10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa (teksta tiešraides arhīvs)

Krievijas karaspēka vienības 15. dienu turpina uzbrukumu Ukrainai, kur Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvirzījis par savu mērķi panākt demokrātiski ievēlētās valdības maiņu. Ukrainas bruņotie spēki un iedzīvotāji sīvi pretojas iebrucējiem. Tikmēr dažādu valstu valdības un privātas kompānijas izvērš aizvien jaunas sankcijas pret Krieviju. Šodien iecerēti seši humānie koridori civiliedzīvotāju evakuācijai, tomēr krievu spēki iepriekš apšaudījuši šos koridorus, tāpēc ukraiņu pusē valda neuzticēšanās.

ĪSUMĀ:

  • Turcijā notikusi Krievijas un Ukrainas ārlietu ministru tikšanās, kas ir pirmā tik augsta līmeņa abu pušu amatpersonu sanāksme kopš kara sākuma. Būtisku progresu šajās sarunās nav izdevies panākt.
  • Eiropas Savienības valstu līderi pulcējušies uz sanāksmi Versaļā, lai spriestu par atbalstu Ukrainai.
  • Ukrainas prezidents paziņojis, ka vakar no kauju skartajām teritorijām evakuēti ap 35 000 civiliedzīvotāju.
  • Arī šodien atvērs vairākus humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Krievijas uzbrukuma skartajām pilsētām. 
  • Naktī uz ceturtdienu Krievijas spēki veikuši kārtējos uzlidojumus Ukrainas pilsētām. Sīvas kaujas turpinās Mariupolē, Harkivā un Kijivas pievārtē.
  • Teksta tiešraides sākums šeit.

10.03.2022 23.44

"Apsēstība, ar kādu Krievijas amatpersonas fantazē par neeksistējošiem bioloģiskiem un ķīmiskiem ieročiem vai apdraudējumiem Ukrainā, ir ļoti satraucoša un varētu liecināt, ka Krievija gatavo šausminošu "viltus karoga" operāciju. Šis tvīts ir tā piefiksēšanai," norādīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

Krievijas puse pēdējās dienās nākusi klajā ar apsūdzībām, ka ASV finansējuši pētījumus Ukrainā, lai attīstītu bioloģiskos ieročus. Par to klāstīja arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš šodien Turcijas pilsētā Antaljā tikās ar Kulebu.

Bažas par to, ka Krievija varētu izmantot Ukrainā ķīmiskos ieročus, pauda arī Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa. Par to brīdināja arī ASV, kas kategoriski noraida Maskavas apgalvojumus.


10.03.2022 23.20

Kompānijas "Sony", "Warner Music" un "Universal Music", kuras kontrolē vairāk nekā 70% pasaules mūzikas tirgus, pavēstīja par savas darbības apturēšanu Krievijā, ziņoja BBC.

Uzņēmumi vēstīja par darījumu apturēšanu Krievijā, vienlaikus uz nenoteiktu laiku saglabājot darbiniekiem algas. Tāpat tie solījuši turpināt sekot līdzi norisēm Krievijā, kā arī atbalstīt pasaules centienus humānās palīdzības sniegšanā Ukrainas bēgļiem un valstī palikušajiem.


10.03.2022 22.25

"Mums ir jāaptur Putina kara mašīna, viņa barbariskais karš pret ukraiņu tautu, iedzīvotāju, sieviešu, bērnu, māju bombardēšana. Ar sankcijām pret Putina režīmu ir jāvēršas daudz ātrāk, daudz plašāk," medijiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), ierodoties uz Eiropadomes sēdi Parīzē.

Kariņš ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.

10.03.2022 22.10

No Kijivas apkārtnes un Sumu pilsētas un tās apgabala pēdējās 2 dienās evakuēti vairāk nekā 80 000 cilvēku, paziņojusi Ukrainas valdība. No Sumu pilsētas un tās apgabala evakuēti vairāk nekā 60 000 cilvēku, bet aptuveni 20 000 evakuēti no rajoniem uz ziemeļrietumiem no Kijivas.


10.03.2022 21.31

Pēc šodienas Krievijas un Ukrainas ārlietu ministru sarunām Turcijas pilsētā Antaljā ir skaidrs – nekādas piekāpšanās no Krievijas prezidenta Vladimira Putina puses, kurš pret savu kaimiņvalsti izvērsis karu, nav. Tādu uzskatu Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš.

Viņš arī sacīja, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nav lēmumu pieņēmējs, taču Ukrainai, kuru 10. marta tikšanās laikā pārstāvēja ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, tajās jāpiedalās, citādi viņi potenciāli palaistu garām iespēju novērst zvērības.

Taču sagaidīt labu iznākumu no sarunām – maz ticams,

uzskata Kažociņš.


10.03.2022 20.40

Ukrainas Korupcijas novēršanas aģentūras vadītājs Oleksandrs Novikovs nosūtījis "pateicības vēstuli" Krievijas aizsardzības ministram Sergejam Šoigu par gadiem ilgo ieguldījumu Krievijas militārā budžeta izzagšanā, kas tagad ievērojami atvieglo Ukrainas cīņu pret Krievijas okupantiem.

"Aģentūra izsaka patiesu pateicību Krievijas aizsardzības ministram Sergejam Šoigu par neatsveramo ieguldījumu tajā, ka līdzekļi un resursi, ar ko bija paredzēts nodrošināt Krievijas uzbrukumu Ukrainai, tika izzagti vēl posmā, kad Krievija koncentrēja savus spēkus pie abu valstu robežas," rakstīts vēstulē.

"Piedaloties metodiskā, sistēmiskā un ilglaicīgā militārā potenciāla attīstībai paredzēto Krievijas Federācijas budžeta līdzekļu izlaupīšanā, Šoigu un citas aizsardzības nozares amatpersonas veicināja ātrāku okupantu iznīcināšanu uz suverēnās Ukrainas zemes."


10.03.2022 19.49

Krievijas iedzīvotājiem liegta iespēja kārtot TOEFL un IELTS testus, kas apliecina angļu valodas zināšanas. Šo testu nokārtošana nepieciešama, lai iestātos daudzās ASV un Eiropas augstskolās.


10.03.2022 19.45

Eiropas Savienības ārlietu vadītājs Žuzeps Borels secina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar iebrukumu Ukrainā ir tikai stiprinājis Eiropas vienotību.

"Mēs esam vienotāki nekā jebkad agrāk. Putins domāja, ka viņš iekaros Ukrainu. Viņš izgāzās. Viņš domāja, ka izdosies sašķelt mūs. Viņš izgāzās. Viņš domāja, ka vājinās transatlantisko aliansi, un viņš izgāzās. Tagad viņam ir jāizbeidz karš."


10.03.2022 18.44

Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs komentējis Krievijas prasības par Ukrainas kapitulāciju.

"Es iesaku katram Krievijas karavīram doties turpat, kur tika pasūtīts Krievijas karakuģis. Aicinu padoties Ukrainas gūstā, kamēr vēl nav par vēlu. Kas attiecas uz kapitulāciju – Ukraina ar sapratni pieņems Krievijas kapitulāciju," raksta Reznikovs.


10.03.2022 18.15

Krievijas miljardieris, uzņēmuma "Noriļskas niķelis" vadītājs Vladimirs Potaņins aicinājis Krievijas valdību atturēties no pārsteidzīgiem soļiem, lemjot par iespēju nacionalizēt no Krievijas tirgus aizejošo Rietumu firmu īpašumus.

"Tas atmetīs mūs 100 gadu senā pagātnē, 1917. gadā, un šāda soļa sekas – globālu neuzticību Krievijai no investoru puses – mēs izjutīsim vēl daudzas desmitgades," brīdina Potaņins, kura īpašumu vērtība tiek lēsta uz 27 miljardiem dolāru.

"Daudzu uzņēmumu lēmums par darbības apturēšanu Krievijā bija, es teiktu, nedaudz emocionāls un tika pieņemts pēc bezprecedenta spiediena no sabiedriskās domas. Tādēļ, visticamāk, viņi atgriezīsies. Un es viņiem saglabātu šādu iespēju," vēsta Potaņins.

"Noriļskas niķelis" ir vadošais niķeļa un pallādija ražotājs pasaulē. Tas ražo arī platīnu un citus vērtīgos metālus.


10.03.2022 17.15

Gruzijas cietumā ieslodzītais bijušais valsts līderis Mihails Saakašvili paziņojis, ka pārtrauc 20 dienas ilgušo badastreiku. Viņš skaidro, ka šajā situācijā, kad Krievija ir iebrukusi Ukrainā, ikvienam nepieciešams mobilizēt visus spēkus un neizrādīt vājumu.

Saakašvili ir ciešas saites ar Ukrainu, jo pēc padzīšanas no Gruzijas viņš vairākus gadus nodzīvoja Ukrainā, kur pat bija iecelts par Odesas apgabala gubernatoru.

Pagājušā gada oktobrī Saakašvili atgriezās Gruzijā, kur tagadējā vara viņu nekavējoties apcietināja.

Saakašvili vēsta, ka Kijiva tagad ir brīvās pasaules centrs un Volodimira Zelenska vadībā ukraiņi uzvar šajā karā.


10.03.2022 17.06

Ukrainas parlamenta pārstāve Ludmila Deņisova vēsta, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainā nogalināts vismaz 71 bērns, vairāk nekā 100 ir ievainoti.


10.03.2022 17.02

Par lēmumu pārtraukt darbību Krievijā un Baltkrievijā paziņojis finanšu uzņēmums "Western Union", kura galvenais bizness ir naudas pārskaitījumu apkalpošana.


10.03.2022 16.37

Krievijas iebrukums Ukrainā ir lielākais militārais konflikts, kuru Eiropa ir pieredzējusi kopš Otrā pasaules kara beigām.

Krievija februārī sāka plaša mēroga karu Ukrainā, pielietojot savu pārsvaru dažādu ieroču sistēmās un smagajā kaujas tehnikā, tomēr Ukraina ir spējusi veiksmīgi pretoties un nodarīt ievērojamus zaudējumus uzbrucējam.

LSM.lv piedāvā apskatu, kādus ieročus karā pret Ukrainu izmanto Krievija un kā ukraiņi pretojas iebrucējiem.


10.03.2022 15.29

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs informē, ka okupantiem neizdodas aplenkt galvaspilsētu Kijivu, jo tas neesot iespējams, tāpat kā ieņemt Kijivu neesot iespējams, jo gan pilsētā, gan pie tās darbojoties pietiekami lieli ukraiņu spēki, kas iznīcina ienaidnieku. Taču Krievijas karaspēks nerimstas bombardēt Kijivu no gaisa.


10.03.2022 15.06

Igaunija ir pārtraukusi tūristu vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, ziņo ERR.ee. Pašlaik vīzas tiek izsniegtas tikai tiem Krievijas pilsoņiem, kas dodas pie radiniekiem Igaunijā. Šāda kārtība būs spēkā, kamēr netiks izbeigts Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Līdzīgus ierobežojumus Krievijas pilsoņiem ieviesušas arī citas Eiropas valstis, piemēram, Latvija, Lietuva, Čehija un Norvēģija.


10.03.2022 15.04

Kijivas mērs Vitālijs Kļičko vēsta, ka puse galvaspilsētas iedzīvotāju ir pametuši pilsētu, pašlaik Kijivā palikuši mazāk nekā divi miljoni iedzīvotāju.


10.03.2022 14.48

Dānijas, Zviedrijas un Somijas vadošie laikraksti paziņojuši, ka publicēs rakstus krievu valodā, lai Krievijas iedzīvotāji varētu uzzināt patiesību par Ukrainā un Krievijā notiekošo.

Iniciatīvai pievienojušies laikraksti "Politiken" (Dānija), "Dagens Nyheter" (Zviedrija) un "Helsingin Sanomat" (Somija).

Katru dienu tie plāno iztulkot un publicēt vienu līdz trīs rakstus krievu valodā. Šāds lēmums pieņemts, jo Krievijas varasiestādes slēgušas neatkarīgos medijus, piemēram, TV kanālu "Doždj" un radiostaciju "Eho Moskvi".

"Krievijas mātēm ir jāzina, ka viņu dēli tiek sūtīti uz nezināmām vietām, ka tiek nogalināti un ievainoti nevainīgi civiliedzīvotāji, ka diviem miljoniem ukraiņu nācies bēgt no savas dzimtenes, ka miljoniem ukraiņu bērnu atņemta viņu bērnība," teikts laikrakstu galveno redaktoru paziņojumā.


10.03.2022 14.39

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēsta, ka Krievijas okupācijas spēki mēģina pazemot ukraiņus, rādot, kā aplenkto pilsētu iedzīvotāji saņem Krievijas piegādātos pārtikas un ūdens sūtījumus.

"Krievijas karaspēks jau izraisījis humāno katastrofu. Bet viņiem tā ir tikai daļa no plāna. Viņi grib pazemot mūsu cilvēkus, lai tie uz ceļiem saņemtu maizi un ūdeni no okupantu rokām. Lai ukraiņi varētu glābt dzīvību, tikai aizbraucot uz okupēto teritoriju vai Krieviju. Tādēļ viņi bloķē Mariupoli un citas pilsētas.

Okupanti apzināti organizē šo ņirgāšanos, lai sagādātu materiālu savas propagandas izplatītājiem. Tikai tādēļ. Vienkārši izdzimteņi," secina Zelenskis.

Ukrainas prezidents brīdina, ka Krievijas propagandas izplatītāji agri vai vēlu tiks saukti pie atbildības tāpat kā tie, kas nomet bumbas uz nevainīgu civiliedzīvotāju galvām.


10.03.2022 14.31

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzdevis valdībai izstrādāt Krievijas okupācijas spēku uzbrukumā sagrauto Ukrainas pilsētu atjaunošanas programmu.

"Katrai cietušajai pilsētai tiks izveidota īpaša programma. Čerņihiva un Sumi, Ahtirka un Žitomira, Izjuma, Mariupole un visas pilsētas, ko skāris ļaunums, nākotnē izdzēsīs Krievijas iebrukuma pēdas. Labākie arhitekti. Labākās kompānijas. Labākie projekti. Katrai pilsētai!" sola Zelenskis.


10.03.2022 14.16

Ziņu aģentūra "AFP" vēsta, ka Krievijas okupācijas spēki ir pietuvojušies Ukrainas galvaspilsētas Kijivas ziemeļaustrumu robežai. Ukrainas karavīri žurnālistiem stāstījuši par sīvām kaujām Skibinas ciemā pie galvaspilsētas robežas. "AFP" žurnālisti arīdzan redzējuši apšaudi ar "Grad" raķetēm Veļika Dimerkas ciemā aptuveni piecus kilometrus no galvaspilsētas. Krievijas karaspēka vienības jau kara pirmajās dienās sasniedza Kijivas pievārti, bet pēc tam Ukrainas armijai izdevies sekmīgi atvairīt uzbrukumus.


10.03.2022 14.05

Nevaram izslēgt, ka karš Ukrainā tiks iesaldēts, LTV ziņu speciālizlaidumā sacīja bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Dalbiņš.

Konflikta iesaldēšana, pēc viņa teiktā, nozīmētu, ka Krievijas karavīri paliek Ukrainas teritorijā. Šāds lēmums Krievijai prasītu daudz resursu, lai teritoriju noturētu, tomēr redzams, ka uz priekšu sauszemē arī agresors netiek.

Dalbiņš norādīja, ka, virzoties pa sauszemi, Krievijas spēki saņem smagus prettriecienus. Tādējādi redzams – Krievijas spēki pārrēķinājās, domājot, ka Kijivu iekaros trīs dienās.

Dalbiņš sacīja, ka Krievijas spēki tagad mēģina cīnīties ar necilvēcīgām metodēm.

"Pret civiliedzīvotājiem tiek vērsts terors, lai iebiedētu un radītu apstākļus, ka viņu alkas pēc brīvības un neatkarības tiek sagrautas," sacīja bijušais NBS komandieris.


10.03.2022 14.03

Atbalsta centru bēgļiem no Ukrainas varētu atvērt arī Cēsīs, un par šādu soli interesējas arī citas pašvaldības, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pastāstīja iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!).

Pašlaik šāds atbalsta centrs darbojas Rīgā, Kongresu namā, bet cilvēku lielā pieplūduma dēļ galvaspilsētā pirmdien, 14. martā, tiks atvērts vēl viens atbalsta centrs. Tas atradīsies bijušajā Rīgas Tehniskās universitātes ēkā Vecrīgā.


10.03.2022 13.39

Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins slēgto "McDonald’s" restorānu vietā aicinājis izveidot ātrās ēdināšanas tīklu "Pie tēvoča Vaņas".

"McDonald’s, 100% Krievijas izejvielu, paziņoja par slēgšanu. Nu labi, slēdziet! Tikai rītdien tur vietā jābūt nevis "McDonald’s", bet "Pie tēvoča Vaņas". Darba vietas jāsaglabā, bet cenas jāsamazina," apgalvo Volodins.

Krievijas ekonomisti gan norāda, ka Krievijai būs ļoti grūti aizpildīt robus ekonomikā, ko radījusi Rietumu uzņēmumu aiziešana no Krievijas tirgus.


10.03.2022 13.25

Krievijā populārā dziedātāja Alla Pugačova noliegusi, ka devusies trimdā no Krievijas. Viņa izplatījusi paziņojumu "Instagram" kontā, reaģējot uz Krievijas pareizticīgās baznīcas garīdznieka Andreja Tkačova apgalvojumiem par Pugačovas aizbraukšanu. "Vai pamanījāt, kā gaiss attīrījies: Pugačova uz visiem laikiem pametusi Krieviju. Ak Dievs, kā es to gaidīju!" priecājās Tkačovs.

Pugačova savā paziņojumā vēsta: "Par ātru sapriecājies, Andrjuša! Brīvdienas, atvaļinājums un ārstēšanās neskaitās emigrācija. Atgriezīšos, tiksim skaidrībā. Aiziešu uz tavu baznīcu, palūgšos par tevi. Zaimotājs!"

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by ALLA PUGACHEVA (@alla_orfey)


10.03.2022 13.05

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paudis neizpratni par starptautisko nosodījumu, ko izraisīja Ukrainas pilsētas Mariupoles dzemdību nama apšaudīšana. Lavrovs apgalvo, ka šajā namā bijusi izvietota "ukraiņu nacionālistu" bāze.

"Mēs ne jau pirmo reizi dzirdam patētiskus kliedzienus par tā sauktajām "zvērībām", ko pastrādā Krievijas bruņotie spēki. Pirms trim dienām ANO Drošības padomes sēdē mūsu delegācija iesniedza faktus, ka šo dzemdību namu jau sen sagrābuši bataljona "Azov" un citi radikāļu kaujinieki, izdzinuši visas grūtnieces, medmāsas, visu personālu. Tā bija ultraradikālā bataljona "Azov" bāze," apgalvo Lavrovs.

Ukrainas amatpersonas noraida šos apgalvojumus un vēsta, ka Krievijas uzbrukumā ievainoti 17 civiliedzīvotaji, trīs ir gājuši bojā, no tiem viens bija bērns.


10.03.2022 13.02

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba vēsta, ka ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu apspriedis uguns pārtraukšanu uz 24 stundām, bet šajā jautājumā nav izdevies panākt vienošanos. "Mums neizdevās sasniegt progresu, jo šķiet, ka Krievijā par to lēmumus pieņem pavisam citas personas," atzina Kuleba.


10.03.2022 12.56

Krievijas Ārlietu ministrija ceturtdien paziņoja, ka Krievija vairs nepiedalīsies Eiropas Padomes darbā. Eiropas Padome jau pirms divām nedēļām, kad sākās Krievijas uzbrukums Ukrainai, nolēma apturēt Krievijas līdzdalību šajā organizācijā.

1949. gadā dibinātā Eiropas Padome apvieno gandrīz visas Eiropas valstis (organizācijā ir 47 dalībvalstis). Organizācijas mērķis ir stiprināt cilvēktiesības, demokrātiju un likuma varu Eiropā.

Krievijas amatpersonas norāda, ka Krievija pēc izstāšanās no Eiropas Padomes vairs nepakļausies Eiropas Cilvēktiesību tiesas jurisdikcijai, tādējādi Krievijas pilsoņiem vairs nebūs iespēju vērsties Strasbūras tiesā ar sūdzībām pret Krievijas valsti.


10.03.2022 12.29

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apsūdz Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā "dzīvo vairogu". Viņš sola, ka Krievija turpināšot nodrošināt humānos koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukraina gan norāda, ka Krievija netur savus solījumus un turpina apšaudes.

Lavrovs arīdzan apgalvo, ka "speciālā militārā operācija" Ukrainā notiekot saskaņā ar plānu. Tas ir pretrunā ziņām, ka Maskava bija plānojusi salauzt Ukrainas pretestību pāris dienu laikā. Lavrovs nosodījis Rietumu ieroču piegādes Ukrainai.


10.03.2022 12.15

Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova tikšanās laikā nav izdevies vienoties par pamieru, preses konferencē paziņojis Dmitro Kuleba.

Tāpat Kuleba atklāja, ka abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem.  

Kuleba piebilda: "Esmu gatavs turpināt šo sadarbību ar mērķi izbeigt karu Ukrainā, apturot civiliedzīvotāju ciešanas un atbrīvojot mūsu teritorijas no krievu okupantiem." Ukrainas ārlietu ministrs pauda gatavību vēlreiz tikties ar Lavrovu, "ja būs izredzes uz konstruktīvu diskusiju un risinājumu meklēšanu".


10.03.2022 11.51

Lielbritānija noteikusi sankcijas pret Anglijas Premjerlīgas futbola kluba "Chelsea FC" īpašnieku Krievijas miljardieri Romānu Abramoviču, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ziņo BBC. 

Abramovičs ir viens no septiņiem oligarhiem, pret kuriem piemērotas jaunās sankcijas, kas paredz līdzekļu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumu. 

Sankcijas noteiktas arī Krievijas enerģētikas giganta "Rosneft" vadītājam Igoram Sečinam un miljardierim Oļegam Deripaskam, abi uzskatīti par Krievijas līdera Vladimira Putina sabiedrotajiem.  

Britu sankcijas vērstas arī pret "Gazprom" vadītāju Alekseju Milleru, bankas "VTB" vadītāju Andreju Kostinu, uzņēmuma "Transņeftj" vadītāju Nikolaju Tokarevu un bankas "Rossija" vadītāju Dmitriju Ļebedevu.

Lielbritānijas valsts kases publicētajā dokumentā Abramovičs raksturots kā "prokremlisks oligarhs", lai arī pats Abramovičs iepriekš noliedzis ciešas finansiālas saites ar Putinu vai Kremli, vēsta BBC.

Romāns Abramovičs

Abramovičs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka nolēmis pārdot futbola klubu "Chelsea FC". Viņš paziņoja, ka uzdevis izveidot labdarības fondu, lai kluba pārdošanas rezultātā iegūto naudu varētu atvēlēt palīdzībai Ukrainas kara upuriem.

Abramovičs kļuva par "Chelsea FC" īpašnieku 2003. gadā, nopērkot klubu par 140 miljoniem mārciņu. Viņa valdīšanas laikā "Chelsea" piecas reizes kļuva par Anglijas Premjerlīgas čempioniem un divreiz triumfēja arī UEFA Čempionu līgā.


10.03.2022 11.24

Ukraina ceturtdien paziņojusi par septiņu humānās palīdzības koridoru atvēršanu civiliedzīvotāju evakuācijai no Krievijas uzbrukuma pārņemtajām pilsētām, atsaucoties uz Ukrainas premjerministra vietnieci Irinu Vereščuku, ziņo "Unian" un raidsabiedrība BBC.

Vairāki humānās palīdzības koridori tiks atvērti Sumu reģionā, kas civiliedzīvotājus vedīs uz Poltavu. Tāpat būs iespējams evakuēties no smagu kauju skartās Mariupoles virzienā uz Zaporižju. Vienlaikus koridorus atvērs no Volnovahas virzienā uz Pokrovsku, no Izjumas, kā arī no Kijivas apgabala pilsētām – Bučas, Vorzeļas, Borodjankas un Irpiņas – virzienā uz Kijivu.

Vereščuka norādīja, ka cilvēki, iespējams, varēs evakuēties, izmantojot arī privātos transportlīdzekļus.

Humānie koridori ir zonas, kurās militārā darbība uz laiku ir apturēta, lai nodrošinātu civiliedzīvotāju drošu pārvietošanos.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš paziņoja, ka vakar caur trim humānās palīdzības koridoriem izdevies evakuēt ap 35 000 cilvēku. 

Pagājušajā nedēļas nogalē gan Krievijas spēki vairākkārt neturēja solījumu par īslaicīgu pamieru evakuācijas laikā, kas ukraiņus dara bažīgus.


10.03.2022 11.05

Turcijas pilsētā Antaljā sākusies Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas tikšanās. Sarunas notiek pēc Turcijas ārlietu ministra Mevlita Čavušolu ielūguma. Pirms Kulebas un Lavrova sarunām ar katru no viņiem atsevišķi tikās Čavušolu.

Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas tikšanās Turcijā. Attēls ilustratīvs.

 


10.03.2022 10.30

Vakardienas uzbrukuma rezultātā Mariupolē, kad Krievijas spēki raidīja triecienus pilsētas dzemdību namam, bojā gājuši trīs cilvēki, tostarp viens bērns, bet ievainoti 17 cilvēki, ziņo BBC un "Unian".

Pilsētas dome norādījusi, ka Krievijas karaspēks "mērķtiecīgi un nesaudzīgi iznīcina Mariupoles civiliedzīvotājus".


10.03.2022 10.19 

ASV Kongresa Pārstāvju palāta atbalstījusi 13,6 miljardu ASV dolāru piešķiršanu Ukrainai. Likumprojekts nodots Senātam, kura līderi cer to apstiprināt bez liekas kavēšanās.  

Likumprojektā paredzēti četri miljardi dolāru palīdzībai Ukrainai un citām Austrumeiropas valstīm Ukrainas kara bēgļu krīzes risināšanai.

Teju septiņi miljardi dolāru paredzēti ASV bruņojumam Ukrainai un tās sabiedrotajiem, kā arī lai finansētu ASV karavīru un bruņojuma nosūtīšanu tagad un nākotnē, lai reģionā aizsargātu NATO dalībvalstis. 


10.03.2022 10.16

Krievija karo ne tikai ar tankiem, bet arī informatīvi, tādēļ žurnālistam pašlaik ir ļoti svarīgi palikt Ukrainā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja žurnāliste Alena Solomonova, kura atrodas Odesā.

Viņa norādīja, ka ir ļoti daudz viltus ziņu par notiekošo Ukrainā. "Tādēļ esam šeit, lai izstāstītu patiesību, kas faktiski notiek mūsu pilsētā. Lai jūs saprastu, cik tie feiki ir milzīgi," sacīja žurnāliste. Krievijas puse ziņojot, ka Odesa tiek bombardēta un iedzīvotāji slēpjas metro, nevis ka [ukraiņu] armija viņus aizstāv un pilsētā karadarbība nenotiek. Žurnāliste uzsvēra, ka Odesā vispār nav metro. "Un šādas ziņas tiek sniegtas. Mēs esam šeit, lai stāstītu patiesību, kas notiek," uzsvēra Solomonova. 


10.03.2022 10.14

Ārvalstu uzņēmumi turpina apturēt darbību Krievijā un valsti pamest pēc tās iebrukuma Ukrainā. Tomēr ir vairākas kompānijas, kas izvēlas palikt Krievijā, šo uzņēmumu sarakstā ir arī Latvijas datortehnikas un elektronikas preču vairumtirgotājs "Elko Grupa". 


10.03.2022 10.10

Krievijas karaspēks naktī uz ceturtdienu atkal apšaudījis un bombardējis Harkivas dzīvojamos rajonus un apgabala ciemus, vēsta "Ukrainska pravda" un "Unian". Harkivas centrā bombardēšanas rezultātā aizdegās tirdzniecības centrs.

No Harkivas netālu esošajā Slobožanskas ciemā šāviņš trāpījis dzīvojamā mājā, kur nogalināti četri cilvēki, tostarp arī divi bērni, ziņoja Harkivas apgabala ārkārtējo situāciju dienests.

"Ienaidnieks ar jaunu spēku šonakt apšaudīja un bombardēja Harkivas dzīvojamo namu [kvartālus] un apgabala lauku apdzīvotās vietas," teikts paziņojumā.

Diennakts laikā glābēji vairāk nekā 30 reižu devušies likvidēt ugunsgrēkus un pārmeklēt sagrauto ēku drupas. Kopumā iesaistīti vairāk nekā 200 ārkārtas situāciju dienesta darbinieku. Harkivā glābēji, brīvprātīgie un komunālo dienestu darbinieki turpina novākt dzīvojamo namu un administratīvo ēku drupas. Ārkārtējo situāciju dienesta vienības turpina neitralizēt nesprāgušos artilērijas šāviņus.

Vairāku sauszemes un gaisa uzbrukumu rezultātā Harkivā iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi, kā arī  cietuši vairāki civiliedzīvotāji, informēja Harkivas apgabala policijas komunikācijas nodaļa.


10.03.2022 09.21

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba ieradies Turcijā, kur paredzēta viņa tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

Kuleba ir paziņojis, ka cer uz konstruktīvu sarunu ar Lavrovu, bet neesot gatavs no viņa uzklausīt Krievijas propagandas atreferējumus.


10.03.2022 09.01

Ukrainas karaspēks uzsācis pretuzbrukumu, lai aizstāvētu galvaspilsētu Kijivu no krievu spēkiem, atsaucoties uz Ukrainas iekšlietu ministra vietnieku Vadimu Denisenko, vēsta BBC un "Unian".

Denisenko norādīja, ka Kijivā bijusi "diezgan grūta" nakts. Ukrainas armija esot uzsākusi pretuzbrukumu netālu no Kijivas, uzbrūkot Krievijas kaujas tehnikai.

Kijivas rietumu pievārtē rīta pusē arī dzirdamas artilērijas apšaudes, pastāstīja Denisenko. 

Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs paziņojis, ka Krievijas spēki turpina "uzbrukuma operāciju", cenšoties aplenkt Kijivu.


10.03.2022 08.40

Ņemot vērā ukraiņu milzīgo saliedētību un apņēmību, neizskatās, ka Ukraina būtu gatava piekāpties kādam no Krievijas uzstādījumiem. To, komentējot šodien Turcijā gaidāmo Ukrainas un Krievijas ārlietu ministru tikšanos, sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis.

Pētnieks skaidroja, ka būtiski ir tas, ka sarunas starp Ukrainu un Krieviju par iespējamu kara izbeigšanu pirmo reizi notiek augstāku amatpersonu līmenī. Tomēr vajadzētu piesardzīgi prognozēt sarunu iznākumu, jo "Krievija jau kopš pirmās dienas uzstāj uz to pašu iznākumu", norādīja Vargulis. 

Pētnieks arī norādīja, ka šī tikšanās ir būtiska, jo tā notiks NATO dalībvalstī – Turcijā, kas skaidri paudusi savu nostāju un nosodījusi Krievijas rīcību. 


10.03.2022 07.42

Latvijā līdz šim ieceļojuši 4300 bēgļu no Ukrainas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Daļa no ieceļotājiem neplāno palikt Latvijā. Daļai trūkst ceļošanai nepieciešamo dokumentu – tādu bijuši vairāk nekā 80 cilvēki, kuriem palīdzēts.

Savukārt uz vietas centrā bēgļiem atbalsts sniegts vairāk nekā 1100 personām, kā arī 631 izmitināta tūrisma mītnēs.

Latvijā ieceļo arī Krievijas pilsoņi, kuriem ir uzturēšanās atļaujas. Pujāts norādīja, ka šo cilvēku skaits ir mērāms desmitos.


10.03.2022 07.40

Krievijas kara lidmašīnas naktī veikušas triecienus Ahtirkas pilsētā Sumu reģiona ziemeļaustrumos, vēsta vairāki mediji. Vietējās amatpersonas norādījušas, ka šobrīd zināms par vismaz trim bojā gājušajiem – 13 gadus vecu zēnu un divām sievietēm.


10.03.2022 07.20

ASV brīdinājusi, ka Krievija Ukrainā varētu lietot ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus, bet to izmantošanā apsūdzēt Ukrainu. Par to mikroblogošanas vietnē "Twitter" brīdinājusi Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.

"Tagad, kad Krievija ir nākusi klajā ar šim nepatiesajiem apgalvojumiem un Ķīna ir šķietami atbalstījusi šo propagandu, mums visiem jābūt modriem, jo Krievija, iespējams, var Ukrainā izmantot ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus vai arī īstenot "viltus karoga" operāciju, kurā tie tiktu lietoti," brīdināja Psaki. 


10.03.2022 07.15

Saistībā ar karu Ukrainā stājušās spēkā jaunas Eiropas Savienības sankcijas pret  Krieviju un Baltkrieviju. Eiropas Savienības dalībvalstu līderi šodien plāno arī vienoties par tālākajiem soļiem pret Krievijas līdera Vladimira Putina režīmu. 

Jaunajām sankcijām – vīzu aizliegumam un aktīvu iesaldēšanai – pakļauti 146 Krievijas Federācijas padomes locekļi un 14 ar Kremli saistīti oligarhi un viņu radinieki. Tās attieksies arī uz Krievijas minerālmēslu ražotāju "Uralchem" un ar tā īpašnieku Dmitriju Mazepinu saistītiem uzņēmumiem Latvijā. 

Šodien no starpbanku norēķinu sistēmas SWIFT tiks atslēgtas trīs Baltkrievijas bankas un to meitas kompānijas. Eiropas Savienība arī aizliedz operācijas ar šīs valsts Centrālo banku, kas saistītas ar rezervju vai aktīvu pārvaldi, kā arī valsts finansējuma sniegšanu tirdzniecībai un investīcijām Baltkrievijā. Baltkrievijai arī aizliegts piegādāt eiro banknotes.


10.03.2022 06.48

Polijas Seims pieņēmis īpašu likumu par atbalstu Ukrainas pilsoņiem, kas ierodas Polijā, glābjoties no Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu. Jaunais likums noregulē jautājumus par Ukrainas bēgļu uzturēšanās Polijā legalizāciju un par vispusēja atbalsta sniegšanu viņiem.

Polijas Robežsardzes dienesta dati liecina, ka kopš 24. februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, Polijā ieradušies 1,4 miljoni bēgļu no Ukrainas.


10.03.2022 06.42

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Vācijas laikrakstam "Bild" atzinis, ka ir gatavs kompromisiem, bet ne Ukrainas nodevībai. Zelenskis arī paudis pārliecību, ka karu būs iespējams izbeigt tikai pēc Krievijas un Ukrainas prezidentu tiešām sarunām.

Prezidents sacīja, ka var piekrist saprātīgiem kompromisiem kara izbeigšanai, bet tiem nav jābūt valsts nodevībai. Arī otrai pusei ir jābūt gatavai kompromisiem, jo tikai tā var iziet no šīs situācijas, norādīja Zelenskis. 

Ukrainas prezidents atzina, ka Ukrainā notiekošā Krievijas karadarbība ir "īsts terors". Viņš arī paziņoja, ka nebaidās par sevi, bet viņu uztrauc valsts liktenis un tādu pilsētu kā Mariupole, Donecka, Melitopole, Volnovaha un Harkiva, kā arī Zaporižjas apgabala liktenis, jo situācija tur ir briesmīga.


10.03.2022 06.13

Krievijas karaspēks Ukrainā dažos uzbrukuma virzienos zaudējis kaujas spēju un piesaista rezerves. Tā teikts Ukrainas Aizsardzības ministrijas ziņojumā.

Ministrija arī pavēstījusi, ka Krieviju atbalsta Baltkrievija, nodrošinot degvielas un smērvielu piegādes, ļaujot izmantot dzelzceļa infrastruktūru un lidlauku tīklu. Saglabājoties arī iespēja, ka Krievija varētu veikt diversijas militāros objektos un civilās infrastruktūras objektos. Krievija neatsakoties no Kijivas aplenkšanas plāniem, turpinot uzbrukuma operāciju divos virzienos.

Savukārt pētniecisko žurnālistu grupas "Bellingcat" izpilddirektors Kristo Grozevs prognozē, ka Krievija pēc 7–10 dienām mēģinās iesaldēt karu Ukrainā. 

"Ir sarežģīti nosaukt beigas, jo, visdrīzāk, tas būs periods, kurā nebūs skaidrs, vai karš ir beidzies vai ne. Tomēr asinsizliešanas vairs nebūs, un tas ir galvenais. Mēs tam tuvojamies, tas ir nedēļas, 10 dienu jautājums. Jo Krievijas pozīcijas vājinās, viņi to saprot, un viņiem būs izdevīgāk pat nesaukt karu par pabeigtu, jo tad viņiem jāatzīstas, ka tas ir zaudēts, bet atstāt to kādā iesaldētā posmā," skaidroja Grozevs.


10.03.2022 05.48 

Pēc veiksmīgas civiliedzīvotāju evakuācijas no kauju skartajām pilsētām vakar, kad izdevies izglābt ap 35 000 cilvēku, arī šodien tiks atvērti humānās palīdzības koridori, vēstī "Unian".  

Trīs koridori tiks atvērti evakuācijai no Sumu reģiona, pavēstīja apgabala administrācijas vadītājs Dmitro Živickis. Paredzēts, ka koridori tiks atvērti jeb uguns un uzbrukumi  tiks apturēti no pulksten 9.00 pēc vietējā laika, kā tas noticis iepriekšējās dienās. 

Kopumā šodien tiks organizēti vairāki humānie koridori civiliedzīvotāju evakuācijai no bīstamākajām apdzīvotajām vietām, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Humānie koridori evakuācijai būšot arī no Kijivas apgabala apdzīvotām vietām, Enerhodaras, Mariupoles, Izjumas un Volnovahas.


10.03.2022 05.38

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka

kopumā caur trešdien izveidotajiem trīs humānajiem koridoriem izdevies izglābt aptuveni 35 000 civiliedzīvotāju, vēsta AFP. 

Civiliedzīvotājus izdevies evakuēt no smagu kauju skartajiem Sumiem un arī no Kijivas apkārtnes teritorijas. 

Ukrainas civiliedzīvotāji cenšas pamest Irpiņu. 2022. gada 7. marts.

10.03.2022 05.27

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pilnvarnieku padome trešdien apstiprināja ārkārtas finansējuma piešķiršanu Ukrainai 1,4 miljardu ASV dolāru apmērā, lai palīdzētu tai Krievijas īstenotā iebrukuma apstākļos, vēstī LETA.

"Šī [finansējuma] piešķiršana (..) palīdzēs apmierināt neatliekamās maksājumu bilances vajadzības, kas radušās notiekošā kara ietekmē, un nodrošinās kritisku atbalstu īstermiņā, spēlējot katalizatora lomu finansēšanā no citiem partneriem," paziņoja SVF.

SVF rīkotājdirektore Kristalina Georgijeva sacīja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā novedīs pie "dziļas recesijas šogad".

"Finansējuma vajadzības ir lielas, neatliekamas un var ievērojami pieaugt, turpinoties karam," viņa sacīja, atzinīgi novērtējot Ukrainas varas iestāžu atbildi. Georgijeva sacīja, ka šim finansiālajam atbalstam vajadzētu "palīdzēt aizpildīt finansējuma plaisu un mīkstināt kara ekonomisko ietekmi".

"Kad karš būs beidzies un varēs veikt pienācīgu kaitējuma novērtējumu, tad, domājams, būs vajadzīgs liels papildu atbalsts atjaunošanas centienu īstenošanai," viņa piebilda.


10.03.2022 05.23

Uz miera sarunām Turcijā ieradušies Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, ziņo raidsabiedrība BBC. Sarunas šodien notiks Antaljas pilsētā pēc Turcijas ārlietu ministra Mevluta Čavušolu ielūguma.

Trīspusējās sarunas būs pirmās starp valsts augstākajiem diplomātiem kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pirms divām nedēļām.

Kuleba ir paziņojis, ka cer uz konstruktīvu sarunu ar Lavrovu, bet neesot gatavs uzklausīt Krievijas propagandas atreferējumus no sava kolēģa.

Ukrainas un Krievijas ārlietu ministri

10.03.2022 05.20

Krievijas kara lidmašīnas naktī veikušas triecienus Ahtirkas pilsētā Sumu reģiona ziemeļaustrumos, atsaucoties uz Sumu apgabala administrācijas vadītāju Dmitru Živicki, vēsta BBC. Triecienos ap pulksten 00.30 pēc vietējā laika cieta dzīvojamie rajoni un gāzes vads.

Vietējās amatpersonas norādīja, ka šobrīd zināms par vismaz trim bojā gājušajiem – 13 gadus vecu zēnu un divām sievietēm.

Nedaudz vēlāk tika bombardētas arī Sumu priekšpilsētas un Bitsijas ciems, norādīja Živickis.

Krievijas puse nav komentējusi uzlidojumus.


Turpinās uzbrukums Ukrainai; Krievijas spēki iznīcina dzemdību namu Mariupolē. 9. marta teksta tiešraides arhīvs.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.

Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt