"Arī mākslinieki ir sportisti, jo mūsu dzīvesveids ir līdzīgs. Es tiešām ļoti cienu atlētus, basketbolistus, skrējējus....
Māksla gan nav sports, bet man liekas, ka to vajadzētu iekļaut olimpiskajās spēlēs, jo, ziniet - vienkārši izdzīvot kā māksliniekam - tas jau ir olimpiskais sasniegums," sacīja mākslinieks.
Viņam bija vajadzīgi divi mēneši un pieci līdzstrādnieki, lai realizētu krāsaino ekspresionisma stila grafiti, kas aizņem 250 kvadrātmetrus. Savukārt Marko 93 darbs vēl ir tapšanas procesā un ir redzams Parīzes mērijā.
"Te būs četri olimpiskie un paralimpiskie sportisti, un ir mazliet sirreāls visums ar ūdeni, it kā tā būtu Sēna, bet tas ir ceļš ar peldētāju un krāsām, kas ir spilgtas, lai mazliet pamodinātu cilvēku acis," stāstīja mākslinieks.
Tāpat kā augsta līmeņa sportistiem, arī māksliniekiem ir līdzīgas vērtības - atvērtība, tolerance un sevis pārspēšana. Un ielu māksla – kā vispieejamākā no mākslām – spēj to aiznest visplašākajai auditorijai.
Starp citu, māksla ir bijusi daļa no Olimpiskajām spēlēm – mākslas konkursi pirmo reizi tika īstenoti 1912. gada Olimpiskajās spēlēs Stokholmā, un medaļas tika piešķirtas piecās kategorijās: arhitektūra, literatūra, mūzika, glezniecība un tēlniecība. Bet 1948.gada spēlēs Starptautiskā Olimpiskā komiteja mākslas sacensības beidza.
