sadarbību ar šo valsti.

“Nokia” vēsta, ka Krievijas tirgus veidoja mazāk nekā 2% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, tādēļ šis lēmums būtiski neietekmēs “Nokia” finanšu rādītājus.

Pirmdien par aiziešanu no Krievijas tirgus paziņoja arī Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmums “Ericsson”.

12.04.2022 12.51

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien ar videosakaru palīdzību uzrunāja Lietuvas parlamenta deputātus. Viņš izteica pateicību lietuviešiem, jo viņi bijuši pirmie, kas grūtā brīdī devušies palīgā Ukrainai. Zelenskis aicināja arī citas Eiropas valstis sekot Lietuvas piemēram. Viņš teica, ka katrai Eiropas Savienības dalībvalstij vajadzētu paziņot par konkrētu termiņu, līdz kuram tā atteiksies no Krievijas naftas un gāzes importa vai vismaz ievērojami samazinās Krievijas energoresursu lietošanu.

Zelenska uzruna seko dienu pēc tam, kad Ukrainā bija ieradušies Lietuvas politiķi, kuri apmeklēja Kijivas piepilsētas, lai savām acīm redzētu okupācijas spēku pastrādātos noziegumus, kā arī izrādītu atbalstu Kijivas valdībai.

Pēc Zelenska teiktā, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā licis Eiropai uzdot sev stratēģisku jautājumu par to, vai tās vērtības, uz kurām tika veidotas valstis pēc Otrā pasaules kara, arvien ir dzīvas, vai arī tās ir novecojušas un var kalpot kā muzeja eksponāti tūristiem. Viņaprāt, nākotne balstās tajā, cik Eiropas valstis šajā laikā būs vienotas.

Pēc Zelenska video uzrunas Lietuvas Seims pieņēma rezolūciju, kurā aicina Krievijas militāro agresiju Ukrainā atzīt par genocīdu pret ukraiņu tautu un mudināja starptautisko sabiedrību arī turpmāk palīdzēt Ukrainai ar dažāda veida bruņojumu.

12.04.2022 11.03

Krievijas karaspēka aplenkumā esošajā Mariupolē iebrucēji nogalinājuši vairāk nekā 10 000 civiliedzīvotāju, paziņojis pilsētas mērs Vadims Boičenko.

Telefonintervijā ziņu aģentūrai "Associated Press" Boičenko, kurš atrodas Ukrainas armijas kontrolētajā teritorijā ārpus Mariupoles, pieļāvis, ka kopējais upuru skaits ielenktajā pilsētā varētu pārsniegt 20 000.

Mariupolē notiek intensīvas kaujas kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī. Pilsēta jau ir gandrīz pilnībā iznīcināta, tās blokāde turpinājusies sešas nedēļas, un evakuēties izdevies tikai daļai.

Viņš stāsta, ka daudzu cilvēku mirstīgās atliekas krievi nogādājuši kādā milzīgā tirdzniecības centrā, kur ir noliktavu telpas un ledusskapji. Viņš arī apliecinājis jau iepriekš Ukrainas amatpersonu teikto, ka krievi pilsētā ieveduši mobilās krematorijas.

Mērs uzsvēris, ka Krievijas spēki blokādes laikā ir lieguši pilsētā ierasties humānās palīdzības automašīnām, tādā veidā cenšoties noslēpt pilsētā radīto postažu.

Boičenko norādījis, ka pilsētā, kur pirms kara dzīvoja gandrīz 450 000 cilvēku, ir palikuši apmēram 120 000 civiliedzīvotāju, kuriem kritiski nepieciešama pārtika, ūdens, siltums un sakari.

Mērs izteicies, ka no pilsētas evakuācija tiek atļauta tikai tiem, kuri izgājuši krievu "filtrācijas nometnes", bet citi tiek pārvietoti uz improvizētiem cietumiem. Viņa aplēses liecina, ka vismaz 33 000 mariupoliešu ir aizvesti uz Krieviju vai tās kontrolētām teritorijām Ukrainas austrumos. Ukrainas amatpersonas jau iepriekš ir apgalvojušas, ka Krievijas karavīri ukraiņiem atņem pases, nosūta tos uz "filtrācijas nometnēm" Ukrainas austrumos un tad uz attāliem, ekonomiski mazattīstītiem reģioniem Krievijā.

12.04.2022 09.34

Latvijas Televīzijas (LTV) žurnāliste Ina Strazdiņa, kura patlaban atrodas Ukrainas pilsētā Mikolajivā, LTV raidījumam “Rīta panorāma” pastāstīja, ka pilsētā kara atmosfēra ir “ļoti jūtama un dzirdama”, salīdzinot ar klusumā ieskauto Odesu, kur LTV filmēšanas grupa viesojās pagājušajā nedēļā. 

“Mikolajiva šobrīd sastopas ar reālām kara briesmām, jo pilsētā ir regulāri raķešu uzbrukumi. Un cilvēki tiek turēti tādā baiļu terorā. (..) Mēs paši redzējām vairākas vietas, kas ir nesen apšaudītas. Pilsētā ir daudz slēgtu ielu, ir blokposteņi. Un visu laiku pamale dun, krievu karavīru klātbūtne ir dzirdama. (..) No karavīriem sapratām, ka kustība notiek uz priekšu un atpakaļ, visu laiku notiek cīņas, jo krievu karaspēks grib doties tālāk uz Odesas pusi. Ukrainas karavīri saka, ka šobrīd viņi notur pilsētu un ir pārliecināti par uzvaru,” norādīja Strazdiņa.

12.04.2022 09.20

Krievijas policija pirmdien pie viņa mājām aizturējusi opozīcijas politiķi Vladimiru Kara-Murzu, paziņojis viņa advokāts Vadims Prohorovs. Saskaņā ar advokāta teikto politiķis un žurnālists nakti pavadījis policijas iecirknī.

Viņš apsūdzēts par "policijas darbinieka, militārpersonas, federālo drošības dienestu virsnieka likumīgas pavēles nepildīšanu". Par to draud 15 diennakšu ilgs administratīvais arests. Pagaidām nav zināms, vai Kara-Murzam tiek izvirzītas arī citas apsūdzības.

Satraukumu par ietekmīgā pilsoniskās sabiedrības līdera aizturēšanu mikroblogošanas vietnē "Twitter" paudis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. "Mēs ļoti rūpīgi sekojam situācijas attīstībai un aicinām viņu nekavējoties atbrīvot," raksta Blinkens.

Februāra beigās Kara-Murza kopā ar domubiedriem no Krievijas opozicionāru, zinātnieku un sabiedrisko darbinieku vidus, no kuriem daļa dzīvo emigrācijā, izveidoja Krievijas Pretkara komiteju. Tās mērķis ir cīņa pret Vladimira Putina diktatūru, kas izraisījusi karu Ukrainā.

Kara-Murza, kurš ir ass Putina kritiķis, apgalvo, ka divas reizes izdzīvojis aizdomīgus indēšanas mēģinājumus, kuru organizēšanā viņš vaino Krievijas slepenos dienestus.

Pētnieciskie žurnālisti no "Bellingcat" atklājuši, ka Kara-Murzu izsekoja aģenti no Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) pasūtījuma slepkavu grupas, kura atbildīga arī par Alekseja Navaļnija un Dmitrija Bikova saindēšanu. Tie paši cilvēki vairākus mēnešus pirms slepkavības sekojuši arī Borisam Ņemcovam.

12.04.2022 07.53

Krievija un Vladimirs Putins ir gatavs turpināt karu Ukrainā, neraugoties uz ukraiņu pretestību un pasaules aicinājumiem izbeigt šo militāro agresiju un miermīlīgo iedzīvotāju slepkavošanu. To otrdienas rītā Latvijas Radio atzina Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava. “Beigas šim konfliktam nav redzamas. Putins ir apņēmības pilns turpināt karu,” piebilda vēstnieks. 

12.04.2022 07.25

Otrdien gaidāma Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās. Kara eksperts Oļegs Ždanovs paudis viedokli, ka abi apspriedīs Baltkrievijas iesaisti karā, kas, pēc eksperta domām, ir diezgan reāla. 

Viena zīmīga tikšanās jau notika pirmdien, un tā izpelnījās plašu uzmanību, proti, Austrijas kanclera Karla Nēhammera tikšanās Piemaskavā ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu. Viņš kļuvis par pirmo kādas Eiropas valsts līderi, kurš ticies ar Putinu kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Sarunas slēgtā formātā ilgušas pusotru stundu. Nēhammers sarunās aicinājis izbeigt karu, norādot, ka zaudētājas ir abas puses. Viņš uzsvēris, ka sankcijas netiks atceltas un tiks pastiprinātas tik ilgi, kamēr Krievija nepārtrauks karu.

12.04.2022 07.20

Pirmdien norisinājās ASV prezidenta Džo Baidena un Indijas premjera Narendras Modi videokonference. Indijas premjers mēģinājis lavierēt starp attiecību uzturēšanu ar Rietumiem un neatsvešināšanos no Krievijas, bet ir izraisījis ASV bažas, turpinot pirkt Krievijas naftu. 

Kamēr ASV un citas valstis mēģina ierobežot Krievijas peļņu no energoresursu pārdošanas, Indija nesen aktivizēja Krievijas naftas iepirkšanu, bet Modi nav publiski apņēmies atturēties no Krievijas naftas pirkšanas. Indija arī bija starp 58 valstīm, kas pagājušonedēļ atturējās balsojumā par Krievijas dalības apturēšanu Apvienoto Nāciju Organizcijas Cilvēktiesību padomē.

Videokonferences laikā Baidens, kurš mēģina izveidot plašāku valstu koalīciju, kas ir pret neizprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā, aicināja Indiju nepalielināt Krievijas naftas iepirkšanas apjomus. Baidens uzsvēris, ka Indijas pozīcija pasaulē nekļūs stiprāka, paļaujoties uz Krievijas energoresursiem.

12.04.2022 07.03

Krievijas okupācijas karaspēks tur gūstā apmēram 1700 Ukrainas militārpersonu un civilpersonu. To aģentūrai "Reuters" paziņojusi Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. Starp gūstekņiem esot 500 sievietes.

"Okupanti viņas piespiež stāvēt, neļauj apsēsties. Noskuj matus, piespiež katru dienu izģērbties apskatei. Pazemo cilvēka cieņu, tomēr mūsu jaunavas un sievietes (..) lūdz mūs turpināt cīnīties par mūsu brīvību", sacīja Vereščuka.

Maskava gan apgalvo, ka tā nodrošinot ukraiņu karagūstekņiem "visu nepieciešamo" un "augsti kvalificētu medicīnisko palīdzību" atbilstoši starptautiskajām tiesībām. 

12.04.2022 06.22

Ukraina pagaidām nesaņem nepieciešamo daudzumu ieroču, lai atbloķētu Mariupoli un ātrāk izbeigtu karu. Par to videouzrunā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ukraina varētu to izdarīt, ja saņemtu lidmašīnas, pietiekamu daudzumu smagās bruņutehnikas un nepieciešamo artilēriju.

"Tomēr vēl arvien nākas par to vienoties. Vēl arvien nākas pārliecināt. Vēl arvien nākas izspiest nepieciešamos lēmumus. Esmu pārliecināts, ka mēs saņemsim gandrīz visu, kas mums vajadzīgs. Tomēr tiek zaudēts ne tikai laiks. Tiek zaudētas ukraiņu dzīvības. Dzīvības, kuras vairs nevar atgūt.

Un par to ir atbildīgi arī tie, kas līdz šim laikam tur Ukrainai nepieciešamos ieročus noliktavās. Atbildība, kas vienmēr paliks vēsturē.

Tāpat kā paliks vēsturē arī mūsu pateicība. Pateicība tām valstīm un tiem politiķiem, kas reāli palīdzējuši. Kas nav vilcinājušies, nav kaulējušies, kad no palīdzības bija atkarīga dzīvība," uzsvēra Zelenskis. 

12.04.2022 06.13

Krievijas karaspēks ir lietojis ķīmisko ieroci pret militārpersonām un civiliedzīvotājiem Mariupolē, nometot to no bezpilota lidaparāta. Tā pirmdien paziņojis pulks "Azov", kas piedalās pilsētas aizstāvēšanā. Neatkarīga apstiprinājuma šai informācijai nav, to patlaban pārbauda Rietumvalstu eksperti. 

"Azov" ziņoja, ka no šīs vielas cietušajiem ir elpošanas nepietiekamība un sindroms, kas provocē traucējumus asinsvadu sistēmas darbībā.

Starptautiskā brīvprātīgo kustība "InformNapalm" vēstīja, ka lietotā viela varētu būt zarīns. Pulka "Azov" līderis Andrijs Bileckis vēlāk paziņoja, ka ķīmiskais uzbrukums noticis virs rūpnīcas "Azovstaļ", kuru turpina aizsargāt šī pulka karavīri.

"Runājot par trieciena praktisko pusi – tā ir neliela. Trim cilvēkiem ir skaidri izteiktas pazīmes par saindēšanos ar ķīmiskām kaujas vielām, bet bez katastrofālām sekām!" – atzinis Bileckis. Cietušo stāvoklis esot apmierinošs.

Lielbritānijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka jau pārbauda šo informāciju. Bet ārlietu ministre Liza Trasa sacīja, ka jebkura šādu ieroču izmantošana būtu šī konflikta nerimstoša eskalācija un briti pieprasīs Vladimira Putina un viņa režīma atbildi. Taču Pentagona preses pārstāvis Džons Kērbijs sacīja, ka šie ziņojumi, ja tie ir patiesi, ir dziļi satraucoši un atspoguļo ASV bažas, ka Krievija Ukrainā var izmantot dažādus nekārtību apkarošanas līdzekļus, tostarp asaru gāzi, kas sajaukta ar indīgām vielām. 

Rietumi jau iepriekš pauduši bažas, ka Krievija var ķerties pie ekstrēmākām uzbrukuma metodēm, tostarp ķīmiskajiem ieročiem.

12.04.2022 06.12

Krievijas karaspēks Ukrainas dienvidos mēģina nostiprināties uz Hersonas apgabala administratīvajām robežām. Tā sociālajā tīklā "Facebook" paziņojis Ukrainas Operatīvās pavēlniecības "Dienvidi" preses dienests.

Mikolajivas apgabalā atmaskoti pārģērbušies okupanti trijos civilos automobiļos, kas mēģināja uzdoties par evakuētu vietējo iedzīvotāju grupu, lai sarīkotu diversiju.

Ukrainas Melnās jūras piekrastes tuvumā situācija esot saspīlēta, bet bez izmaiņām. Saglabājas iespējamība, ka ienaidnieka flote varētu sarīkot raķešu uzbrukumus.

Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos. 11. aprīlis.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.