Latvijas Televīzija aprunājās ar dažiem no šiem cilvēkiem, kuriem dalība šajā notikumā ir nenovērtējama pieredze.
Olimpiskās spēlēs ir 40 tūkstoši brīvprātīgo palīgu – tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem pašiem jāmaksā par savu aviobiļeti uz Parīzi un palikšanu šeit – organizatori sedz tikai vietējo transportu un ēdināšanu vienreiz dienā.
Agatei ir 20 gadu, un par brīvprātīgo viņa pieteicās jau pagājušā gada martā, aizpildot garum garu anketu internetā, un viņa tagad ir asistente Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentam.
"Šobrīd es tiešām te esmu vairāk kā tāds mazais darbinieciņš. Protams, man ir ļoti daudz ko sanācis redzēt. Bet varbūt reizēm ir grūti novērtēt to, ka es esmu šeit un varu pieredzēt pasaules lielāko notikumu," viņa stāstīja.
Olimpiāde ir pasaules lielākais pasākumu, to noorganizēt ir grūti, un franči, protams, nav slaveni ar savu precizitāti.
"Ir diezgan liels bardaks aizkulisēs. Bet tomēr kaut kā esam tikuši cauri un tas viss ir daļa no šī lielā piedzīvojuma," atzina Agate.
Vēl viens piedzīvojums brīvprātīgajiem ir arī apmaiņa ar nozīmītēm, un ar tām viņi lepojas ne mazāk kā sportisti ar savām medaļām.
Arī Veronika ir brīvprātīgā, pati iemācījusies franču valodu un gadiem kopā ar vecākiem sekojusi olimpiādei līdzi, skatoties to pa televizoru. Šoreiz pirmo reizi klātienē.
"Strādāt olimpiskajā ciematā ir privilēģija, jo tur ir sportisti no visām valstīm un man ir iespēja viņus redzēt un satikt, un man šķiet, ka tas ir ļoti brīnišķīgi," viņa teica.
Veronika arī sacīja, ka sportistiem klāt iet nedrīkst, taču viņa – liela volejbola fane – tomēr esot vienam palūgusi kopīgu foto.
"Es nedrīkstu pienākt pie viņiem, bet es esmu volejbola fane, tāpēc es nevarēju noturēties, piegāju un paprasīju uztaisīt bildi ar mani, un viņi piekrita, viņi bija ļoti jauki un ļoti laipni, un tāpēc man ir selfijs ar volejbolstiem," viņa atzinās.
Pārsteidzoši, cik lielā mērā sportisti ar savu klātbūtni vien spēj iedvesmot cilvēkus. Gar Evitas māju garām veda riteņbraucēju sacensību maršruts.
"Olimpiskās spēles nāk pie manis. Es pa logu to redzēju un, protams, nevarēju tikai pa logu [skatīties], bet gāju arī uz ielas – man jau tagad ir zosāda – tā ir kolosāla sajūta," sacīja parīziete, stiliste Evita Ormane.
Olimpisko spēļu ienākšana pilsētvidē, lai arī daudziem parīziešiem radījusi neērtības, tomēr ir atnesusi milzīgu prieku un iedvesmu.
Sestdien un arī svētdien Parīzē bija daudz ierobežojumu, jo notiek maratoni – veseli trīs: vakar vīriešiem, šodien sievietēm, un naktī uz šodienu – arī parastajiem cilvēkiem pa to pašu olimpisko maršrutu.
Bet tagad visi gaida olimpisko spēļu noslēgumu – tas notiks milzīgā stadionā un ceremonijas tēma būs stāsts, kā starpzvaigžņu ceļotājs tālā nākotnē atklāj, ka ir tādas olimpiskās spēles, ko cilvēce ir aizmirsusi un viņš tās cenšas atjaunot – kā tas jau reiz notika 19. gadsimta beigās, kad tika atjaunotas Senās Grieķijas olimpiskās spēles.
Pēc tam sekos noslēguma ballīte, kuru šonakt uzmanīs 30 tūkstoši policistu Parīzes ielās.
