100 gadi kopš armēņu genocīda; Turcija aizvien atsakās uzņemties atbildību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Piektdien Armēnijā tiek pieminēta armēņu genocīda simtgade. Piemiņas pasākumos piedalīsies Francijas un Krievijas prezidenti. Armēnija uzstājīgi apgalvo, ka Osmaņu impērijas spēki pirms 100 gadiem mērķtiecīgi iznīcināja pusotru miljonu armēņu, un pieprasa, lai Turcija atzīst, ka tas bija genocīds. Ankara šī vārda izmantošanu kategoriski noraida, un norāda, ka bojā gāja daudz mazāk armēņu.

Kas ir genocīds?

Terminu „genocīds” Otrā pasaules kara laikā ieviesa poļu-ebreju izcelsmes jurists Rafaels Lemkins. 1948.gadā ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma Konvenciju par genocīdu. Tajā genocīds definēts kā noziedzīgas darbības, kas „izdarītas ar nodomu pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku grupu.” Tajā laikā, 1949.gadā, intervijā ASV telekanālam CBS Lemkins šādi atbildēja uz jautājumu, kādēļ viņš sāka interesēties par genocīdu. „Es sāku interesēties par genocīdu, jo tas ir noticis tik daudz reižu. Tas notika ar armēņiem...” atteica Lemkins.

Savos darbos Lemkins vārdu „genocīds” attiecināja uz armēņu masveida iznīcināšana Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara laikā, tāpat kā nacistu īstenoto ebreju nogalināšanu un Staliņa režīma izraisīto golodomoru Ukrainā 30.gadu sākumā.

Armēnija: Genocīda atzīšana ir Turcijas morāls pienākums

Armēnija uzstāj, ka pirms 100 gadiem Osmaņu impērija, mūsdienu Turcijas priekštece, mērķtiecīgi iznīcināja pusotru miljonu armēņu.

Viņi tika deportēti uz Sīrijas tuksnesi vai citviet, kur tika nogalināti vai mira no bada. Armēņi genocīda sākumu piemin piektdien, jo 1915.gada 24. aprīlī Osmaņu impērijas varasiestādes Stambulā sāka arestēt armēņu intelektuāļus, kurus vēlāk nogalināja. Tolaik, sākoties karam, kurā pret brūkošo Osmaņu impēriju iesaistījās arī Krievija, turku propaganda armēņus dēvēja par sabotieriem un krievu piekto kolonnu.

Bēgļi un viņu pēcteči tagad dzīvo daudzās pasaules valstīs. Tiek lēsts, ka armēņu diaspora ir aptuveni 10 miljoni cilvēku, kas ir trīsreiz vairāk, nekā iedzīvotāju skaits pašā Armēnijā. Eksperti norāda, ka līdz ar to armēņu diasporas attieksme pret strīdu ar Turciju par genocīda jautājumi ir stingrāka, nekā pašā Armēnijā.

Erevāna uzstāj, ka tas ir Ankaras „morāls pienākums”  - atzīt genocīdu. „Genocīda atzīšana ir ļoti būtiska un svarīga, lai būtu daļa no civilizētās pasaules. Turcijai vajadzētu atzīt šo noziegumu, lai mēs varētu virzīties uz priekšu un atvērt jaunus apvāršņus šim reģionam un šeit dzīvojošajiem cilvēkiem," saka Armēnijas ārlietu ministra vietnieks Garens Nazarians.

Turcija: Upuru bija mazāk, nekā saka Armēnija; iebilst pret vārdu «genocīds»

Turcija vārdu „genocīds” kategoriski atsakās atzīt. Ankara piekrīt, ka represijās bojā gāja daudz armēņu, bet uzstāj, ka tas nebija pusotrs miljons, bet aptuveni 300 000. Ankara arī norāda, ka Osmaņu impērijas un Krievijas impērijas cīņā par kontroli Anatolijas austrumos Pirmā pasaules kara laikā bojā gāja arī daudz nevainīgu turku.

Un, kas nozīmīgi jautājumā par vārdu "genocīds", Turcija uzstāj, ka vardarbība nebija mērķtiecīgs mēģinājums ar nodomu iznīcināt armēņus.

Turcijas vēstnieks Latvijā Hairi Hairets Jalavs saka, ka „genocīds” ir juridisks termins un par tā piemērošanu būtu jālemj tiesai, nevis politiķiem.

Turklāt, Genocīda konvenciju pieņēma 1948.gadā, daudzus gadus pēc masu slepkavībām. Un konvenciju nevar piemērot ar atpakaļejošu datumu, argumentē vēstnieks:

„Tas ir iemesls, kādēļ mēs iebilstam vārda „genocīds” izmantošanai. Jo tas ir juridisks termins," saka Jalavs.

Aicinājumi uzņemties atbildību sanikno Turciju

Daudzus gadus Turcijā par armēņu genocīda pieminēšanu varēja nokļūt cietumā, kaut pēdējos gados cilvēki jūtas brīvāki par to runāt. Neskatoties uz asajiem paziņojumiem, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans Armēnijai ir izteicis līdzjūtību.

Premjers vēl nesen izmantoja vārdu „deportācijas". Bet paziņojumus, ka armēņu masveida iznīcināšana ir genocīds, Ankara uzskata par apvainojumu turku nācijai. Par vārda „genocīds” izmantošanu Turcijas asu kritiku nesen izpelnījās, piemēram, pāvests Francisks, Eiropas Parlamenta aicinājums notikušo atzīt par genocīdu. Piektdien par to gatavojas balsot Vācijas parlaments. ASV valdība šo vārdu ir vairījusies izmantot. Bet genocīdu pret armēņiem ir atzinušas vairāk nekā 20 valstis, starp tām Francija, Itālija, Beļģija, Krievija un Kanāda.

Turcija rīko savus pasākumus genocīda piemiņas aizēnošanai

Papildus eļļu ugunij pielej fakts, ka piektdien, kad notiek piemiņas pasākumi Armēnijā, arī Anakra uzaicinājusi vairāku valstu līderus uz pasākumiem Turcijā, lai pieminētu simts gadus kopš Gallipoli kampaņas sākuma Pirmajā pasaules karā. Toreiz turkiem izdevās atvairīt britu, austrāliešu un jaunzēlandiešu spēku mēģinājumu izlauzties cauri Dardaneļu šaurumam. Turcijā tā tiek uzskatīta par Osmaņu impērijas spēku ievērojamu uzvaru un pavērsiena punktu modernās Turcijas izveidošanā.

Pati Gallipoli kampaņa gan sākās 25.aprīlī, kas būtu sestdien. Armēnija apsūdzējusi Turciju, ka tā speciāli uzaicinājusi vairāku valstu līderus uz ceremoniju piektdien, lai mēģinātu novērst pasaules uzmanību no piemiņas pasākumiem Erevānā.

Robeža starp Turciju un Armēniju ir slēgta, nav arī diplomātisko attiecību. 2009.gadā abām pusēm sarunās izdevās parakstīt protokolus, lai šo situāciju labotu, taču, turpinoties savstarpējām apsūdzībām, tie tā arī netika ratificēti.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti