Ukrainas kara 101. diena sākusies ar raķešu triecieniem Odesas apgabalā. Kā paziņojusi reģiona vadība, viena spārnotā raķete nodarījusi postījumus infrastruktūrai un ievainojumus guvuši vismaz divi cilvēki. Vēl vairākas raķetes, tostarp Mikolajevas tuvumā, notriekusi Ukrainas pretgaisa aizsardzība.
Kā norādījis reģiona administrācijas vadītājs Serhijs Bratčuks, arvien lielāku nozīmi gūst Krievijas stratēģiskā aviācija, bet Melnajā jūrā dominē Krievijas kara flote. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad tiek diskutēts par nepieciešamību atbloķēt Odesas ostu Ukrainā izaudzēto graudu eksportēšanai.
Taču Ukrainas austrumu daļā "karstākais" punkts joprojām ir Severodonecka un Krievijas spēku uzbrukumi Slavjanskas virzienā. Luhanskas apgabala civili militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs situāciju raksturoja kā ļoti smagu.
"Humānā situācija ir ļoti slikta, jo pašlaik mēs nevaram ne mierīgi evakuēt cilvēkus, ne piegādāt Severodoneckai humānās palīdzības kravas.
Vienīgais, kur mēs varam šos sūtījumus nogādāt, ir Lisičanska un daži tās tuvumā esoši ciemi, taču arī – ne katru dienu, jo automašīnas tiek regulāri apšaudītas. Taču mēs piegādes turpināsim. Iespējams, mēģināsim organizēt arī evakuāciju, taču diemžēl Krievijas armija apšauda arī evakuācijas autobusus," atzina Haidajs.
Karadarbībai turpinoties ar mainīgiem panākumiem, arvien biežāk izskan aicinājumi aktivizēt arī diplomātiskos centienus. Taču, kā paziņojis Ukrainas sarunvedēju grupas vadītājs Dāvids Arahamija, pauze sarunās ar Maskavu ir pamatota, jo kaujas valsts austrumos joprojām turpinās un apdzīvotās vietas savā kontrolē pārņem gan ukraiņi, gan iebrucēju spēki.
Arahamija uzskata, ka jauna sarunu kārta ar Krieviju tiks iniciēta tikai tad, kad Ukrainas pozīcijas nostiprināsies. Ar to viņš īpaši domājis brīdi, kad Ukrainai tiks piegādāts Rietumu sabiedroto solītais bruņojums. Arahamija norādījis, ka Ukrainas bruņotie spēki jau ir gatavi šo kaujas tehniku pielietot un tas var kalpot par ļoti nopietnu argumentu turpmākajām sarunām.
Savukārt Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks prognozējis, ka ar pašreiz sakoncentrēto bruņojumu karš ar Krieviju varētu ieilgt uz diviem līdz sešiem mēnešiem. Vienlaikus viņš atzinis, ka kaut kādus konkrētus termiņus izvirzīt nav jēgas, jo kara turpinājums ir atkarīgs no daudziem faktoriem – gan militāriem, gan diplomātiskiem. Tieši tāpēc Podoļaks paudis pārliecību, ka daudz aktīvāk būtu jāsāk strādāt ar prokrieviskajiem lobijiem Eiropā, lai tie nespētu arī turpmāk virzīt uz priekšu Ukrainai kaitējošas idejas.
Tikmēr, atbildot uz jautājumu, vai Ukrainai nevajadzētu piekāpties atsevišķos teritoriālajos jautājumos Krievijai, ASV prezidents Džo Baidens izteicies, ka negrasās to komentēt. Pēc viņa vārdiem, tā ir Ukrainas teritorija un nevienam nav jāstāsta ukraiņiem, ko darīt, vai nē.
Baidens gan atzinis, ka vienā brīdī nāksies problēmas risināt sarunu ceļā un šajās sarunās, neapšaubāmi, būs jāiesaistās arī Ukrainai.
Bet līdz tam amerikāņi turpinās piegādāt Ukrainai līdzekļus aizsardzības nodrošināšanai.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.