ASV prezidenta vēlēšanām ukraiņi šogad sekoja līdzi tā kā nekad iepriekš. ASV ir viens no nozīmīgākajiem sadarabības partneriem Ukrainai un bez šīs valsts militārā un finansiālā atbalsta Ukraina nevar uzvarēt šajā karā – tā iepriekš bija izteicies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Zelenskis nekavējoties apsveica Trampu
Vēlēšanās uzvarējušais Donalds Tramps, vēl esot prezidenta amata kandidāta statusā, kritizēja finansiālās palīdzības sniegšanu Ukrainai un priekšvēlēšanu kampaņas karstumā arī solīja 24 stundu laikā izbeigt karu Ukrainā, nepaskaidrojot gan, kā tieši viņš to grasās panākt.
Tiklīdz kļuva redzama Trampa pārliecinošā uzvara vēlēšanās, Zelenskis bija starp tiem valstu līderiem, kas sazvanījās ar Trampu un apsveica viņu ar ievēlēšanu.
Neraugoties uz sarežģīto abu attiecību priekšvēsturi, saruna bijusi laba un lietišķa, atsaucoties uz avotiem prezidentu komandās, ziņo ārvalstu mediji.
Tajā piedalījies arī uzņēmējs Īlons Masks, kurš solījies turpināt atbalstīt Ukrainu ar savas kompānijas satelītu "Starlink" pakalpojumiem.
Trampa piedāvājums
ASV laikraksts "The Washington Post" vēstīja, ka dienu pēc šīs sarunas – pagājušajā ceturtdienā – jaunievēlētajam prezidentam Trampam notikusi telefonsaruna arī ar Krievijas vadoni Vladimiru Putinu. Kremlis gan noliedz, ka šāda saruna būtu notikusi, nodēvējot to par "pilnīgu izdomājumu".
Savukārt laikraksts apgalvo, ka šīs sarunas laikā Tramps esot aicinājis Putinu izvairīties no eskalācijas Ukrainā un atgādinājis par ievērojamo amerikāņu karaspēka klātbūtni Eiropā.
Abi arī esot runājuši nepieciešamību panākt mieru Eiropā, un Tramps izrādījis interesi turpināt šīs sarunas.
Pēdējo dienu laikā no Trampa padomnieku loka arī izskanējusi neoficiāla versija, kāds varētu izskatīties Trampa piedāvājums mieram Ukrainā. Amerikāņu laikraksts "The Wall Street Journal" vēstīja, ka šis variants paredzētu frontes līnijas iesaldēšanu, aptuveni 1300 kilometru garas demilitarizētas zonas izveidi un Ukrainas apņemšanos 20 gadus nestāties NATO.
Šī versija gan Kijivā raisa daudzus jautājumus un tiek uztverta kā viens no iespējamiem scenārijiem, kuri vēl būs daudz un dažādi.
Ukrainas oficiālā nostāja joprojām ir nemainīga: Ukraina pieprasa visas valsts teritorijas atgūšanu līdz robežām, kādas tās bija 1991. gadā.
Jātic pašiem sev
Latvijas Radio vaicāja Kijivas iedzīvotājiem, kā viņi vērtē ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu un iespējamo ietekmi uz Ukrainu.
"Iespējams, kara beigas būs ātrāk, bet visdrīzāk ne uz tiem nosacījumiem, kādus gribētu Ukrainas iedzīvotāji. Būs kaut kādas ne īpaši labas vienošanās. Iespējams, notiks teritoriju atdošana, atteikšanās no kursa uz NATO. Tāpēc neko labu negaidām," atzīst Jurijs.
"Es nezinu, vai vispār Ukrainā kādam šobrīd ir mierīgs skats uz nākotni, – tiem, kas šeit ir palikuši, dzīvo un strādā. Ticība ir tikai tam, ka mūsu bruņotie spēki un mūsu nākotne ir mūsu pašu – ukraiņu – rokās," uzsver Viktorija.
"Mums ir jāattīsta sava militārā rūpniecība, lai turpmāk sarunu procesā mēs varētu parūpēties par savu nākotni, jo kaimiņš jau mums nekur nepazudīs. Tāpēc mums jābūt stipriem."
Ukraiņi apņēmības pilni turpināt cīņu
Cits Kijivas ielās sastaptais Jurijs nākotnē raugās bez liela optimisma, toties slavē Baltijas valstu atbalstu Ukrainai.
"Piesardzīgi kaut kā... Nav uzticības, pateikšu godīgi. Lūk, Latvija – super, Baltijas valstis – super. Mēs kopā – tas būtu spēks!" saka Jurijs.
"Sargāsim [valsti] līdz sava mūža beigām. Un neatdosim – tikai tā. Lai dzīvo Latvija, un slava Ukrainai!"
Katerina spriež, ka Ukrainas atbalstīšana ir pašu rietumvalstu interesēs.
"Man liekas, ka šis karš ir globāls karš, kurā diktatūras cīnās pret demokrātiju. Ja demokrātiskā pasaule mūs neatbalstīs, tā tāpat zaudēs. Tāpēc domāju, ka citām demokrātiskajām valstīm ir izdevīgi mūs atbalstīt. Bez viņu atbalsta – būs ļoti smagi, bet nu ko – cīnīsimies."
Ukraina arī ļoti gaida starptautisko partneru zaļo gaismu tālās darbības ieroču izmantošanai dziļi Krievijas iekšienē uz militārajām bāzēm, kas tiek izmantotas Krievijas kara mašinērijas uzturēšanai, kā arī uzbrukumiem Ukrainas pilsētām.
Kā svētdien vakarā savā uzrunā atzīmēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, miera panākšanai Ukrainā nepietiks tikai ar diplomātiskiem centieniem.
"Mēs absolūti skaidri saprotam, ka bez spēka diplomātijai nav perspektīvas, bet arī bez skaidras nojausmas par diplomātiskajiem mērķiem ieroči vien visu darbu nepaveiks.
Tāpēc spēkam un diplomātijai jāstrādā roku rokā. Un tikai tā. Lai miers kļūtu ilgstošs un neatkārtotos tāds karš. Un tas ir reāli!" uzskata Zelenskis.
Virzība uz priekšu jautājumā par Ukrainas tiesībām tēmēt dziļi Krievijas iekšienē tiek sagaidīta pirmdien pēc Lielbritānijas premjera Kīra Stārmera tikšanās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.
