Šī ir pirmā reize kopš 1944. gada, kad britu premjers pievienojas Francijas līderim ceremonijā Parīzē, atzīmējot Pirmā pasaules kara pamiera gadadienu. Toreiz – pirms 80 gadiem, kad beigām tuvojās Otrais pasaules karš un sabiedroto karaspēks bija atbrīvojis lielāko daļu Francijas teritorijas no nacistu okupācijas – Šarlam de Gollam pievienojās britu premjers Vinstons Čērčils.
Tagad Britu premjers Kīrs Stārmers kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu nolika vainagus un tad devās uz tradicionālo ceremoniju pie Triumfa arkas, kur no jauna tika iedegta liesma pie Nezināmā karavīra kapa.
Piemiņas pasākumi pirmdien, 11. novembrī, notika arī Beļģijā un tās pilsētā Iprā, kas Pirmajā pasaules karā pieredzēja ļoti smagas kaujas un nāvīgās iprīta gāzes izmantošanu, kas nosaukta šīs vietas vārdā.
"Viņi nenovecos. Kā mēs, kas paliekam, novecojam. Vecums viņus nenomāks, gadi neieslodzīs. Saulei rietot un rītam austot mēs viņus atcerēsimies," – sacīja Flandrijas premjerministrs Matiass Diependaele.
Arī Lielbritānijā 11. mēneša 11. dienā pulksten 11 ar klusuma brīdi tika pieminēti Pirmajā pasaules karā kritušie.
Pie mēteļiem piespraustās magones, magoņu vainagi simboliski saistās ar kaujas laukiem Beļģijā un Francijas ziemeļos, kur notika dažas no kara sīvākajām kaujām. Sarkanās magones toreiz bagātīgi uzplauka kara izpostītajos laukos. Izturīgās magones attēls kļuva par kritušo karavīru piemiņas simbolu. Kopš 1921. gada magones tiek nēsātas daudzās valstīs, lai godinātu Pirmajā pasaules karā un vēlākos konfliktos kritušos, it īpaši ap piemiņas dienu – 11. novembri.
