Vēl trīs cilvēki smagi ievainoti, viņu vidū 13 gadus vecs bērns. Krievija pret Ukrainu bija izšāvusi ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus. Kijivas administrācija arī vēstīja, ka virs pilsētas notriekti aptuveni 10 "Šahed" droni.

Tāpat aizvadītajā naktī Krievija apšaudījusi Harkivu. Uzbrukumā cietis Bērnu un jauniešu jaunrades nams, kā arī aizdegās divstāvu administratīvās ēkas jumts, saziņas vietnē "Telegram" vēstīja Harkivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Olehs Sinegubovs.

Aizvadītajā diennaktī Krievija dronus pret Ukrainu raidījusi arī Dnipropetrovskas, Harkivas un Poltavas, kā arī Sumu apgabala virzienā, vēstīja medijs "Ukrainska Pravda".

Tikmēr Krievijas varasiestādes vēstīja, ka aizvadītajā naktī Kurskas, Voroņežas un Belgorodas apgabalos noticis masveida uzbrukums ar bezpilota lidaparātiem un raķetēm.

Viena no Kurskas apgabalā notriektajām raķetēm nokrita uz daudzdzīvokļu nama. Aizdegās arī pie daudzdzīvokļu mājas novietotās automašīnas. Ziņots par 13 cietušajiem, no kuriem divi ir smagā stāvoklī. 

Daudzdzīvokļu namam tika izsisti logi no pirmā līdz piektajam stāvam. Notikuma vietā strādā glābšanas dienesti.

Saskaņā ar vietvaras sniegto informāciju pretgaisa aizsardzības sistēma aizvadītajā naktī Voroņežas apgabalā notrieca 15 bezpilota lidaparātus. Bojāgājušo nav, taču bojāta administratīvā ēka un privātmājas. 

Belgorodas apgabalā bezpilota lidaparāti uzbruka Šebekino pilsētai. Aizdegās viena daudzstāvu ēka, un divām privātmājām tika izsisti logi. Daļa pilsētas palika bez elektroapgādes.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad  frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.