Krievija Zaporižjā veikusi trīs aviācijas triecienus. Tie notikuši ap plkst.1.30, pavēstīja glābēji.
"Uzbrukuma rezultātā gāja bojā viens cilvēks. Jau deviņi cilvēki ir vērsušies pie ārstiem pēc medicīniskās palīdzības ievainojumu dēļ. Cietušo vidū ir 15 gadus veca meitene un divi četrus un 17 gadus veci zēni. Ievainoto skaits tiek precizēts," teikts Valsts ārkārtas situāciju dienesta paziņojumā.
Sprādziena vilnis daļēji sagrāva divstāvu dzīvojamo ēku, nodarīti postījumi hostelim un autosalona ēkai.
Mikolajivā dronu triecienā nogalināti vismaz četri cilvēki, pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Kims. Pilsētā dzīvojamās mājās izcēlušies ugunsgrēki.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.
