Lielbritānija ir piegādājusi Ukrainai "Storm Shadow" raķetes ar darbības rādiusu līdz 250 kilometriem, savukārt amerikāņi piegādāja ATACMS ieroču sistēmas ar rādiusu līdz 300 kilometriem. Līdz šim tās izmantotas tikai Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā, visvairāk Krimā.
Taču Ukraina grib veikt triecienus arī dziļi Krievijas teritorijā, kā arī prasa papildināt šo ieroču arsenālu.
Pagaidām sabiedroto atbilde bijusi nē, pamatojot to ar bieži dzirdēto argumentu – bažām par situācijas eskalāciju. Bet, kā jau iepriekš vairākkārt pierādījies šajā karā, šī atbilde parasti nav galējā. Tomēr pirms atbildes sniegšanas sabiedrotie vēlas viest skaidrību vairākos jautājumos, tādēļ arī ASV un Lielbritānijas ārlietu ministri ieradušies Ukrainā.
"Ir daudz apsvērumu. Šīs izsmalcinātās sistēmas prasa apmācības, un mēs tās esam veikuši, bet vai viņi šīs sistēmas spējīgi uzturēt? Jo, ja mēs iedodam kaut ko, kas izjūk nedēļas laikā, jo to nav iespējams uzturēt, tas neko labu nedod. Un arī – vai tā ir daļa no skaidras stratēģijas, lai sasniegtu ļoti skaidru mērķi? Mēs neko neizslēdzam. Bet, kad mēs kaut ko nolemjam, gribam būt pārliecināti," norāda ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
Kijiva apgalvo, ka tai nepieciešams aizsniegt militārās bāzes dziļi Krievijas iekšienē, kur atrodas kara lidmašīnas, kas bombardē Ukrainu ar aviobumbām.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sūdzējies ne tikai par vilcināšanos ar lēmumu, bet arī par soļiem atpakaļ līdzšinējā sadarbībā.
"Mēs redzam izmaiņas sadarbībā saistībā ar ATACMS un "Storm Shadow". Mums trūkst šo raķešu. Un tas attiecas pat uz Krievijas okupēto teritoriju, toskait Krimu.
Bet mums vajag šīs tālās darbības spējas ne tikai okupētajā teritorijā, bet arī Krievijas teritorijā, lai Krievijai būtu motivācija vienoties par mieru."
Impulsu pārdomāt savu "nē" varētu likt Irānas tuva rādiusa ballistisko raķešu piegādes Krievijai, ar kurām tā varētu uzbrukt Ukrainas pilsētām. Spiedienu rada arī ASV vēlēšanu tuvums. Tas lēmumus, kas izlems kara nākotni, spiež pieņemt tagad. Izšķirošais lēmums varētu tikt pieņemts piektdien, kad paredzēta Lielbritānijas premjera Kīra Stārmera un ASV prezidenta Džo Baidena tikšanās.
