Konference pulcēs tūkstošiem diplomātu, politiķu un ekspertu. Konferencē pirmo reizi ieradīsies Afganistānā valdošā grupējuma "Taliban" pārstāvji. Valdības konferencē apspriedīs, kā ierobežot klimata pārmaiņas un sagatavoties tām.
Putins neplāno ierasties
Paredzams, ka vislielākā uzmanība būs pievērsta finansējuma atvēlēšanai, tostarp tam, lai bagātākās valstis palīdzētu tām, kuras no klimata pārmaiņām cieš visvairāk. Šogad, salīdzinot ar sarunām Dubaijā pērn, valstu līderu skaits konferencē būs mazāks, un iemesli ir dažādi, gan politiski, gan praktiski.
Baku konferencē nepiedalīsies vairāku Eiropas valstu līderi, tostarp arī no Latvijas.
Konferenci apmeklēs mazāk nekā puse no G20 grupas līderiem, kuru valstis rada gandrīz 80 procentus no globālajām emisijām.
No Ukrainas iepriekš izskanēja aicinājumi partneriem boikotēt konferenci, ja tajā piedalīsies Krievijas diktators Vladimirs Putins. Tomēr kļuvis zināms, ka Krievija konferencē būs pārstāvēta premjera līmenī.
Savdabīga izvēle klimata aizsardzības forumam
Jau labu laiku pirms konferences sākuma izskanēja ne mazums kritikas un aicinājumi valstu amatpersonām konferenci boikotēt. Viens no iemesliem ir tas, ka pati Azerbaidžāna joprojām saražo, patērē un eksportē lielu daudzumu fosilās enerģijas. Nafta un gāze veido aptuveni pusi no Azerbaidžānas kopējās ekonomikas un vairāk nekā 90% no tās eksporta. Valsts īsteno lielas investīcijas fosilajā kurināmajā, bet klimata aizsardzības pasākumi ir minimāli.
Neatkarīgs zinātniskais projekts "Climate Action Tracker" ir piešķīris Azerbaidžānai sliktāko iespējamo novērtējumu klimata aizsardzībā, līdzvērtīgu citām naftas valstīm, piemēram, Saūda Arābijai, Krievijai un Irānai.
Pastāv bažas, ka Azerbaidžāna izmantos konferenci, lai atrastu jaunas investīcijas fosilo resursu projektos. Vēl neilgi pirms konferences sākuma, aizvadītajā nedēļā, raidsabiedrība BBC vēstīja par kādu slepeni uzņemtu videoierakstu, kurā redzams, kā Azerbaidžānas COP29 komandas izpilddirektors Elnurs Soltanovs apspriež investīciju iespējas valsts naftas un gāzes kompānijā ar vīrieti, kurš uzdodas par potenciālo investoru.
Videoierakstu un citus ar šo gadījumu saistītus dokumentus BBC nodevusi cilvēktiesību organizācija "Global Witness". Soltanovs, kurš ir ne tikai COP29 izpilddirektors, bet arī Azerbaidžānas enerģētikas ministra vietnieks, runājis par Azerbaidžānas plāniem palielināt gāzes ražošanu, tostarp jaunu cauruļvadu infrastruktūru.
Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, kas ir ANO sastāvā, atzīst, ka daļēji nafta un gāze līdz 2050. gadam un arī pēc tam tiks lietota. Tomēr tā ir skaidri paziņojusi, ka jaunu naftas un gāzes atradņu attīstīšana nav savienojama ar globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 Celsija grādiem. Tas ir arī pretrunā ar vienošanos, ko pasaule panāca pēdējā globālajā klimata samitā par pāreju no fosilā kurināmā.
Ne mazums skandālu skāruši arī iepriekšējo konferenci, kad, piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti tika vainoti pie tā, ka vēlējušies izmantot konferenci kā platformu, kur noslēgt naftas darījumus.
Laikraksts "The Guardian" savukārt vēsta, ka pētījis ar Azerbaidžānu saistītus sociālo mediju kontus, secinot, ka daudzi, iespējams, viltoti sociālo mediju konti pastiprināti izplata Azerbaidžānas valdības viedokli, nomācot neatkarīgu kritiku par valsts sasniegumiem klimata krīzes un cilvēktiesību pārkāpumu jomā.
Azerbaidžāna cenšas uzspodrināt savu tēlu
Taču galvenie pārmetumi Azerbaidžānai veltīti saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem. Organizācija "Human Rights Watch" norādījusi, ka represijas pret žurnālistiem pēdējo divu gadu laikā Azerbaidžānā ir saasinājušās. Organizācijas arī norādījušas, ka valstī joprojām ir politieslodzītie.
Kāda Azerbaidžānas amatpersona gan norādījusi, ka klimata jautājumi ir saistīti ar zinātni un konferencē neesot vieta ideoloģiskām diskusijām. Vienlaikus Azerbaidžāna vēlas, lai šī būtu "miera klimata konference", proti, tā vēlas veicināt mieru starp valstīm Eiropā un Tuvajos Austrumos. Tiesa, tikai pirms gada Azerbaidžāna īstenoja militāru ofensīvu, lai atgūtu Kalnu Karabahu.
Azerbaidžānas žurnāliste Arzu Gejbulla uzskata, ka valsts vēlas uzlabot savu tēlu, jo tas pasliktinājies gan cilvēktiesību jautājumu dēļ, gan kara ar Armēniju dēļ.
"Neviens, izņemot dažas starptautiskās organizācijas, kas darbojas Azerbaidžānā un strādā ar cilvēktiesību jautājumiem, vai arī dažas valdības, nav apšaubījis vai kritizējis to, ka Azerbaidžānai uzticēta šī loma.
Azerbaidžāna ieguvusi tiesības rīkot šo globālo notikumu jomā, par kuru tā saprot ļoti maz, un tā turpina virzīt naratīvu par investīcijām fosilā enerģijā.
Tas ir būtiski valsts tēla maiņai, tas ir būtiski valdībai un prezidentam Ilhamam Alijevam nostādīt Azerbaidžānu uz pasaules kartes kā globālu spēlētāju," secina žurnāliste.
Kas finansēs atteikšanos no fosilā kurināmā?
Konferencē tiek spriests, kā ierobežot klimata pārmaiņas un kā sagatavoties tām. Jau tagad izskan brīdinājumi, ka 2024. gads būs pārspējis kārtējo karstākā gada rekordu. Taču lielākā uzmanība tiks pievērsta jautājumam par to, kur tam visam ņemt naudu. Bagātākajām valstīm jāatrod līdzekļi, lai palīdzētu mazākām, jaunattīstības valstīm cīnīties ar klimata pārmaiņu sekām.
Šogad sarunu dalībniekiem ir jāpalielina iepriekš nospraustais mērķis – atvēlēt 100 miljardu dolāru gadā, lai palīdzētu nabadzīgākajām valstīm sagatavoties klimata pārmaiņām un atradināt tās no oglēm, naftas un gāzes. ANO pasūtītie eksperti lēš, ka jaunattīstības valstīm līdz 2030. gadam klimata prioritātēm būs jāiztērē 2,4 triljoni dolāru gadā.
No šī apjoma 1 triljonam būtu jānāk no starptautiskā publiskā un privātā finansējuma.
Turīgie esošie donori, tostarp ES un ASV, ir paziņojuši, ka būs jāatrod jauni naudas avoti, tostarp no Ķīnas un ar naftu bagātām Persijas līča valstīm.
Taču cik daudz naudas tam atvēlēt, kurš to atvēlēs un kas tieši varēs šo naudu saņemt, ir galvenie jautājumi, par kuriem sagaidāmi strīdi.
Metāna emisijas paātrina klimata pārmaiņu tempu
Uzņēmuma "GHGSat" satelīti pērn pasaulē fiksēja apmēram 20 000 vietu, kur izmešu daudzums sasniedz vismaz 100 kilogramus stundā. Pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir 5000 vietu, un tas rada nopietnas bažas. 47% vietu saistīti ar naftas un gāzes nozari, 33% ar atkritumu apsaimniekošanu, 16% ar rūpniecību, bet 4% – ar citām jomām, tai skaitā lauksaimniecību.
"Pagājušajā gadā mēs esam atklājuši vairāk emisiju nekā jebkad agrāk, neskatoties uz globālajiem solījumiem un plāniem tās samazināt, kas tika pieņemti "COP 28". Ir skaidrs, ka gan nozarei, gan valdībām ir nepieciešami precīzāki dati un lielākas uzraudzības iespējas, lai atklātu un mazinātu šos izmešus," norādīja "GHGSat" vadītājs Stepfans Germans.
Septembrī publiskotajā pētījumā norādīts, ka šīs gāzes koncentrācija gaisā palielinās, padarot klimata pārmaiņas straujākas. Daudzās valstīs metānu jeb dabasgāzi, kas ir naftas ieguves blakusprodukts, sadedzina un iznieko, nevis izmanto.
Jāpiebilst, ka ikgadējā klimata konference notiek valstī, kuras ekonomika cieši saistīta ar šo dabas resursu ieguvi, un tās amatpersonas sola konkrētu rīcību problēmas risināšanai. Taču skaidrs, ka tas nebūs ātri un vienkārši un revolucionārus lēmumus nevar gaidīt.
