Hersonas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins norādījis, ka Dņepras labajā krastā šobrīd ir applūdušas 35 apdzīvotas vietas un zem ūdens atrodas vairāk nekā 3700 māju. Savukārt Krievijas okupētajā teritorijā applūdušas 14 apdzīvotas vietas.
Kopumā bez vēsts pazuduši ir vismaz 26 cilvēki.
Hersonas apgabalā ūdens līmenis turpina kristies, tomēr nokrišņi tuvākajās dienās palēninās ūdens līmeņa samazināšanos. Cilvēkiem joprojām tiek piegādāts dzeramais ūdens, pārtika un cita palīdzība. Kopumā izglābti vairāk nekā 2600 cilvēku. Cilvēku un dzīvnieku glābšana turpinās.
Lai gan riskanti un bīstami, tomēr glābti tiek arī tie, kas atrodas Krievijas okupētajā Hersonas apgabala daļā. Šiem izglābtajiem tas nozīmē ne tikai izglābšanu no katastrofas, bet arī izglābšanu no Krievijas okupācijas.
Daži izglābtie neslēpj prieku un asaras, izkļūstot no 15 mēnešus ilgās okupācijas. Viens no izglābtajiem iedzīvotājiem, sieviete Natālija, stāsta, ka jutusi milzīgu atvieglojumu.
"Tas bija grūti, ļoti grūti. Mūsu māju appludināja, mēs bijām kaimiņa mājā, otrajā stāvā. Arī tur sāka applūst. Tad gājām citur un arī tur applūda. Nebija ūdens, gāzes. Vai krievi mūs brīdināja par plūdiem? Jūs ko, jokojiet..? Nekādu palīdzību no viņiem es neredzēju. Emocijas, ieraugot mūsu puišus, bija kā sprādziens. Jūs nevarat iedomāties. Tas ir tāds atvieglojums. Ko lai es saku, esmu mājās," aizkustinājumu neslēpa Natālija.
No okupētā Olešku ciema izglābts arī kāds pensionārs ar radiniekiem.
Oleksandrs pastāstīja vairāk par izglābšanos: "Mums piezvanīja un teica, ka varam evakuēties. Jo ātrāk, jo labāk, viņi teica. Pieņēmām lēmumu un aizgājām. Pārkrustījāmies un devāmies. Mums vajadzēja 40 minūšu, lai nokļūtu līdz vietai, kur mūs vajadzēja gaidīt. Tad stāvējām un gaidījām kādas 30 minūtes, parādījās puiši, un tad jau kļuva vieglāk."
Tikmēr pati Krievija tās okupētajā plūdu skartajā teritorijā evakuē tikai Krievijas pasu īpašniekus. Uz to norāda Ukrainas armija.
Evakuāciju joprojām apdraud Krievijas īstenotās apšaudes. Apšaudot Hersonu, šodien ievainoti vismaz divi cilvēki. Abi ir brīvprātīgie.
Ukraina brīdina – kad tiks sasniegts kritiskais ūdens līmenis un evakuēti iedzīvotāji, gaidāms nākamais grūtākais posms – katastrofas seku likvidēšana. Par to, ka plūdu sekas būs ilgstošas, brīdina arī ANO. ANO Augstā komisāre bēgļu jautājumos Šabija Manto pauda: "Ūdens, sanitārija un higiēnas vajadzības ir prioritāte. Simtiem tūkstošu cilvēku nav pieejas drošam dzeramajam ūdenim, jo dambja rezervuārs kalpoja kā svarīgs ūdens resurss apkārtējiem reģioniem.
Ir arī bažas par sabiedrības veselību piesārņojuma dēļ – plūdu ūdeņos nonākusi mašīneļļa, pesticīdi, kanalizācija, kas neatkāpsies vēl vairākas dienas. Un šīs humanitārās sekas būs klātesošas vēl ilgi pēc tam, kad ūdens būs atkāpies."
Tikmēr frontē turpinās Ukrainas pretuzbrukuma darbības. Pēdējo divu dienu laikā vairākos Ukrainas austrumu un dienvidu sektoros ir notikušas nozīmīgas Ukrainas operācijas. Un ukraiņu spēki dažviet guvuši būtiskus panākumus. To atzīst britu izlūki. Dažviet pārrauta Krievijas pirmā aizsardzības līnija, tikmēr citviet progress bijis lēnāks. Jāatgādina, ka Krievija vairākus mēnešus dienvidos būvējusi dažādus nocietinājumus un vairākas aizsardzības līnijas. Krievijas okupantu rīcība uzbrukumu laikā bijusi dažāda. Dažas vienības veic manevru aizsardzības operācijas, bet citas haotiski pamet savas pozīcijas.
KONTEKSTS:
6. jūnija naktī Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos sabruka Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosts uz Dņepras upes. Tā rezultātā no HES ūdenskrātuves izplūda milzīgs daudzums ūdens, kas applūdināja desmitiem apdzīvoto vietu.
Ukrainas valdība vēsta, ka Kahovkas HES aizsprostu uzspridzināja Krievijas karaspēks, kas kontrolēja stratēģiski svarīgo objektu. Ukraina uzsver, ka notikušais vērtējams kā teroristu valsts pastrādāts kara noziegums. Ukrainai piekrīt arī rietumvalstu līderi, savukārt Krievijā valdošais režīms noliedzis jebkādu saistību ar Kahovkas HES iznīcināšanu.
