Šonedēļ sākās Ķīnas parlamenta – Nacionālā tautas kongresa – ikgadējā sesija, kuras laikā izraudzīsies arī nākamo premjerministru.
Gandrīz 3000 Nacionālā tautas kongresa locekļu piektdien vienbalsīgi apstiprināja Sji Dzjiņpinu valsts prezidenta amatā vēl uz pieciem gadiem. Balsojumā nebija citu kandidātu, bet neviens no 2952 delegātiem neuzdrošinājās nobalsot pret Sji kandidatūru.
Sji ir kļuvis par vienu no ietekmīgākajiem mūslaiku Ķīnas līderiem un tiek salīdzināts ar Mao Dzedunu, kurš 1949. gadā proklamēja Ķīnas Tautas Republiku - komunistu pārvaldītu vienpartijas valsti - un vadīja valsti ceturtdaļgadsimtu.
Sji kļuvis par pirmo valsts vadītāju kopš Mao Dzeduna, kurš amatā pavadīs ilgāk par desmit gadiem.
2018. gadā Sji panāca, ka no Ķīnas konstitūcijas izsvītroja punktu, kas pilnvaru laiku prezidenta amatā ierobežoja uz diviem piecu gadu termiņiem. Šo ierobežojumu ieviesa 1982. gadā, lai nepieļautu, ka valsts vadītāja amatā pārāk ilgu laiku ir viens cilvēks.
Kopš stāšanās amatā 2012. gadā Sji pakāpeniski ir nostiprinājis savu varu un ap sevi sapulcējis tikai pašus lojālākos Komunistiskās partijas biedrus, bet viņa potenciālie oponenti ir pastumti malā.
Ķīnā prezidentam lielākoties ir ceremoniāla loma. Reāla vara ir kompartijas un militārpersonu vadītāja amatos, taču arī šos abus posteņus ieņem Sji.
Pērn oktobrī notikušajā partijas kongresā Sji vēlreiz apstiprināja Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra amatā. Līdz ar to Sji lauza tradīciju, ka Ķīnā reizi desmit gados mainās līderis. Tādējādi 69 gadus vecais politiķis lika saprast, ka viņš amatā varētu palikt līdz mūža beigām.
Nacionālais tautas kongress piektdien pārvēlēja Sji arī Centrālās militārās komitejas priekšsēdētāja amatā, kā arī iecēla jauno Ķīnas viceprezidentu Haņu Dženu un parlamenta priekšsēdētāju Džao Ledzji, kuri abi iepriekš bija Komunistiskās partijas augstākās lēmējinstitūcijas Politbiroja pastāvīgās komitejas locekļi.
Ķīnas parlamentam būs jāievēl arī nākamais premjerministrs, kurš stāsies divus termiņus nostrādājušā Li Kecjana vietā. Visticamāk, ka šajā amatā tiks iecelts Li Cjians, kurš ir tuvs Sji sabiedrotais.
Taču komentētāji norāda, ka premjers Li Cjians nebūs tik ietekmīgs kā viņa priekšgājēji, jo Sji ir ievērojami samazinājis valdības vadītāja pilnvaras.
Li Cjans ir līdzšinējais Šanhajas kompartijas vadītājs un arī viens no Sji uzticamākajiem aizbildņiem. Viņa loma būs atjaunot Covid-19 un Rietumu sankciju novājināto Ķīnas ekonomiku. Pagājušajā gadā ekonomika pieauga tikai par 3%, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem pēdējo gadu desmitu laikā.
"Viņa loma Covid skartajā Šanhajā bija pretrunīga. Bet tagad mēs zinām, ka viņš īstenoja šo politiku centrālās valdības vadīts. Taču, kas attiecas uz ekonomiskā situāciju, te viņš bija populārs, īpaši privātā sektora aprindās.
Bet vissvarīgākais ir tas, ka tagad viņš būs spējīgs darboties plašāk, ja to vēlēsies Sji Dzjiņpins, ar kuru viņam ir labas attiecības," spriež Čens Lī, Ķīnas elites politikas eksperts Brūkingsa institūtā Vašingtonā.
Ķīna, kas Sji Dzjiņpina valdīšanas laikā kļūst arvien autoritārāka, patlaban piedzīvo sarežģītas attiecības ar demokrātisko pasauli. Arī attieksmē pret Krievijas sākto karu Ukrainā Pekina ieņem Krieviju atbalstošu lomu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija viens no pirmajiem ārvalstu līderiem, kas apsveica Sji viņa trešajā pilnvaru termiņā. Abas ir noslēgušas "bezierobežojumu" partnerattiecības.
Eksperti norāda, ka trešajā termiņā Sji būs jākoncentrējas uz ekonomikas atdzimšanu, bet, ja turpināsies stingrāka valsts kontrole pār privāto sektoru un konfrontāciju ar Rietumiem, izredzes gūt panākumus nebūšot iepriecinošas.
Ķīnas Nacionālā tautas kongresa ikgadējā sesija turpināsies līdz pirmdienai, kad to noslēgs Sji uzruna parlamenta locekļiem.
