"Mēs redzam, ka ir divas izteiktas puses; arvien mazāk ir tādu valstu, kas mēģina spēlēt gan ar vieniem, gan ar otriem," spriež Bērziņa-Čerenkova.
Par to liecina arī ASV un Filipīnu bruņoto spēku kopīgās mācības, kas sākās otrdien.
"Skaidrs, ka Ķīna ir pieaugošs drauds. Mēs redzēsim valstu grupu ASV vadībā, kuras mērķis būs Ķīnas noturēšana. Reģiona valstis saskata Ķīnu kā lielu apdraudējumu, tādēļ ir gatavas nolikt malā domstarpības ar ASV," secina Bērziņa-Čerenkova.
Viņa norāda, ka Ķīna nav apmierināta ar reģionā notiekošo pretdarbību. Tas varētu apgrūtināt arī Ķīnas vadības pasludināto mērķi panākt Taivānas pakļaušanu Pekinas kontrolei.
Rietumos daļa analītiķu uzskata, ka Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina retorika liecina par Ķīnas sabiedrības gatavošanu iespējamam karam ar Taivānu, lai tas netiktu uztverts kā neiedomājams solis.
Bērziņa-Čerenkova norāda, ka ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās nav Latvijas un pārējo Baltijas valstu interesēs.
"Latvijai nav tiešu drošības interešu attiecīgajā reģionā, bet mēs neesam ieinteresēti, lai tiktu satricināta esošā drošības sistēma."
Bērziņa-Čerenkova secina, ka Latvijas drošības intereses ir cieši saistītas ar ASV drošības interesēm, tādēļ iespējamais ASV un Ķīnas konflikts raisa satraukumu.
Šajā kontekstā satraucoši ir arī atsevišķu Eiropas līderu centieni rast kopsaucēju ar Ķīnu, par ko varēja pārliecināties tikko notikušās Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizītes laikā.
Bērziņa-Čerenkova spriež, ka Makrons gribēja parādīt Franciju kā Eiropas lielvalsti, uzsvērt atšķirību no ASV.
"Diemžēl mūsu drošībai nenāk par labu Eiropas attālināšanās no ASV un sadarbības stiprināšana ar Ķīnu," secina Bērziņa-Čerenkova.
