"Ja mēs ļausim tam turpināties laiku pa laikam, tad kādu dienu mūsu veiksme beigsies," sacīja Grosi.
Ceturtdien Krievijas raķešu triecienā tika bojāta pēdējā elektrolīnija, kas piegādāja elektroenerģiju Zaporižjas AES un stacija darbojas ar dīzeļģeneratoriem. Ceturtdien pēcpusdienā gan kļuva zināms, ka Zaporižjas AES elektroapgāde ir atjaunota.
Grosi sacīja, ka šī ir pirmā reize kopš pagājušā gada 23. novembra, kad spēkstacijai pilnībā pārrauta elektrības piegāde.
"Esmu pārsteigts par pašapmierinātību – jā, pašapmierinātību. Ko mēs darām, lai tas nenotiktu? Mēs esam IAEA, mums ir jārūpējas par kodoldrošību," sacīja Grosi. "Šī ir lielākā atomelektrostacija Eiropā. Ko mēs darām? Kā mēs varam sēdēt šeit šajā istabā un ļaut tam notikt? Tas nevar turpināties."
IAEA jau vairākas nedēļas novēro ūdens līmeni rezervuārā, kas nodrošina Zaporižjas AES ūdeni dzesēšanai.
IAEA ziņojumā teikts, ka kopš kara sākuma ūdens līmenis rezervuārā ir samazinājies un, lai gan tas nerada tūlītēju risku kodoldrošībai, tas var radīt nopietnas bažas, ja ūdens līmenis turpinās samazināties.
Kijiva šajā situācijā vaino Maskavu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicina noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju. Zelenskis sacīja, ka Krievija apzināti rada kritisku situāciju Ukrainas kodolenerģijas objektos.
Ukrainas prezidents telefonsarunā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu apsprieda iespēju turpināt izdarīt spiedienu uz Krieviju, tostarp ar sankcijām Krievijas kodolrūpniecībai.
"Šī trieciena rezultātā Zaporižjas atomelektrostacija atkal tika atslēgta no elektrotīkla. Šī ir kritiska situācija. Un Krievija apzināti rada šādas kritiskas situācijas mūsu kodolobjektos," teica Zelenskis.
"Tas vienkārši nozīmē, ka Krievija nevar būt uzticama sabiedrotā attiecībās kodolsfērā. Tas nozīmē, ka jo ātrāk Krievijas kodolrūpniecība tiks pakļauta sankcijām, jo pasaule būs drošāka."
KONTEKSTS:
2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks pēc iebrukuma Ukrainā okupēja Zaporižjas AES, kas ir lielākā atomelektrostacija Eiropā. AES, kas atrodas Ukrainas dienvidaustrumos, joprojām atrodas Krievijas kontrolē. Zaporižjas AES tikusi vairākkārt apšaudīta un cietusi no elektroapgādes traucējumiem. IAEA eksperti šādus incidentus konstatējuši teju ik dienas.
Starptautiskā atomenerģijas aģentūra iesaistījusies sarunās ar Kijivu un Maskavu par drošības zonas izveidošanu ap Zaporižjas AES, bet nesekmīgi.
Novembrī četras Ukrainas atomelektrostacijas tika uz divām dienām atslēgtas no ārējās barošanas avota. Kodolavārijas tika novērstas ar avārijas ģeneratoriem.
