Izpostīta zeme, sagrautas ģimenes un aprautas dzīves, tomēr nezūdošs cīņas spars un apņēmība savu valsti atbrīvot no iebrucēju karaspēka. Pagājušas jau 100 dienas, kopš 24. februāra agrā rītā Krievijas karaspēks pēc Vladimira Putina pavēles neprovocēti iebruka Ukrainas teritorijā un uzsāka pilna mēroga karu. Buča, Irpiņa, Hersona, Harkiva un Mariupole – šie vārdi izskanējuši visā pasaulē.
“Šajās simt dienās krievi Mariupolē nogalināja 22 000 vietējo iedzīvotāju. Kas šodien ir krievu pasaule – tā ir iznīcināšana, tā ir slepkavošana un izlaupīšana,” norāda Mariupoles mērs Vadims Boičenko.
Patlaban nozīmīgākās kaujas norit Severodoneckā, Krievijas karaspēkam pūloties ieņemt stratēģiski nozīmīgo Luhanskas apgabala pilsētu.
Ukrainas amatpersonas vēsta, ka iebrucēji kontrolē lielu daļu pilsētas, tomēr valsts aizstāvji izvērš aktīvus pretuzbrukumus un notur aizsardzības pozīcijas. Luhanskas apgabala adminstrācijas vadītājs Serhijs Haidajs norāda, ka ukraiņi nekad neatzīs iebrucēju varu.
“Tautieši, ticot mūsu bruņotajiem spēkiem un mūsu aizstāvjiem, ticot mūsu uzvarai, es sapņoju, lai pienāk tas brīdis, kad varēšu pateikt saviem tautiešiem, pārfrāzējot ģenerāļa Radijevska vārdus – apgabals ir brīvs!”
Lai arī ceturtdien Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka iebrucēju karaspēks kontrolē 20% valsts teritorijas, viņš joprojām tautu uzrunā no Kijivas, sūtot vēstījumu visai pasaulei – ukraiņi nepadosies.
“Frakcijas vadītājs ir šeit. Prezidenta biroja vadītājs ir šeit, premjerministrs Šmihaļs ir šeit, Podoļaks ir šeit. Prezidents ir šeit. Mūsu komanda ir daudz lielāka. Šeit ir Ukrainas bruņotie spēki. Pats galvenais – šeit ir mūsu cilvēki.
Mēs esam aizstāvējuši Ukrainu jau simt dienu. Uzvara būs mūsu. Slava Ukrainai! Slava varoņiem!”
Vienlaikus Apvienoto Nāciju Organizācija uzsvērusi, ka šajā karā uzvarētāju nebūs – zaudēts pārāk daudz dzīvību, nodarīts pārāk liels posts.
Brīdī, kad Krievija 24. februārī sāka uzbrukumu Ukrainai, netrūka skeptiķu, kuri prognozēja, ka galvaspilsētu Kijivu okupanti varēs ieņemt dažu dienu laikā. Šo mērķi sasniegt tā arī neizdevās, un iebrucēja karaspēks vismaz no valsts ziemeļu daļas ir aizgājis. Tagad aktīvākās sadursmes notiek valsts austrumu un dienvidu daļā.
Taču, kā norādījis Zelenskis, šīs 100 dienas ir pierādījušas Ukrainas iedzīvotāju vienotību un spēcīgo garu, kas ir ļāvis apturēt otro spēcīgāko armiju pasaulē. Zelenskis atzīst, ka nesamierinoties ar šādu triecienu, Krievija savu naidu izlādē pret civilo infrastruktūru, ierakstot arvien jaunus noziegumus savā vēsturē.
“Krievijas armija izmanto visas tās rīcībā esošās militārās spējas un nemaz, nemaz neskaita cilvēkus. Īpaši ciniski tas ir tad, kad pirmajās līnijās ļoti bieži tiek sūtīti tie cilvēki, kuri ir iesaukti armijā no iepriekš okupētajām Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijām. Krievu karavīri ļoti bieži slēpjas aiz šo tā saukto mobilizēto mugurām.
Jo ilgāk turpinās karš, jo vairāk gļēvu, nožēlojamu un cinisku noziegumu Krievija ieraksta savā vēsturē.”
Kā paziņojusi Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova, ka pašlaik ir identificēti 90 Krievijas spēku kareivji, kuri ir iesaistīti kara noziegumu pastrādāšanā. Taču jaunākā informācija liecina, ka Krievijas spēki pēdējā laikā īpaši aktīvi veidojot diversantu grupas no Doneckas un Luhanskas apgabalu iedzīvotājiem, īpaši tādiem, kuri spēj runāt ukrainiski.
No otras puses, tiek saņemtas ziņas, ka abu apgabalu iedzīvotāji, kuri nonākuši Ukrainas spēku gūstā, nemaz nevēloties tikt apmainīti un atgriezties uz laiku okupētajās teritorijās.
Eiropas Savienība tikmēr oficiāli apstiprinājusi arī sesto sankciju paketi pret Krieviju. Tās iekļauj jau iepriekš daudz apspriesto naftas eksporta daļējo aizliegumu, trīs banku atslēgšanu no starptautiskās sistēmas SWIFT, kā arī paredz individuālās sankcijas pret vairākiem desmitiem cilvēku. Tāpat ES aptur trīs Krievijas valsts telekanālu apraidi – "RTR-Planeta", Rossija-24" un "Meždunarodnij TV-Centr".
Neilgi pēc sankciju stāšanās spēkā kompānijas “Yandex” akciju kurss, piemēram, nokritās par vairāk nekā 10 procentiem, bet sankciju sarakstā iekļautais kompānijas dibinātājs Arkādijs Voložs pameta uzņēmuma direktoru padomi un ģenerāldirektora amatu.
Kā norādījis Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības jautājumos Žuzeps Borels, Eiropa ir bijusi kopā ar Ukrainu visas šīs 100 dienas un būs kopā līdz pat uzvarai.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
