"Tā ir milzīga katastrofa. Visi šejienes ciemati un pat Krivijrihas pilsēta tagad ir pilnībā noasiņojuši," sacīja inženieris Serhijs Pitaševskis.
Ūdens līmenis nokrities pat par 6 metriem, un gultne atgādina tuksnesi. Līdzīgas var kļūt apūdeņojamās lauksaimniecības zemes, bet Krivijrihā pilnībā darbu pārtraukusi ūdensapgādes sistēma. Līdz jaunas izveidošanai varas iestādes spiestas cilvēkiem pievest dzeramo ūdeni.
Cita veida problēmas jārisina Dņipras lejteces iedzīvotājiem. Daļā Hersonas ūdens atkāpies, un cilvēki pamazām mēģina atjaunot izpostītās ēkas un iedzīvi. Viņiem bija jāizmet mēbeles, jātīra citas lietas un jāstiklo izsistie logi. Palīdz brīvprātīgie, kas izsūknē ūdeni no pagrabiem un piegādā pirmās nepieciešamības preces. Mājās atjaunota gāzes padeve, un vēlāk pieslēgs elektrību.
Tomēr nopietnus atjaunošanas darbus daudzi Hersonā pagaidām neveic, jo Krievijas armija turpina apšaudīt pilsētu. Situāciju saspringtāku padara Ukrainas armijas centieni izveidot placdarmu pretējā – Krievijas okupētajā – Dņepras krastā.
KONTEKSTS:
6. jūnija naktī Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos sabruka Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosts uz Dņepras upes. Tā rezultātā no HES ūdenskrātuves izplūda milzīgs daudzums ūdens, kas applūdināja desmitiem apdzīvoto vietu.
Ukrainas valdība vēsta, ka Kahovkas HES aizsprostu uzspridzināja Krievijas karaspēks, kas kontrolēja stratēģiski svarīgo objektu. Ukraina uzsver, ka notikušais vērtējams kā teroristu valsts pastrādāts kara noziegums. Ukrainai piekrīt arī rietumvalstu līderi, savukārt Krievijā valdošais režīms noliedzis jebkādu saistību ar Kahovkas HES iznīcināšanu.
