"Tas, ko es gribu visvairāk, ir miers. Vecāku rokās esošu asiņainu bērnu bildes Gazā atgādina man Japānu pirms 80 gadiem. Bērni zaudēja savus vecākus atombumbas dēļ. Viņi kļuva par bāreņiem," pavēstīja laureāts, "Nihon Hidankyo" organizācijas vadītājs Mimaki Tošijuki.
Viņš arī neslēpa sajūsmu un pagodinājumu par saņemto novērtējumu.
BREAKING NEWS
— The Nobel Prize (@NobelPrize) October 11, 2024
The Norwegian Nobel Committee has decided to award the 2024 #NobelPeacePrize to the Japanese organisation Nihon Hidankyo. This grassroots movement of atomic bomb survivors from Hiroshima and Nagasaki, also known as Hibakusha, is receiving the peace prize for its… pic.twitter.com/YVXwnwVBQO
"Nihon Hidankyo" ar to aculiecinieku liecību palīdzību, kas pieredzējuši Hirosimas un Nagasaki bombardēšanu, pierādījusi, ka kodolieročus nekad vairs nedrīkst pielietot, teikts komitejas paziņojumā.
Komitejas priekšsēdētājs Jergens Vatne Fridness norādīja, ka prēmija "Nihon Hidankyo" piešķirta laikā, kad "tabu kodolieroču pielietošanai nonācis zem spiediena".
"Mūsu vēstījums pasaules līderiem visā pasaulē ir tāds, ka "hibakusha" vēstījumi, stāsti un liecības ir svarīgs atgādinājums par to, cik nepieņemama ir kodolieroču izmantošana. Mums vajadzētu ieklausīties viņu balsīs un es ceru, ka visi līderi veltīs laiku, lai noklausītos sāpīgos un dramatiskos stāstus no "hibakusha", kas mums atgādina, ka šos ieročus nekad vairs nevajadzētu izmantot," sacīja Fridness.
Šogad prestižajai balvai bija izvirzīti 286 kandidāti, tai skaitā 197 personas un 89 organizācijas. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kandidātu skaits bija ievērojami mazāks.
Kandidātu vidū bija ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guttērrešs, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Prēmijas pasniegšanas ceremonija paredzēta 10. decembrī, tās iedibinātāja Alfrēda Nobela nāves gadadienā. Viens no organizācijas vadītājiem ar asarām acīs pauda pārsteigumu par prēmijas saņemšanu.
Pērn Nobela miera prēmiju saņēma Irānas cilvēktiesību aktīviste Nargesa Mohammadi par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem.
Kā ziņots, pirmdien šī gada Nobela prēmija medicīnā tika piešķirta ASV zinātniekiem Viktoram Embrosam un Gerijam Ravkanam par mikroribonukleīnskābju atklāšanu un to lomas izpēti gēnu regulācijā.
Otrdien tika piešķirta Nobela prēmija fizikā. To ieguvis ASV zinātnieks Džons Hopfīlds un viņa britu-kanādiešu kolēģis Džefrijs Hintons par atklājumiem, kas padarījuši iespējamu mašīnmācīšanos.
Trešdien tika paziņots, ka Nobela prēmija ķīmijā tiek piešķirta amerikāņiem Deividam Beikeram un Džonam Džamperam, kā arī britam Demisam Hasabisam par darbu proteīnu struktūras prognozēšanā, izmantojot mākslīgo intelektu.
Nobela prēmija literatūrā ceturtdien tika piešķirta dienvidkorejiešu rakstniecei Hanai Kanai, bet pirmdien, 14. oktobrī, noslēdzot šī gada Nobela sezonu, paredzēts paziņot prēmijas ieguvēju ekonomikā.
Prēmijas pasniegšanas ceremonija paredzēta 10. decembrī, tās iedibinātāja Alfrēda Nobela nāves gadadienā.
