"Smagākā dabas katastrofa" Eiropas reģionā gadsimta laikā – tā par Turcijas zemestrīci saka Pasaules Veselības organizācija. Tagad – mēnesi vēlāk – daudzas pilsētas, kas atrodas netālu no zemestrīces epicentra, kļuvušas par spoku pilsētām: tukšas, stipri bojātas mājas, uz ceļiem maz automašīnu. Tomēr ne visi ir gatavi pamest šīs drupas.
"Man ir vērtīgas lietas. Te zagļi klīst apkārt. Policija viņus tik tikko attur. Daudz zagļu. Kā lai es pametu šo vietu?" teic zemestrīcē cietusī Muzejana Dželepa.
Citi tomēr devušies prom. Turcijai tagad ir grūts uzdevums – atjaunot cietušās pilsētas un palīdzēt apmēram 1,4 miljoniem no šīm teltīm un konteineriem pārcelties atpakaļ uz ērtākām dzīvesvietām.
Tomēr Antakijas vēsturiskā pilsētas centra vadītājs Rafets Javrums atzīst: "Viņi šeit pārāk nerēķinās ar palīdzību no valsts."
Turcijā pieaug dusmas uz prezidenta Erdogana valdību par lēno palīdzības piegādi un daudzu ēku slikto stāvokli. Turcijai, kas jau tā cieš no augstas inflācijas – pagājušajā gadā tā bija 85%, šobrīd 55%, tagad ir jāsedz zemestrīces ekonomiskie zaudējumi. Pasaules Banka rēķina, ka tie pārsniedz 34 miljardus dolāru.
Vēlēšanas notiks jau pēc diviem mēnešiem – 14. maijā. Bet Turcijas prezidenta Erdogana reitingi samazinājās jau pirms zemestrīces.
"Vēlēšanu laikā situācija zemestrīces reģionā būs mūsu dienaskārtības augšgalā. Tā laikā koncentrēsimies uz zaudējumu atlīdzināšanu," sola Erdogans.
Erdogans labi zina – katastrofa pēkšņos un negaidītos veidos var mainīt vēstures un politikas gaitu. Tā viņš pats savulaik nāca pie varas pēc Turcijas iepriekšējās postošās zemestrīces, kas notika netālu no Stambulas 1999. gadā un nogalināja vairāk nekā 17 000 cilvēku. Tāpat kā tagad, arī toreiz upuri vairākas dienas gulēja zem gruvešiem, gaidot glābiņu no valdības, kas ieradās pārāk vēlu vai nemaz.
Erdogans un viņa partija toreiz – pēc Stambulas zemestrīces pirms 24 gadiem – solīja labu pārvaldību un sabiedrisko drošību. Erdogana valdība uzsāka neprātīgu celtniecību, un celtniecība strauji audzēja Turcijas ekonomiku. Bet būvuzņēmēji steigā taupīja uz kvalitāti un valdība to viņiem ļāva.
Pirmo 10 gadu laikā, esot pie varas, Erdogans tika plaši slavēts kā īstens demokrāts. Turcija centās pievienoties Eiropas Savienībai, Erdogans uzsvēra reliģijas un vārda brīvību. Taču pamazām viss sāka mainīties.
"New York Times" norāda, līdzīgi kā Orbans Ungārijā, arī Erdogans pievienojies to līderu klubiņam, kas nāca pie varas patiesi demokrātiskās vēlēšanās, bet pēc tam atbrīvojās no politiskās konkurences. Līdz ir palicis vienīgais, kurš var uzvarēt vēlēšanās.
Sašķeltā Turcijas opozīcija tikmēr beidzot ir kļuvusi vienotāka. Pēc daudziem strīdiem – tai ir kopīgs kandidāts, kas maija vēlēšanās stāsies pretī Erdoganam. Tas ir sociāldemokrātu partijas līderis Kemals Kiličdarolu. Reitingos šobrīd vienotā opozīcija apsteidz Erdoganu. Taču – Erdogana valdība sola palielināt minimālo algu par gandrīz 55%, atļaut priekšlaicīgu pensionēšanos un lētākus mājokļu kredītus.
Maijā izšķirsies ne tikai tas, kā Turcija tiks pārvaldīta, bet arī – vai mainīsies tās ārpolitika, tai skaitā attiecībā uz Krievijas karu, konfliktu Tuvajos Austrumos un sadarbību ar Rietumu partneriem.
